Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Gaišzaļi, līdz 2 cm gari augi ar 3–4 mm garām lapām, veido nelielas grupas. Sausas lapas sačokurojas. Lapas forma mēlveida līdz eliptiskai un virsotnē nosmailota. Lapas dzīsla stiepjas līdz lapas virsotnei vai izvirzās no lapas. Lapas pamatnē šūnas sarkanbrūnas, bet gar malu dzeltena apmale. Suga bieži veido sporofītu, kas ir visdrošākā pazīme sugas noteikšanai. Sporangiji 2–3 mm gari, cilindriski, gludi, pie pamatnes ar nelielām bārkstīm (Atherton et al. 2010; Blockeel et al. 2014; Liepiņa 2017), no kā arī cēlies sugas nosaukums latviešu valodā.
Izplatība. Kosmopolītiska suga. Eiropā sastopama boreālos un augstkalnu reģionos no Islandes, Arktikas Krievijas daļas un Skandināvijas, līdz Vidusjūras reģionam (Smith 2004; Frey et al. 2006; Blockeel et al. 2014). Latvijā līdz 20. gs. 30. gadiem konstatēta četrās vietās Vidzemē un Kurzemē – Lielo Kangaru Z daļas apkaimē (G. Girgensons, 1855), Vējupītes ielejā pie Siguldas (A. Brutāns, 1858), Cīravas apkaimē (J. Klinge, 1895) un ceļmalā Lodē (P. Galenieks, 1923). Mūsdienās zināma tikai viena atradne – Vidzemē Amatas krastā Drabešu pagastā (I. Rēriha, 2009). Datu trūkuma dēļ sastopamības apgabalu (EOO) un apdzīvoto platību (AOO) nevar aprēķināt. Atradņu skaita mazināšanās liecina par EOO un AOO mazināšanos Latvijā.
Populācija. Lai gan atsevišķās izplatības areāla daļās apakšpopulācijas ir stabilas, Eiropā kopumā tai ir tendence mazināties (Sabovljevic, Schröck 2019). Latvijā kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām nav veikti. Līdz 1923. gadam konstatētas četras atradnes, bet mūsdienās zināma tikai viena, kas liecina par reģionālās populācijas sarukšanu.
Biotopi un ekoloģija. Ēncietīgāka nekā citas cepureņu Encalypta ģints sugas. Var augt dažādos biotopos ar nosacījumu, ka tajos ir sugai piemērots substrāts, piemēram, atsegumi, kaļķaini mūri, cementa-ķieģeļu spraugas (Liepiņa 2017). Tā aug iežu plaisās, tostarp uz vāji kaļķaina substrāta (Frey et al. 2006), uz dažādu sastāvu akmeņiem, ko klāj augsne. Centrāleiropā novērota arī mežos uz atklātas augsnes (Blockeel et al. 2014). Latvijā divos gadījumos suga konstatēta ceļa malā un uz mālainas augsnes Amatas krastā.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eiropā sugu apdraud apmežošana un karjeru izstrāde (Sabovljevic, Schröck 2019). Latvijā draudi tai nav pētīti. Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo tai ir neliels EOO, kā arī neliela un sadrumstalota AOO, prognozēta nepārtraukta biotopa platības un kvalitātes mazināšanās.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Vienīgā mūsdienu atradne ir ĪADT – Gaujas Nacionālajā parkā. Sugai nepieciešama atklāta augsne, ko rada mēreni apsaimniekošanas pasākumi vai nelielas intensitātes dabiskie traucējumi. Suga var augt gan dabiskos biotopos, gan arī uz cilvēku veidotiem objektiem – ķieģeļu spraugās, uz mūriem. Šādi objekti nereti ir ļoti veci un ar kultūrvēsturisku nozīmi, tāpēc jāuzsver šādu objektu aizsardzības nepieciešamība, kā arī jāizstrādā noteikumi šādu pieminekļu restaurācijai, atjaunošanai vai pārbūvei.
Autori: Renāte Kaupuža*, Ansis Opmanis, Līga Strazdiņa.
Summary. Fringed extinguisher-moss – Encalypta ciliata. The moss is common in the boreal and high mountain regions of Europe, North America and Asia. It was first found in Latvia by G. Girgensohn in 1855. Today, only one locality is known on the banks of the River Amata in Drabeši Parish. Due to the lack of data, EOO and AOO cannot be calculated. The population in Latvia is very small and likely to decline. The species grows on calcareous rocks and clay soils. It can grow in natural habitats and on man-made objects such as brick cracks and walls. The species is threatened by habitat loss and degradation. It is assessed as Critically Endangered (CR) due to its very small EOO and small and fragmented AOO, with a predicted continued decline in habitat area and quality. A protected species in Latvia. To protect its habitats, the possibility to create micro-reserves should also be considered. The only locality of the species is in a protected area – the Gauja National Park. Habitat protection for the species is needed.
Literatūras saraksts