Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs vasarzaļš 60–120 cm augsts lakstaugs. Lapas piltuvveidīgā rozetē, zaļas vai tumšzaļas. Lapas divkārt plūksnaini dalītas, abpusēji klātas ar kaparkrāsas plēkšņmatiņiem, kāts īss, ar blīviem, lineāriem un lancetiskiem brūniem plēkšņmatiņiem. Lapas daļu malas strupi vai smaili zāģzobainas. Sori lapas apakšpuses augšdaļā, apaļi, segti ar plīvuru, kas agri nokrīt. Sporas nobriest no jūlija līdz septembrim. (Eglīte, Šulcs 2000; Eglīte 2003). Aug atsevišķi indivīdi vai nelielās grupās. Vairojas tikai ar sporām (Durka 2002). Vidējais sporu izplatīšanās attālums ir 2–15 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Nevienmērīgi un pārsvarā Eirāzijā izplatīta suga. Sugas ietvaros nodala zemākus taksonus. Eiropā sastopama salveidīgi, galvenokārt Centrāleiropā un Skandināvijas pussalas ZR daļā. Izplatīta arī Ziemeļamerikas A un R daļā (Priedītis 2014; Govaerts 2024). Igaunijā ļoti reti sastopama DA daļā (eElurikkus 2023), Lietuvā līdz šim nav konstatēta (Eglīte et al. 1993). Krievijas ZR daļā – tikai dažas atradnes Ļeņingradas un Novgorodas apgabalā (Сорокина и др. 2021). Latvijā suga sastopama ļoti reti, atradnes ir izolētas (Priedītis 2014). Salīdzinot ar izplatību 20. gs. beigās (Eglīte 2003), atrastas jaunas atradnes Gaujas un tās pieteku ielejās (DAP 2023). Dažas atradnes Augšzemes un Vidzemes augstienē, kā arī Latvijas R daļā nav ilgstoši pārbaudītas un nav informācijas, vai suga tur joprojām aug. Ir viena jauna sugas atradne Vidzemē (projekta “Dabas skaitīšana” (2017–2022) dati), taču 2023. gadā suga tur netika atrasta. Iespējams, tā ir sastopama citviet Latvijā. Tā var augt grupā kopā ar citām lielo paparžu sugām (parasto sievpapardi Athyrium filix-femina, ozolpapardēm Dryopteris spp.) un var būt grūti pamanāma (Ābele 1981). Sastopamības apgabals (EOO) ir 1688 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 24 km2. Nepārbaudītās atradnes nav iekļautas aprēķinos.
Populācija. Precīzu datu par populācijas lielumu un dinamiku Latvijā nav. Ir zināmas astoņas sugas atradnes. Indivīdu skaits zināms tikai dažās atradnēs; divās uzskaitīti 100–200 indivīdi, dažās atrasti tikai 1–2 indivīdi (DAP 2023). Pēc aptuvenām aplēsēm, populācijas lielums Latvijā varētu būt mazāks nekā 1000 indivīdu. Eiropā suga nav apdraudēta (LC), taču populācija mazinās (Christenhusz et al. 2017).
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug noēnojumā, valgās līdz mitrās, barības vielām bagātās, galvenokārt vidēji skābās, retāk skābās vai bāziskās augtenēs (Tichý et al. 2023). Tās augtenēm raksturīgi nelieli augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023). Latvijā atrasta ēnainos platlapju, platlapju-skujkoku mežos (Eglīte 2003), bieži gravu vai nogāžu lejasdaļā, kā arī egļu vērī (Ābele 1981).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud mežizstrāde. Tā ir dekoratīvs augs, un to var apdraudēt arī izrakšana un pārstādīšana citur. Eiropā sugu ietekmē arī klimata pārmaiņas – siltākas ziemas un mazāks relatīvais gaisa mitrums ir izraisījis populācijas mazināšanos (Christenhusz et al. 2017).
Aizsardzība. Visas pārbaudītās atradnes ir ĪADT – Slīteres un Gaujas Nacionālajos parkos. Sugai ir izveidots viens mikroliegums.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpēta tās izplatība, kā arī jāprecizē populācijas lielums visās atradnēs. Nav pieļaujama mežizstrāde sugas dzīvotnēs, jāveido mikroliegumi sugas aizsardzībai, kur tai ir apdraudējumi. Jāizvērtē, vai esošais aizsardzības režīms (zonējums, atļautās darbības) ĪADT ir pietiekams sugas saglabāšanai ilgtermiņā.
Autori: Liene Auniņa*, Ansis Opmanis.
Summary. Braun’s shield-fern – Polystichum braunii. It is very rare in Latvia. Compared to the previously known distribution in Latvia, new localities have been found in the River Gauja Valley and the valleys of its tributaries. However, the earlier recorded localities in the Augšzeme and Vidzeme Uplands and western Latvia have not been surveyed for a long time. The species may also be found in other places in Latvia. The EOO is 1,688 km2, and the AOO – 24 km2. The population size and its dynamics are unknown. In total, eight species’ localities are known. The number of individuals is known only in a few sites. The population size in Latvia may be less than 1,000. The species is found in shady broadleaf, broadleaf-coniferous forests, often in the lower part of ravines or slopes, in spruce forests. The species is threatened by logging in those localities without restrictions in forestry activities. P. braunii is an ornamental plant; therefore, may be threatened by digging and transplanting it into gardens. All known localities occur in the Slītere and Gauja National Parks. One microreserve has been established. Research on the distribution and population size in all localities is needed. Logging should not be permitted in the species’ habitats.
Literatūras saraksts
