Morfoloģija un bioloģija. Slaids, ļoti koši apspalvots strazda lieluma putns. Vēderpuse zaļganzila, rīkle dzeltena, acs svītra melna. Galvas virsa, pakausis, skausts, kakla sāni un muguras augšdaļa sarkanbrūna. Plecu segspalvas zeltaini dzeltenas. Pieaugušam putnam spārnu virspusē sarkanbrūns laukums. Primārās lidspalvas zilas. Pārtiek no lieliem lidojošiem kukaiņiem: lapsenēm, bitēm, spārēm, sienāžiem u. c. Ligzdo alās stāvkrastos un citos zemes atsegumos (LOB 1998). Ligzdo nelielās kolonijās (Celmiņš 2024). Dējumā parasti 4–5 olas, gadā viens perējums. Perē un mazuļus baro abi pāra putni. Mazuļi ligzdguļi (Harrison, Castell 2002). Gājputns, ziemo Āfrikā (LOB 1998).
Izplatība. Ligzdošanas areāls no Rietumeiropas un Ziemeļāfrikas sniedzas līdz Kazahstānas austrumiem. Eiropā izplatības areāla Z robeža: Lielbritānija–Dānija–Latvija. Neliels ligzdošanas areāls arī Dienvidāfrikā. Ziemo Āfrikā, galvenokārt uz dienvidiem no ekvatora (BirdLife International 2019; Keller et al. 2020). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā ievērojami paplašinājusies uz ziemeļiem (Keller et al. 2020). Latvijā ligzdošana pierādīta četrās vietās: Saraiķu–Ziemupes apkārtnē (kopš 2003. gada), Lodes māla karjerā (2014.–2019. gadā) un Gaujas krastā Vaidavas pagastā (2015. un 2018. gadā), Latgalē (2023. gadā) (Celmiņš 2024). Latvijā ligzdojošo putnu apdzīvotā platība (AOO) ir 44 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 2373 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija stabila (BirdLife International 2019). Arī Eiropas populācija stabila. Krievijas populācija pieaug. Baltkrievijas populācija ilgtermiņā stabila, bet īstermiņā pieaug. Lietuvas populācija ilgtermiņā pieaug, bet īstermiņā mazinās (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 5–10 pāru (10–20 pieaugušu indivīdu). Īstermiņā populācija mazinās (Ķerus u. c. 2021), taču, ņemot vērā sugas neseno ienākšanu Latvijā, populācijas pārmaiņu apjoms nav rēķināts un nav izmantots sugas novērtējumā.
Biotopi un ekoloģija. Zināmās ligzdošanas vietas ir dažādos (jūras, dīķa, upes) stāvkrastos, karjeros un būvlaukumos (Celmiņš 2024). Paaudzes ilgums: 3 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek iegūta, bet tā tiek medīta Vidusjūras reģionā un, iespējams, arī citviet Eiropā (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, bet ir zināms, ka vairākas ligzdas izpostījuši zīdītāji (iespējams, caunas Martes spp. un lapsas Vulpes vulpes) (Celmiņš 2024). Lai gan karjeru izstrāde u. tml. darbi rada ligzdošanas vietas, tie ligzdas var arī izpostīt. Intensīva lauksaimniecība (tostarp pesticīdu lietošana) var mazināt barības pieejamību. Vidusjūras reģionā putni lielā skaitā tiek medīti (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Bišu dzenis nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgajā vietā, taču divas ligzdošanas vietas atrodas Gaujas Nacionālajā parkā. Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā nav jāmaina. Lai aizsargātu sugu, ligzdošanas laikā ir jāaizsargā ligzdošanas vietas.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Ainārs Auniņš.
Summary. European Bee-eater − Merops apiaster. In Latvia, breeding has been confirmed in four locations. The AOO of breeding population is 44 km2, the EOO – 2,373 km2. The breeding population is estimated at 5–10 pairs (10– 20 adult individuals). In the short term, the population is declining, but, given the recent introduction of the species into Latvia, the calculations of the magnitude of the population change have not been performed or used in the assessment of the species. Known breeding sites include various (sea, pond, river) steep banks, quarries and construction sites. The threats have not been systematically studied in Latvia, but several nests are known to have been destroyed by mammals (possibly Martes spp. and Vulpes vulpes). Although quarrying and similar activities create breeding sites, they can also destroy nests. Intensive agriculture (including the use of pesticides) can reduce food availability. The birds are extensively hunted in the Mediterranean. The legal status of protected species does not need to be changed in Latvia. Protection of breeding sites during the breeding season is required for the conservation of the species.
Literatūras saraksts
