Morfoloģija un bioloģija. Biezstaru zemeszvaigznes atvērušies augļķermeņi ir 6–12 cm plati. Eksoperīdijs biezs, saplīst 3–10, bet lielākai daļai 5–8 gaišbrūnās vai brūnās daivās. Endoperīdijs sēdošs, saplacināti lodveida, 5-10 (12) cm plats, gluds, pelēcīgs līdz gaišbrūns. Parasti augļķermeņos starp eksoperīdiju un endoperīdiju veidojas nesaplīsusi apkakle. Tā ir līdz 5 mm bieza, baltgana līdz netīri balta, vēlāk bēšā krāsā, brūna līdz tumšbrūna. Peristoms skaidri norobežots, sākumā zīdaini tūbains, vēlāk nedaudz krokains, pie pamatnes līdz 14 mm plats, ar relatīvi lielu atveri. Sporas lodveida, brūnas, 4,5–6,2 µm platas, ar 0,7–1,0 µm garām kārpiņām (Sunhede 1989; Jeppson et al. 2013; Dāniele, Meiere 2020; Latvijas Daba 2022). Suga ir daudzgadīga, augļķermeņi viengadīgi, bet saglabājas visu gadu. Aktīvi veidojas no vasaras līdz rudenim.
Izplatība. Kosmopolītiska suga. Eiropā un Ziemeļamerikā bieži sastopama suga, kas aug dažādās dabas zonās. Latvijā sastopama ļoti reti. Pirmo reizi konstatēta 1974. gadā Tērvetes apkārtnē. Mūsdienās zināmas deviņas atradnes, pārsvarā valsts centrālajā daļā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 8291 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 36 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušo indivīdu skaits ir aptuveni 500.
Biotopi un ekoloģija. Saprotrofa suga. Aug ar lakstaugiem bagātos mežos, priekšroku dod kaļķainām augsnēm, nereti trupošu koku vai skudru pūžņu tuvumā, parkos un citās antropogēni ietekmētās teritorijās. Parasti aug zem lapu kokiem, lapu nobirās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud tai piemērotu biotopu izmaiņas, piemēram, kailcirtes, augtenes eitrofikācija vai paskābināšanās, kā arī pārmērīga parku un dārzu sakopšana – nobiru izvākšana. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga, tās aizsardzības juridisko statusu iespējams pārskatīt. ĪADT – Gaujas un Slīteres Nacionālajos parkos – atrodas ap 10% sugas reģionālās populācijas. Sugas atradnēs vēlams saglabāt līdzšinējo apsaimniekošanu. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Collared earthstar – Geastrum michelianum. A cosmopolitan species. In Europe and North America, it is considered a common species growing in various natural zones, but it is rare in Latvia, with nine known localities, mostly in the central part of the country. The EOO is 8,291 km2, and the AOO – 36 km2. There are insufficient data on the regional population size and changes; the number of mature individuals is about 500. A saprotrophic species. It grows in herb-rich deciduous forests, prefers calcareous soils, often found near decaying trees or anthills, in parks and other anthropogenic areas, usually under deciduous trees, in leaf litter. The species is threatened by habitat changes such as clearcutting, soil eutrophication or acidification, and excessive management of parks and gardens, such as leaf litter removal (leaf raking). It is assessed as Vulnerable (VU) due to its very small regional population. A protected species in Latvia. Its legal status may be reviewed. A small part (about 10%) of the species’ regional population is found in protected nature areas such as the Gauja and Slītere National Parks. For the conservation of the species, it is preferable to maintain existing management in the species localities. Research is needed on the occurrence, ecology and threats to the species.
Literatūras saraksts
