Morfoloģija un bioloģija. Viengadīgs vai divgadīgs 20–60 cm augsts lakstaugs ar rūgtu smaržu. Saknes tievas. Stublājs stāvs vai pacils, zarots, tāpat kā lapu kāti klāts ar gariem, atstāvošiem, vienkāršiem matiņiem un īsiem, lipīgiem dziedzermatiņiem. Lapas ar kātu, 2–6 cm platas un garas, trīs līdz piecstaraini šķeltas, lapas plātnes kontūra ir stūraina. Lapas plātnes segmenti šķelti vai daivaini. Ziedkopā parasti divi ziedi. Ziedkopas kāts garāks nekā lapa, kuras žāklē tas atrodas. Ziedu kāti 5–20 mm gari, tāpat kā ziedkopas asis klāti ar gariem, atstāvošiem matiņiem un blīviem, īsiem dziedzermatiņiem. Kauslapas piecas, gals ar 1–3 mm garu akotu. Vainaglapas piecas, zili violetas ar tumšāku dzīslojumu, 8–9 mm garas, gals ar seklu jomu, mala skropstaina. Auglis – riekstiņu skaldenis, 2,5–3 cm garš, ar cietiem vienkāršiem matiņiem. Zied jūnijā līdz augustā (Fatare 2003; Gavrilova 2004). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums 1–5 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Suga sastopama gandrīz visā Eiropā, izņemot dažus reģionus, piemēram, Pireneju pussalas R daļu, Britu salas; tā sastopama arī Kaukāzā un Anatolijas pussalā (Govaerts 2024). Izplatīta plašā teritorijā Krievijas Eiropas daļā (Webb 1968; Gavrilova 2004; GBIF 2022). Sugas areāla Z daļā suga samērā plaši sastopama Skandināvijas pussalas dienvidos. Baltijas valstis atrodas tuvu sugas dabiskās izplatības Z robežai (GBIF 2022). Latvijā un Igaunijā suga sastopama ļoti reti, savukārt Lietuvā zināma tikai no literatūras (Fatare et al. 1996; Kukk et al. 2020). Sastopamības apgabals (EOO) ir 20 977 km2, un apdzīvotā platība (AOO) Latvijā ir 36 km2. EOO sarūk, salīdzinot ar 20. gs. beigās zināmo (Fatare 2003). Ir zināmas sugas atradnes Vidzemē, kā arī plašākā teritorijā Kurzemē (Gavrilova 2004), tomēr pēdējos 30 gados vairākās šajās atradnēs tā vairs nav konstatēta. Sugas izplatību Latvijā ir grūti objektīvi izvērtēt specifisko, lielā mērā efemēro tai raksturīgo dzīvotņu dēļ, jo suga ir pirofīts, – atkarīga no uguns traucējuma (Risberg, Granström 2015). Tādēļ patiesais atradņu skaits valstī, iespējams, ir daudz lielāks nekā konstatēts kopš 1991. gada.
Populācija. Populācijas lielums un dinamika Latvijā nav pētīta. Kopējais atradņu skaits ir aptuveni desmit, galvenokārt mežos ar traucētu zemsedzi. Gan pēdējo 30 gadu novērojumi, gan zinātnisko herbāriju dati (DAU, LATV) liecina, ka suga veido nelielas dažu vai dažu desmitu indivīdu grupas meža degumos un ugunskura vietās, izcirtumos, uz meža ceļiem un līdzīgās vietās. Suga ilgstoši nesaglabājas vietās, kur tiek pārtraukta vismaz fragmentāra dedzināšana un nav mehānisku zemsedzes traucējumu. Tajā pašā laikā sugai valstī netrūkst piemērotu dzīvotņu – traucētu skujkoku mežu, izcirtumu, smilšainu meža stigu, ugunskura vietu mežā –, kur suga varētu tikt konstatēta daudz plašāk, nekā tas ir zināms pašlaik.
Dzīvotnes un ekoloģija. Pirofīts (Risberg, Granström 2015), kas aug meža degumos, ugunskuru vietās, vietās ar meža zemsedzes traucējumiem, meža ceļu malās. Suga aug sausos priežu mežos minerālaugsnēs, tostarp vecos vai dabiskos skujkoku mežos. Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Auniņš 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. Sugai ir dekoratīvās šķirnes, kas tiek samērā plaši izmantotas. Pamatsugu neizmanto dekoratīvajā dārzkopībā.
Apdraudējums. Sugu apdraud dabisko traucējumu trūkums (vietēji un nelieli zemsedzes traucējumi, degšana, kā rezultātā veidojas nelieli atklātas augsnes laukumi). Vienlaikus sugu apdraud intensīva mežsaimnieciskā darbība priežu mežos, meža kultūru ierīkošana un citi intensīvās mežsaimniecības pasākumi. Negatīvu ietekmi rada bieza pameža veidošanās priežu sausieņu mežos dabiskās sukcesijas un eitrofikācijas rezultātā.
Aizsardzība. Aptuveni 70% atradņu ir ārpus ĪADT. Suga konstatēta dabas parkā “Ragakāpa”, arī dabas liegumos “Raudas meži” un “Melnais purvs”. Specifisko ekoloģisko apstākļu dēļ sugas populācijas saglabāšanai sugas atradnēs svarīgi uzturēt mērenu antropogēno slodzi.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Ņemot EN vērā tai piemērotu dzīvotņu platību un skaita mazināšanos efektīvas meža ugunsapsardzības un eitrofikācijas rezultātā Latvijā, kā arī to, ka atradnēs indivīdu skaits mazinās vai tās izzūd, jāpārbauda sugas atradnes. Jāprecizē sugas populācijas lielums un izplatības dinamika, kā arī apdraudošie faktori. Jāsaglabā sugai piemērotas dzīvotnes, sekmējot to aizsardzību un veicot atbilstošus apsaimniekošanas pasākumus, – kontrolētu fragmentāru zemsedzes dedzināšanu un mehānisku zemsedzes virskārtas irdināšanu. Ieteicams iekļaut šo sugu īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autors: Pēteris Evarts-Bunders.
Summary. Hardy geranium – Geranium bohemicum. It is very rare in Latvia. The AOO is 36 km2, and the EOO – 20,977 km2. There have been no reliable data on changes in the AOO and the EOO in recent years; however, the distribution of the species in Latvia has decreased over a longer period. The species was recorded in several sites in central and western Latvia, where it has not been found during the last 30 years. The species is a pyrophyte; therefore, assessing its distribution changes without proper data is nearly impossible, as its localities are short-lived. The total number of known localities in the country is ca. ten. The species mainly grows in disturbed habitats – in places of forest fires, places with disturbed forest ground cover, roadsides, etc. The actual number of localities may be higher than recorded. Approximately 70% of the localities occur outside protected areas. The species has been found in the “Ragakāpa” Nature Park, the “Raudas meži” and “Melnais purvs” Nature Reserves. Due to the specific ecological conditions, it is important to maintain fire disturbance in the known localities to prevent the extinction of the species. It is recommended to include the species on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
