Morfoloģija un bioloģija. Divgadīgs, līdz 200 cm augsts lakstaugs. Stublājs stāvs, apmatots, zarains, zari lokveidīgi noliekti. Lapas pamīšus, virspuse tumšzaļa, ar skraju matojumu, apakšējās lapas lielas, plati sirdsveidīgas, ar garu kātu (piezemes lapu kāti dobi), vidējās – mazākas un ar īsāku kātu, pakāpeniski pāriet ievērojami mazākās, olveidīgās līdz lancetiskās augšējās lapās. Vīkals apaļš, kails vai ar skrajiem zirnekļtīklveidīgiem matiņiem. Vīkala lapas ar āķveidīgu dzeloņsmaili. Ziedu kurvīši zaru un stublāja galā ķekarveida ziedkopā pa 3–6, attālināti, zaru galu tuvumā satuvināti, ar kātu vai gandrīz sēdoši. Ziedi – purpursārti divdzimumu stobrziedi. Auglis – otrādi olveidīgs, rievains, brūns sēklenis ar matkausu. Zied no jūnija līdz septembrim. Aug atsevišķi indivīdi vai nelielās grupās (Šulcs 2003).
Izplatība. Suga izplatīta Eiropā no siltās līdz mērenajai joslai (Šulcs 2003). Lietuvā suga nereti sastopama DR un R daļā. Igaunijā līdz 20. gs. beigām bija zināmas divas atradnes; literatūrā minēts, ka tā atrasta arī ZR daļas salās (Jankevičienė et al. 2003); šobrīd suga Igaunijā sastopama reti, galvenokārt ZR daļā, retāk vidusdaļā; viena atradne ir Hījumā salā (eElurikkus 2022). Baltkrievijā suga sastopama salveidīgi (Дубовик 2015). Latvijā suga sastopama reti, galvenokārt Ventas, Abavas, Gaujas un šo upju pieteku ielejās. Pirmo reizi suga atrasta 1970. gadā Gaujas un Abavas ielejā. Latvija atrodas sugas areāla ZA malā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 11 659 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 76 km2. Mērķtiecīga vēsturisko atradņu inventarizācija un jaunu atradņu meklēšana Latvijā nav bijusi. Pētījumi par izplatības pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Populācija. Pētījumi par sugas populācijas lielumu un tā izmaiņām Latvijā nav veikti. Monokarps augs – pēc ziedēšanas tas aiziet bojā. Šī īpašība var ietekmēt indivīdu skaitu populācijā, taču novērojumu trūkuma dēļ nav iespējams precīzi vērtēt, cik būtiska ir šī ietekme. Indivīdu skaits Latvijas atradnēs ir neliels. Parasti vienā atradnē atrasti ne vairāk kā desmit indivīdi (LU BI kartotēka).
Dzīvotnes un ekoloģija. Valgu līdz mitru, galvenokārt kaļķainu, barības vielām bagātu augteņu suga, aug klajās līdz daļēji noēnotās vietās (Tichý et al. 2023). Areāla centrālajā daļā tās optimālās dzīvotnes ir ozolu-skābaržu meži, gravu meži, daudzgadīgo lakstaugu sabiedrības izcirtumos un Rubus spp. krūmājos, kā arī daudzgadīgo nitrofilo lakstaugu sabiedrības mēreni mitrās vietās (Sádlo et al. 2007). Eiropas vidienē suga galvenokārt sastopama iepriekšminēto mežu tipu malās, laucēs, gar meža ceļiem, vējgāžu vietās, izcirtumos (Dřevojan et al. 2016). Latvijā suga sastopama platlapju-egļu vai lapu koku mežos (gāršās), lapu koku krūmājos, baltalksnājos – galvenokārt upju ieleju krasta nogāzēs (Šulcs 2003). Tā atrasta arī priežu meža izcirtumā kopā ar āra bērzu Betula pendula, parasto lazdu Corylus avellana, meža aveni Rubus idaeus, podagras gārsu Aegopodium podagraria, ārstniecības ancīti Agrimonia eupatoria, lapu koku mežu malās (LU BI kartotēka).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Suga var veidot hibrīdus ar lielo diždadzi A. lappa un pūkaino diždadzi A. tomentosum. Hibridizācija var mazināt sugas indivīdu skaitu populācijā. Suga galvenokārt sastopama upju ieleju krastu nogāzēs, kur tās dzīvotnes var ietekmēt invazīvo sugu izplatība upju krastos.
Aizsardzība. Lielākā daļa atradņu atrodas ĪADT. Suga konstatēta dabas parkos “Abavas senleja”, “Riežupe”, Gaujas Nacionālajā parkā, dabas liegumā “Ventas ieleja”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāprecizē sugas populācijas lielums, jānoskaidro izplatības dinamika. Jāsaglabā sugai piemērotas dzīvotnes, jāierobežo invazīvo sugu izplatība upju ielejās, kur šīs sugas var apdraudēt birztalu diždadža dzīvotnes.
Autore: Aiva Bojāre.
Summary. Wood burdock – Arctium nemorosum. In Latvia, it is rare, found only in western and central Latvia, mainly in the valleys of the Rivers Venta, Abava, Gauja and their tributaries. The AOO is 76 km2, and the EOO – 11,659 km2. Studies on the distribution and population changes have not been conducted. There has been no targeted inventory of the species’ localities. A. nemorosum is a monocarpic plant, and this may affect the number of individuals in populations over time. Usually, the number of individuals in the localities in Latvia is small; most often, no more than ten individuals are found per site. The species grows in broadleaf and broadleaf-spruce forests, shrubberies, grey alder forests, mainly on the slopes of river valleys and on fertile soils. It is also found in pine forest clearings and on the edges of deciduous forests. The species can form hybrids with A. lappa and A. tomentosum. Hybridisation can reduce the number of individuals of A. nemorosum in the population. The species is mainly found on the slopes of river valleys, where its habitats may be affected by the spread of invasive species on riverbanks. Most A. nemorosum localities occur in protected areas: the “Abavas senleja” and “Riežupe” Nature Parks, the “Ventas ieleja” Nature Reserve and the Gauja National Park. For the conservation of the species, the population size and the distribution dynamics must be clarified. The conservation of suitable habitats must be ensured, the spread of invasive plant species in the river valleys must be controlled.
Literatūras saraksts
