Atgriezties
Stipri apdraudēta (EN)

Biezlapu virza

Stellaria crassifolia Ehrh.

 
Stipri apdraudēta (EN)

Biezlapu virza

Stellaria crassifolia Ehrh.

Foto: Agnese Priede – biezlapu virza.
Sinonīmi: –.
Agrāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: Caryophyllaceae – neļķu.
Kategorija un kritēriji Latvijā: EN B2ab(iii,iv,v), 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, –.
Statuss Baltijas jūras reģiona valstīs: Dānija (EN, 2018), Vācija (0, 2018), Polija (VU, 2016), Lietuva (+), Igaunija (NT, 2018), Zviedrija (LC, 2020), Somija (NE, 2010), Baltkrievija (EN, 2015), Krievijas apgabali (Karaļauču (-), Pleskavas (-), Ļeņingradas (+), Novgorodas (-)).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 5.4. Iekšzemes mitrāji augstie, pārejas, zemie purvi.
    Draudi: 7.2. Uzpludinājumi un hidroloģiskā režīma maiņas, 11.2. Sausums.
    Aizsardzības pasākumi: 2.1. Atradņu/teritoriju apsaimniekošana, 5.1. Tiesību akti.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikums: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: –.
LSG iepriekšējie izdevumi: 3. kat. (2003).

 

Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 5–30 cm augsts lakstaugs. Stublājs pacils vai stāvs, vienkāršs vai dakšveidīgi zarots, kails. Lapas iegareni lancetiskas vai iegarenas, kailas, mazliet gaļīgas, koši vai gaiši zaļas. Ziedi pa vienam vai nedaudzi dihaziālās ziedkopās. Seglapas un pieziedlapas zālainas, līdzīgas lapām. Ziedi sīki, 6 mm diametrā. Apziednis divkāršs. Kauslapas piecas. Vainaglapas piecas, nedaudz garākas nekā kauslapas, baltas, gandrīz līdz pamatam dalītas divās daļās. Auglis – pogaļa. Zied no maija līdz jūlijam. Aug nelielās grupās (Gavrilova 2003). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums 0,1–1 m (Lososová et al. 2023). Paaudzes ilgums ir desmit gadi (Solstad et al. 2021a, b).

Izplatība. Eirāzijā un Ziemeļamerikā plaši izplatīta no mēreni siltās līdz aukstajai joslai (Govaerts 2024). Lietuvā visā valstī sastopama diezgan reti (Jankevičienė et al. 1993), bet Igaunijā − samērā reti lielākajā daļā valsts; atradņu nav valsts kontinentālās daļas R un ZR (eElurikkus 2022). Latvijā suga sastopama diezgan reti, galvenokārt A daļā un Piejūras zemienē (Gavrilova 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 47 012 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 208 km2. EOO nav būtiski mainījies, salīdzinot ar 20. gs. beigās zināmo (Gavrilova 2003). Visticamāk, suga sastopama biežāk, tomēr tās AOO nepārsniegtu EN kategorijas slieksni.

Populācija. Datu par cenopopulāciju lielumu katrā vietā un populācijas dinamiku nav. Parasti suga veido nelielas audzes, retāk aug pa vienai.

Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug slapjās, parasti barības vielām nabadzīgās augtenēs. ir klaju vietu suga (Tichý et al. 2023). Vēsajā un aukstajā joslā aug arī uz klinšu nogruvumiem, vietās ar skraju augāju, slapjos zālājos. Biezlapu virzai ir vāja konkurētspēja, un tās ilglaicīga pastāvēšana kādā vietā ir atkarīga no dabiskiem un daļēji dabiskiem traucējumiem, piemēram, klinšu nogruvumiem, ganīšanas (Chytrý et al. 2020). Latvijā konstatēta galvenokārt zāļu un pārejas purvos, arī avotu izcelsmes purvos, ezeru un upju slīkšņās, reti mitrā aizaugošā liedagā, kā arī aizaugošos grāvjos un dīķos (Gavrilova 2003).

Izmantošana un tirdzniecība. –

Apdraudējums. Sugu apdraud purvu susināšana, to var ietekmēt arī klimata pārmaiņas, galvenokārt gaisa temperatūras paaugstināšanās, gada nokrišņu sadalījuma maiņa, kuras dēļ ūdenslīmenis purvos var straujāk kristies (Essl et al. 2012; Dorau et al. 2015; Swindles et al. 2019), arī ilgstoši sausuma periodi. Gaisa temperatūras paaugstināšanās novērojama arī Latvijā (Briede 2018).

Aizsardzība. Liela daļa sugas atradņu atrodas ĪADT. Daudz atradņu ir dabas parkā “Engures ezers” (Gavrilova u. c. 2005).

Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpēta sugas izplatība, arī populācijas lielums. Purvos jāsaglabā sugai piemēroti hidroloģiskie apstākļi. Nav pieļaujama dzīvotņu susināšana. Ieteicams sugu iekļaut īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.

Autore: Liene Auniņa.

Summary. Fleshy stitchwort – Stellaria crassifolia. It is rather rare in Latvia, mainly found in the eastern part of the country and in the Coastal Lowland. Most likely it is more frequent in eastern Latvia, as there are more suitable habitats for the species. The EOO is 47,012 km2, and the AOO – 208 km2. Compared to the recorded species distribution in the mid-20th century, the EOO has not changed. As there are no data on the size of subpopulations in each locality, the population dynamic in Latvia is unknown. S. crassifolia most often grows in small groups, less often as single individuals. It grows in fens and transitional mires, in spring mires, in quaking bogs and fens on lakeshores and along rivers, but rarely on wet beaches and in overgrown ditches and ponds. The main threat is drainage and other hydrological modifications exacerbated by climate change. A large percentage of the known localities occur in protected areas. A significant subpopulation is located in the “Engures ezers” Nature Park. Surveys to clarify the distribution and population size are needed. It is necessary to protect and maintain hydrological conditions suitable for the species. Hydrological modifications in S. crassifolia habitats should not be permitted. It is recommended to include the species on the list of protected species in Latvia.

Literatūras saraksts

  • Briede, A. 2018. Klimatisko rādītāju reģionālās atšķirības. Grām.: Nikodemus, O., Kļaviņš, M., Zelčs, V. (red.). Latvija. Zeme. Daba. Tauta. Valsts. LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 231.–244. lpp.
  • Chytrý, M., Tichý, L., Hennekens, S.M., Knollová, I., Janssen, J.A.M. et al. 2020. EUNIS Habitat Classification: expert system, characteristic species combinations and distribution maps of European habitats. Applied Vegetation Science, 23(4): 648–675.
  • Dorau, K., Gelhausen, H., Esplör, D., Mansfeldt, T. 2015. Wetland restoration management under the aspect of climate change at a mesotrophic fen in Northern Germany. Ecological Engineering, 84: 84–91.
  • eElurikkus 2022. Estonian eBiodiversity Portal. https://elurikkus.ee/app/taxonomy/taxon/7570 [skatīts 15.06.2022.].
  • Essl, F., Dullinger, S., Moser, D., Rabitsch, W., Kleinbauer, I. 2012. Vulnerability of mires under climate change: implications for nature conservation and climate change adaptation. Biodiversity and Conservation, 21: 655–669.
  • Gavrilova, Ģ. 2003. Biezlapu virza Stellaria crassifolia Ehrh. Grām.: Andrušaitis, G. (red.). Latvijas Sarkanā grāmata. 3. sējums. Vaskulārie augi. LU Bioloģijas institūts, Rīga, 478.–479. lpp.
  • Gavrilova, Ģ., Krampis, I., Laiviņš, M. 2005. Engures ezera dabas parka floras atlants. Vaskulārie augi. Latvijas Veģetācija, 10: 1–229. Govaerts, R. (ed.). 2024. WCVP: World Checklist of Vascular Plants. Facilitated by the Royal Botanic Gardens, Kew. [WWW document] URL http://sftp.kew.org/pub/data-repositories/WCVP/ [skatīts 21.05.2024.].
  • Jankevičienė, R., Kuusk, V., Gavrilova, G. 1993. Caryophyllaceae A. L. Juss. In: Laasimer, L., Kuusk, V., Tabaka, L., Lekavičius, L. (eds.). Flora of the Baltic Countries. Compendium of Vascular Plants I. Estonian Academy of Sciences, Institute of Zoology and Botany, Tartu, 239–240.
  • Lososová, Z., Axmanová, I., Chytrý, M., Midolo, G., Abdulhak, S., Karger, D.N., Renaud, J., Van Es, J., Vittoz, P., Thuiller, W. 2023. Seed dispersal distance classes and dispersal modes for the European flora. Global Ecology and Biogeography, 32(9): 1485–1494.
  • Solstad, H., Elven, R., Arnesen, G., Eidesen, P.B., Gaarder, G., Hegre, H., Høitomt, T., Mjelde, M., Pedersen, O. 2021a. Karplanter: Vurdering av saftstjerneblom Stellaria crassifolia for Norge. Rødlista for arter 2021. Artsdatabanken. https://www.artsdatabanken.no/lister/rodlisteforarter/2021/21787 [skatīts 21.05.2024.].
  • Solstad, H., Elven, R., Arnesen, G., Eidesen, P.B., Gaarder, G., Hegre, H., Høitomt, T., Mjelde, M., Pedersen, O. 2021b. Karplanter: Vurdering av sumpstjerneblom Stellaria crassifolia var. crassifolia for Norge. Rødlista for arter 2021. Artsdatabanken. https://www.artsdatabanken.no/lister/rodlisteforarter/2021/36057 [skatīts 21.05.2024.].
  • Swindles, G.T., Morris, P.J., Mullan, D.J., Payne, R.J., Roland, T.P. et al. 2019. Widespread drying of European peatlands in recent centuries. Nature Geoscience, 12: 922–928.
  • Tichý, L., Axmanová, I., Dengler, J., Guarino, R., Jansen, F. et al. 2023. Ellenberg-type indicator values for European vascular plant species. Journal of Vegetation Science, 34(1), e13168.
Projekta finansētāji un partneri