Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 5–30 cm augsts lakstaugs. Stublājs pacils vai stāvs, vienkāršs vai dakšveidīgi zarots, kails. Lapas iegareni lancetiskas vai iegarenas, kailas, mazliet gaļīgas, koši vai gaiši zaļas. Ziedi pa vienam vai nedaudzi dihaziālās ziedkopās. Seglapas un pieziedlapas zālainas, līdzīgas lapām. Ziedi sīki, 6 mm diametrā. Apziednis divkāršs. Kauslapas piecas. Vainaglapas piecas, nedaudz garākas nekā kauslapas, baltas, gandrīz līdz pamatam dalītas divās daļās. Auglis – pogaļa. Zied no maija līdz jūlijam. Aug nelielās grupās (Gavrilova 2003). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums 0,1–1 m (Lososová et al. 2023). Paaudzes ilgums ir desmit gadi (Solstad et al. 2021a, b).
Izplatība. Eirāzijā un Ziemeļamerikā plaši izplatīta no mēreni siltās līdz aukstajai joslai (Govaerts 2024). Lietuvā visā valstī sastopama diezgan reti (Jankevičienė et al. 1993), bet Igaunijā − samērā reti lielākajā daļā valsts; atradņu nav valsts kontinentālās daļas R un ZR (eElurikkus 2022). Latvijā suga sastopama diezgan reti, galvenokārt A daļā un Piejūras zemienē (Gavrilova 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 47 012 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 208 km2. EOO nav būtiski mainījies, salīdzinot ar 20. gs. beigās zināmo (Gavrilova 2003). Visticamāk, suga sastopama biežāk, tomēr tās AOO nepārsniegtu EN kategorijas slieksni.
Populācija. Datu par cenopopulāciju lielumu katrā vietā un populācijas dinamiku nav. Parasti suga veido nelielas audzes, retāk tā aug pa vienai.
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug slapjās, parasti barības vielām nabadzīgās augtenēs. Tā ir klaju vietu suga (Tichý et al. 2023). Vēsajā un aukstajā joslā tā aug arī uz klinšu nogruvumiem, vietās ar skraju augāju, slapjos zālājos. Biezlapu virzai ir vāja konkurētspēja, un tās ilglaicīga pastāvēšana kādā vietā ir atkarīga no dabiskiem un daļēji dabiskiem traucējumiem, piemēram, klinšu nogruvumiem, ganīšanas (Chytrý et al. 2020). Latvijā konstatēta galvenokārt zāļu un pārejas purvos, arī avotu izcelsmes purvos, ezeru un upju slīkšņās, reti – mitrā aizaugošā liedagā, kā arī aizaugošos grāvjos un dīķos (Gavrilova 2003).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud purvu susināšana, to var ietekmēt arī klimata pārmaiņas, galvenokārt gaisa temperatūras paaugstināšanās, gada nokrišņu sadalījuma maiņa, kuras dēļ ūdenslīmenis purvos var straujāk kristies (Essl et al. 2012; Dorau et al. 2015; Swindles et al. 2019), arī ilgstoši sausuma periodi. Gaisa temperatūras paaugstināšanās novērojama arī Latvijā (Briede 2018).
Aizsardzība. Liela daļa sugas atradņu atrodas ĪADT. Daudz atradņu ir dabas parkā “Engures ezers” (Gavrilova u. c. 2005).
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpēta sugas izplatība, arī populācijas lielums. Purvos jāsaglabā sugai piemēroti hidroloģiskie apstākļi. Nav pieļaujama dzīvotņu susināšana. Ieteicams sugu iekļaut īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Fleshy stitchwort – Stellaria crassifolia. It is rather rare in Latvia, mainly found in the eastern part of the country and in the Coastal Lowland. Most likely it is more frequent in eastern Latvia, as there are more suitable habitats for the species. The EOO is 47,012 km2, and the AOO – 208 km2. Compared to the recorded species distribution in the mid-20th century, the EOO has not changed. As there are no data on the size of subpopulations in each locality, the population dynamic in Latvia is unknown. S. crassifolia most often grows in small groups, less often as single individuals. It grows in fens and transitional mires, in spring mires, in quaking bogs and fens on lakeshores and along rivers, but rarely on wet beaches and in overgrown ditches and ponds. The main threat is drainage and other hydrological modifications exacerbated by climate change. A large percentage of the known localities occur in protected areas. A significant subpopulation is located in the “Engures ezers” Nature Park. Surveys to clarify the distribution and population size are needed. It is necessary to protect and maintain hydrological conditions suitable for the species. Hydrological modifications in S. crassifolia habitats should not be permitted. It is recommended to include the species on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
