Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Augi skrajās, gaiši zaļās velēnās. Stumbrs 1,5–2,5 cm augsts, nedaudz sazarots. Lapas vairāk vai mazāk stāvas, sausas – nedaudz savītas un spīdīgas, iegareni lancetiskas, galotnē īsi smailas; mala gluda, vesela vai ar nedaudz zobiņiem pie lapas gala; dzīsla beidzas pirms lapas gala, plata, aizņem vismaz pusi lapas platuma; šūnas plānsienu, pie pamatnes taisnstūrveida, pie lapas gala šauri sešstūrainas, gludas. Setas sarkanas, taisnas, smalkas, 1,0–4,5 cm garas; sporangiji asimetriski, bumbierveida, izliekti, gludi, ar izteiktu kaklu; peristoms divkāršs. Bieži veido sporofītu, tas attīstās vasarā (Dixon 1924; Smith 2004; Casas et al. 2006).
Izplatība. Boreāla kalnu suga ar pārtrauktu izplatības areālu Holarktikā, kurš nedaudz iesniedzas Arktikā. Sugas galvenais izplatības centrs atrodas Eiropas un Ziemeļamerikas boreālajā zonā, savukārt Āzijā tā ir ļoti reti sastopama (Ochyra 1992). Ziemeļvalstīs suga agrāk bija plaši izplatīta, bet 20. gs. sastopamība ievērojami mazinājusies. Mūsdienās Eiropā tā ir reti sastopama (Hallingbäck 2008; Høitomt et al. 2021). Latvijā līdz 20. gs. vidum konstatēta četrās vietās valsts centrālajā daļā – Slokā, pārpurvotas dolomīta raktuves malā netālu no Slocenes upes (J. Mikutovičs, 1909), Ikšķilē pie bijušā Kaparāmura ezera zāļu purvā (N. Malta, 1914), pie Kaņiera ezera (N. Malta, 1923) un Pārogrē pie avotiņa Ogres upes krastā (A. Āboliņa, 1959). Mūsdienās zināma tikai viena atradne Vidzemē uz Raunas Staburaga (A. Opmanis, 2004). Sastopamības apgabals (EOO) agrāk (20. gs.) bija 181 km2, bet mūsdienās mazā atradņu skaita dēļ nav aprēķināms, savukārt apdzīvotā platība (AOO) ir samazinājusies no 16 km2 līdz 4 km2.
Populācija. Sugas apakšpopulācijas Centrāleiropā ir nelielas, tomēr pēc skaita to ir daudz; 19. gs. kopš zāļu purvu nosusināšanas novērota sugas sastopamības mazināšanās (Campisi et al. 2019). Latvijā sugas reģionālās populācijas pētījumi nav veikti, bet kopumā tā agrāk konstatēta biežāk nekā mūsdienās.
Biotopi un ekoloģija. Sastopama purvainās vietās un avotos (Brown 1946), klinšu plaisās, starpkāpu ieplakās (Smith 2004), ar minerālvielām bagātos zāļu purvos, ūdenskritumu tuvumā. Piemērotas augšanas vietas ir ūdensteču un ezeru krasti ar kaļķainu ūdeni, klinšu nogāzes un vietas pie ūdenskritumiem (Hallingbäck 2008), arī celmi, grants, kas sajaukta ar kūdru, un ar gliemežvākiem bagātas smiltis (Høitomt et al. 2021). Suga aug kopā ar tauko bezdzīsleni Aneura pinguis, staraino atskabardzi Campylium stellatum, adiantu spārneni Fissidens adianthoides un kvadrātisko maršanciju Marchantia quadrata (Hallingbäck 2008), kā arī ar ziedaugiem, piemēram, jūrmalas armēriju Armeria maritima (Smith 2004). Latvijā aug uz mitra šūnakmens uz Raunas Staburaga. Senāk konstatēta zāļu purvā, uz pārpurvotas dolomīta raktuves malas, ezera krastā un pie avota.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Suga ir apdraudēta daudzās Centrāl- un Austrumeiropas valstīs (Hodgetts 2015) un iekļauta vairākos reģionālajos sarkanajos sarakstos (Schnyder et al. 2004; Maslovsky 2005; Natcheva et al. 2006; Kučera et al. 2012; Misere et al. 2015). Eiropā reģistrēta ievērojama tās sastopamības mazināšanās (Schnyder et al. 2004). Parasti sastopama pastāvīgi mitrās vietās, tādēļ klimata pārmaiņu rezultātā tā var kļūt retāka. Sugu apdraud arī smilšu kāpu stabilizēšana, jo starpkāpu ieplakas mēdz izžūt un vide kļūst sūnu augšanai nepiemērota (N. Hodgetts, pers. kom. 2017). Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo tai ir ļoti maza populācija un prognozēta tās nepārtraukta mazināšanās.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Lai aizsargātu tās dzīvotnes, jāparedz iespēja veidot arī mikroliegumus. Mūsdienās suga konstatēta ĪADT – dabas liegumā “Raunas Staburags”. Jāaizsargā sugas atradnes un jāveic pētījumi par sugas populāciju lielumu, izplatību un tendencēm.
Autori: Līga Strazdiņa*, Ansis Opmanis.
Summary. Short-tooth hump-moss – Amblyodon dealbatus. A boreal montane moss species with an interrupted range in the Holarctic, slightly encroaching in the Arctic. The main centre of distribution is in the boreal zone of Europe and North America, and it is very rare in Asia. It was first found in Latvia by J. Mikutowicz in 1909. Until the middle of the 20th century, it was found in four places in the central part of the country, but today only one locality is known in Vidzeme on the Staburags Cliff of Rauna. EOO used to be 181 km², but is not calculable today, while AOO has decreased from 16 km² to 4 km². No regional population studies have been carried out in Latvia, but in general the species has been recorded more frequently in the past than it is today. It is found in marshy areas, springs, rock crevices, inter-dune depressions, mineral-rich fens and near waterfalls. In Latvia, it grows on wet tufa, on the Staburags Cliff of Rauna. The species is threatened by climate change, stabilisation of sand dunes, habitat shift and degradation. It is assessed as Critically Endangered (CR) due to its very small population and a predicted continued decline. A protected species in Latvia. To protect its habitats, the possibility to create micro- reserves should also be considered. The species has been found in the protected nature territory – “Raunas Staburags” Nature Reserve. Localities should be protected, and studies should be carried out on the population size, distribution and trends.
Literatūras saraksts
