Morfoloģija un bioloģija. Austrumu kokvarde sasniedz aptuveni 5 cm garumu. Mugurpuses krāsojums atkarīgs no vides apstākļiem: aktivitātes periodā parasti zaļa līdz tumši zaļa, zemas temperatūras apstākļos ziemošanas vietās tumši brūna, sausos un karstos apstākļos var kļūt gaišpelēka. Ķermeņa sānos vienmēr ir tumša svītra, kas gurnu rajonā veido cilpu. Citu svītru vai plankumu ķermeņa krāsojumā nav. Vēderpuse gaiša. Visu pirkstu galos nelieli diskveida piesūcekņi, kas atvieglo pārvietošanos pa vertikālām virsmām. Labi lec. Sauszemes dzīvnieki, arī ziemo uz sauszemes. Ūdenstilpēs uzturas tikai vairošanās periodā aprīļa beigās – jūnija pirmajā pusē. Ikrus nērš piciņās uz zāles stiebriem un nelieliem priekšmetiem, ikru kopējais skaits 200–1000. Kurkuļi uzturas ūdens slānī, attīstību pabeidz augustā. Jaunie indivīdi pēc metamorfozes ir nelieli (~ 1 cm). Tēviņi sāk vairoties divu gadu, bet mātītes – trīs gadu vecumā. Lielākā daļa no vairoties spējīgās populācijas ir 4–5 gadus veci tēviņi un 5–6 gadus vecas mātītes, to maksimālais dzīves ilgums dabā ir tikai attiecīgi septiņi un astoņi gadi (Altunisik, Ozdemir 2013), lai gan nebrīvē maksimālais reģistrētais dzīves ilgums ir 22 gadi (Arnold, Ovenden 2002). Pārtiek no nelieliem sauszemes bezmugurkaulniekiem, tajā skaitā lidojošiem kukaiņiem.
Izplatība. Pieder Hyla arborea sugu kompleksam, kas izplatīts pārsvarā Centrāleiropā un Dienvideiropā (Stöck et al. 2008). Latvijas reģionālā populācija izveidojusies pēc reintrodukcijas no Baltkrievijā noķertiem indivīdiem, kas pieder sugai Hyla orientalis, kura izplatīta Eiropas A daļā no Austrumpolijas līdz Ukrainai un Kaukāzam (Stöck et al. 2012). Reģionālās populācijas piederību sugai H. orientalis apstiprina ģenētisko paraugu izpēte (Birbele et al. 2022). Sastopama tikai Kurzemes DR daļā, kur tās apdzīvotā platība (AOO) ir 604 km2, un sastopamības apgabals (EOO) – 4916 km2. Pašreizējais izplatības apgabals izveidojies no divām reintrodukcijas vietām (Zvirgzds u. c. 1995), no kurām galvenā atrodas pašreizējā areāla centrālās daļas austrumos, bet papildu vieta – pašreizējā areāla Z galā. Latvijas reģionālā populācija ir sasniegusi Lietuvas ZR daļu. Lietuvā suga tiek uzskatīta par apdraudētu, bez Latvijas izcelsmes populācijas dažas kokvardes atradnes ir tikai pašā Lietuvas D galā (Rimšaite 2021), tādējādi Latvijas reģionālā populācija ir pilnībā izolēta no pārējā areāla.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Globālā mērogā populācija sarūk, Eiropā populācijas lieluma pārmaiņu tendence nav zināma (IUCN SSC Amphibian Specialist Group 2022; Litvinchuk, Üzüm 2024). Atbilstoši ziņojumiem Biotopu direktīvas 17. panta ietvaros par 2013.–2018. gadu reģionālo populāciju stāvoklis Lietuvā un Polijā novērtēts kā vājš (EEA 2021). Kokvardes sastopamība Latvijā minēta 18. gs. beigās baltvācu naturālistu piezīmēs, taču 20. gs. sākumā drošu apstiprinājumu par sugas sastopamību Latvijā nav (Siliņš, Lamsters 1934). Suga ir iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 2. izdevuma 1. kategorijā kā izzūdoša vai izzudusi suga (1985). Ir bijuši daži vēlāki sugas ziņojumi, kas nav pierādīti (Lipsbergs u. c. 1990). Visa mūsdienu populācija izveidojusies, pateicoties sugas reintrodukcijai – galvenajā reintrodukcijas vietā pašreizējā dabas liegumā “Blažģa ezers” 1988.–1992. gadā izlaisti 4110 juvenilie indivīdi, kas iegūti no Rīgas Zoodārza ekoloģijas laboratorijā pavairotiem Baltkrievijas izcelsmes indivīdiem (Zvirgzds u. c. 1995); 1993.–2001. gadā sākotnējās reintrodukcijas vietas apkārtnē konstatētas 110 jaunas sugas atradnes; 1995.–1999. gadā 1674 jaunas kokvardes tika izlaistas otrajā reintrodukcijas vietā 60 km uz ziemeļiem no pirmās (Gulbe, Di Marzio 2020). Domājams, ka otrās reintrodukcijas vietas nozīme populācijas kopējā areāla izveidē bijusi neliela un tā atrodas uz sugas potenciālā izplatības areāla robežas, jo uz ziemeļiem no šīs vietas atradņu nav. Kokvarde ir viegli konstatējama, pateicoties skaļai balsij un raksturīgiem riesta saucieniem, kas dzirdami vairāk nekā viena kilometra attālumā. Veicot uzskaiti gar ceļiem 2019. gadā, sugas vokalizēšana konstatēta ap 40% uzskaites punktu (Gulbe, Di Marzio 2020). 2016.–2018. gada monitoringa dati ļauj secināt, ka reģionālā populācija ir vismaz 80 000 pieaugušo indivīdu (Čeirāns et al. 2020).
Biotopi un ekoloģija. Sugas atradnes ir pārsvarā atklātos un daļēji atklātos biotopos, retāk – mežu tuvumā. Sastopama arī nelielās dabiskās un daļēji dabiskās dzīvotnēs kultūrainavās, tai skaitā koku un krūmu puduros pie mājām un augļu dārzos. Kultūrainavās atrodas ap 75% no zināmajām atradnēm. Sauszemes biotopus raksturo drīzāk augsti lakstaugi, nevis slēgts koku un krūmu stāvs. Parasti uzturas līdz 1 m virs zemes. Būtiska ir mitrzemju klātbūtne, kur kokvarde vairojas reljefa pazeminājumos un bebrainēs, bet vasarā uzturas to piekrastes veģetācijā. Vairojas arī nelielās antropogēnas izcelsmes ūdenstilpēs, dažreiz – seklūdens joslā lielāku zivju dīķu perifērijā.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Kokvarde Latvijā ir viens no retajiem sekmīgas abinieku reintrodukcijas gadījumiem Eiropā. Latvijas reģionālā populācija pašlaik palielinās, taču būtiski riska faktori ir tās atrašanās pārsvarā kultūrainavās un sugas bioloģijas īpatnības – ātra indivīdu apmaiņa populācijā, kas padara to jutīgu pret jauno indivīdu daudzuma samazināšanos. Vairošanās sekmes var ietekmēt mitrzemju (bebraines, slapji reljefa pazeminājumi, nelielas ūdenstilpes u.tml.) nosusināšana. Pastāv viedoklis, ka suga Latvijā varētu būt izzudusi mitrzemju platību samazināšanās rezultātā 1860.–1920. gadā, ko izraisījusi pilnīga bebru iznīcināšana un jaunu lauksaimniecības zemju apgūšana (Zvirgzds u. c. 1995). Sugas pašreizējais izplatības areāls ir neliels, populācija ir izolēta no pārējā sugas areāla, un joprojām ir iespējama strauja populācijas samazināšanās nākotnē, mainoties lauksaimniecības intensitātei Kurzemes DR daļā. Papildu risks ir sugas aizsardzības pasākumu trūkums un sugas sastopamība galvenokārt ārpus ĪADT. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo agrāk izzudusi, šobrīd reintroducēta suga ar mazu, izolētu areālu, ātru indivīdu apmaiņu apakšpopulācijās un dzīvotnēm, kur strauju skaita samazināšanos var izraisīt intensīva lauksaimniecība. Joprojām iespējama atkārtota sugas izzušana tuvākajos 100 gados.
Aizsardzība. Sugas aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā, un jāparedz iespēja veidot mikroliegumus tās aizsardzībai. Tā galvenokārt sastopama ārpus ĪADT. Dabas liegumos “Blažģa ezers” un “Ruņupes ieleja” sugas aizsardzībai noteikti bebru dambju nojaukšanas aizliegumi un jāuztur atklāti biotopi. Populācijas ilgtspējai jāizstrādā sugas aisardzības plāns un pasākumi visās ĪADT, kas atrodas sugas areālā. Pie potenciāliem aizsardzības pasākumiem pieder arī nozīmīgāko vairošanās vietu identificēšana, aizsardzība un uzturēšana.
Autors: Andris Čeirāns.
Summary. Eastern tree frog – Hyla orientalis. The species belongs to the Hyla arborea complex, which is mainly found in central and southern Europe. In Latvia, it occurs only in the Kurzeme region. According to the distribution data for 2002–2021, the AOO is 604 km2, and the EOO – 4,916 km2. The regional population is the result of the reintroduction of individuals captured in Belarus. The regional population, based on monitoring data for 2016–2018, is estimated to comprise at least 80,000 adults. It is assumed that the population is still increasing and has not yet colonised all suitable habitats at the periphery of its range. The species is mainly found in open and semi-open habitats, but less frequently at the edge of forests. It also occurs in small natural and semi- natural habitats in agricultural landscapes, including tree and shrub patches near farmsteads and in orchards. The presence of wetlands is important, where the species breeds in terrain depressions and beaver ponds. The population is isolated from the rest of the species’ range and there is still a risk of rapid population decline in the future, as 75% of individuals are found in agricultural landscapes with a high risk of agricultural intensification (fertilisation, eutrophication, pesticides, drainage), which can lead to rapid declines. Additional risks are the lack of conservation measures and the fact that the species occur mainly outside protected nature areas. There is still a risk of extinction within the next 100 years. It is assessed as Near Threatened (NT) as a formerly extinct, now reintroduced species with a small distribution in Latvia, equivalent in area to the Vulnerable (VU) category, and a population isolated from the rest of the species’ range, characterised by rapid turnover of individuals within subpopulations. It is a species of EU importance and protected species in Latvia. It is proposed to be included on the list of species for which micro-reserves may be established. The development of a species conservation plan and conservation measures in all protected nature areas within the species’ range is necessary for the sustainability of the regional population. Identification, protection and maintenance of key breeding sites are potential conservation measures.
Literatūras saraksts
