Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 7–32 cm augsts saprofīts ar koraļļveidīgi zarotu sakneni, kas augsnē novietots ļoti sekli. Stublājs stāvs, dobs, lejasdaļā nedaudz paplašināts, gaišdzeltens līdz sārts, ar tumšākām iesarkanām svītrām, uz tā 2–5 plēkšņveida, plēvjainas un makstveida lapas. Stublājs galotnē beidzas ar plēkšņveida smaili. Uz stublāja skrajš ķekars ar 2–8 lieliem (2–4 cm diametrā), nokareniem, smaržīgiem ziediem. Pieziedlapas 0,5–1 cm garas, lancetiskas, caurspīdīgas. Apziedņa lapas 1,2–1,5 cm garas, atstāvošas, ārējās – lineāras, dzeltenbaltas līdz iesarkanas, iekšējās lancetiskas, dzeltenbaltas, ar purpurkrāsas svītrām. Lūpa zieda augšdaļā balta līdz dzeltenbalta, plata, trīsdaivaina, ar purpurkrāsas vai gaiši violetām kārpiņām, sānu daivas īsākas, šaurākas, ausveidīgas. Piesis 6–8 mm garš, 3–4 mm plats, īss, resns, maisveidīgs, vērsts uz augšu vai nedaudz noliekts uz priekšu, sārts vai gaiši violets. Auglis – nokarena olveida pogaļa. Zied jūlijā un augusta sākumā (Cepurīte 2005; Priedītis 2014). Paaudzes ilgums ir 15 gadi (Solstad et al. 2021).
Izplatība. Eirāzijā neregulāri un salveidīgi izplatīta mežu suga. Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā suga sastopama diezgan reti (Mossberg, Stenberg 2003). Igaunijā suga atrasta reti gandrīz visā valstī, izņemot R daļu (Kukk, Kull 2006; Kukk et al. 2016). Lietuvā zināmas divas senas atradnes D un divas jaunākas atradnes ZA daļā (Ryla 2007; Gudžinskas 2021). Latvijā sastopama ļoti reti, šeit tā aug tuvu areāla D robežai. Konstatēta pārsvarā A daļā, pa vienai atradnei Zemgalē un Sēlijā. Kopš 1991. gada ir zināmas tikai 15 atradnes (DAP 2023). Sastopamības apgabals (EOO) ir 18 623 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 32 km2.
Populācija. Zināmais populācijas lielums Latvijā ir aptuveni 50–75 indivīdi. Tā kā precīzs sugas indivīdu skaits nav zināms, saskaņā ar IUCN vadlīnijām pieņemts mazākais iespējamais indivīdu skaits (mazāks nekā 50) un saskaņā ar D kritēriju tas atbilst kritiski apdraudētas (CR) sugas kategorijai.
Dzīvotnes un ekoloģija. Mitru, vāji skābu līdz gandrīz neitrālu, barības vielām vidēji bagātu augteņu suga, kas aug noēnotās vietās (Axmanová 2022; Tichý et al. 2023). Tā aug gan platlapju un jauktos (Carpino-Fagetea sylvaticae), gan skujkoku mežos (Vaccinio-Piceetea) (Mucina et al. 2016). Latvijā suga aug ēnainos, mitros un slapjos lapu koku, jauktos un egļu mežos. Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Auniņš 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Latvijā sugu apdraud dabisko mežu pārveidošana par monokultūrām, mežizstrāde un susināšana.
Aizsardzība. Sugas mūsdienu atradnes atrodas vismaz divās ĪADT – dabas parkā “Vecumu meži” un dabas liegumā “Kupravas liepu audze”. Vēl salīdzinoši nesen tā bija sastopama arī dabas liegumā “Katlešu meži” un, iespējams, joprojām tur aug. Perspektīva sugas teritorija ir dabas liegums “Aizkraukles purvs un meži”, kur 1906. gadā to atrada K. R. Kupfers (Cepurīte 1978, 2003, 2005; Priedītis 2014). Tomēr lielākā daļa atradņu atrodas ārpus ĪADT.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāveic sugas izplatības pētījumi, jāveido jauni mikroliegumi, jāpaplašina esošās ĪADT visu sugas zināmo atradņu aizsardzībai. Nav pieļaujama mežizstrāde sugas dzīvotnēs un to susināšana.
Autors: Uvis Suško.
Summary. Ghost orchid – Epipogium aphyllum. It is very rare in Latvia. It is mainly found in damp, shady deciduous, mixed and spruce forests in eastern Latvia. Fifteen recently recorded localities are known. The AOO is 32 km2, and the EOO – 18,623 km2. The threats are intensive forestry in old-growth and natural forests and their transformation into tree monocultures and forest drainage. The size of the known population is approximately 50–75 mature individuals. The species is on the list of protected species of Latvia. The largest percentage of the species’ localities occur outside the protected areas. This species is recorded in the “Vecumu meži” and “Kupravas liepu audze” Nature Reserves. New microreserves must be designated and the existing protected areas with appropriate regimes must be enlarged to ensure the conservation of this species and its habitats. A targeted species inventory is necessary. Clearcutting and drainage should not be permitted in the E. aphyllum localities.
Literatūras saraksts
