Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 30–100 cm augsts lakstaugs. Stublājs stāvs, nedaudz zarojas, sīkrievains. Lapas cietas, nedaudz ādainas, galvenokārt stublāja lejasdaļā, lapas ass taisna, nekad nav lauzīta. Piezemes lapas ar kātu, divkārt vai trīskārt plūksnainas, 20–50 cm garas un ap 15–30 cm platas, plātnes virspuse zaļa, apakšpuse gaišāka, zaļganpelēka. Pēdējās pakāpes plūksnas lielas, iegareni olveida, plātnes mala asi nevienādi zāģzobaina. Stublāja augšējo lapu parasti nav vai tās ir sēdošas, ar reducētu plātni. Ir vīkala un vīkaliņa lapas. Ziedi sīki, nelielos čemuros stublāja un zaru galā, čemurā 15–30 stari. Vainaglapas piecas, baltas, olveidīgas, ap 1,5 mm garas, ar jomainu galu. Auglis ir eliptisks, 4–6 mm garš sēkleņu skaldauglis, katrs skaldenis ar strupām muguras ribām un spārnveidīgām malējām ribām. Zied jūlijā un augustā (Tutin 1968; Fatare 2003; Pimenov, Ostroumova 2012).
Izplatība. Suga samērā plaši izplatīta Eiropas mēreni siltajā un mērenajā joslā, sastopama no Ibērijas pussalas līdz Ukrainai. Areāls sasniedz Vācijas un Polijas Z daļu; tālāk uz ziemeļiem – Skandināvijas valstīs un Britu salās – suga nav sastopama (Tutin 1968; Pimenov, Ostroumova 2012; GBIF 2023; Govaerts 2024). Uz dienvidiem sugas areāls sniedzas līdz Ziemeļāfrikai – Alžīrijai (Govaerts 2024). Baltijas valstīs suga ir ļoti reta un ar neskaidru sastopamību. Lietuvā zināma tikai no literatūras datiem, kas nav apstiprināti ar herbāriju, bet Igaunijā nav sastopama (Jankevičiené et al. 1996). Latvijā zināma tikai viena vēsturiska atradne. Suga pirmo reizi atrasta 1901. gadā Koknesē, parka malā pie Daugavas. Vēlākos gados suga šajā atradnē konstatēta vairākkārt – 1906., 1913. un 1926. gadā (Фатаре 1989; Fatare 2003). Kopš Pļaviņu HES izbūves un atradnes appludināšanas 1965. gadā valstī nav citu pierādītu atradņu. Sugai teorētiski iespējamas jaunas atradnes Daugavas ielejā, tomēr, visticamāk, suga ir uzskatāma par izzudušu. Turklāt sugas floristiskais statuss valstī ir diskutabls, ņemot vērā, ka vienīgā vēsturiskā atradne Baltijas valstīs bija Koknesē, kas ir sen apdzīvota vieta, un šī atradne bija atrauta no sugas pamatareāla Centrāleiropā.
Populācija. Nav datu.
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug sausās, kaļķainās, barības vielām nabadzīgās augtenēs, klajās līdz nedaudz noēnotās vietās (Tichý et al. 2023). Ņemot vērā sugas dzīvotnes pamatareālā, tai piemērotas dzīvotnes ir sausi platlapju meži, saulainu mežmalu zālāji kaļķainās augsnēs (Trifolio-Geranietea sanguinei) (Mucina et al. 2016), kā arī sausi zālāji, zemi krūmāji sausās augsnēs (Sádlo et al. 2007). Latvijā suga konstatēta veca muižas parka malā Daugavas krastā (Fatare 2003).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Tā kā Latvijā suga nav konstatēta atkārtoti, draudi ir noteikti, ņemot vērā sugas vēsturiskās atradnes. Potenciāli sugu iespējams atrast Daugavas ielejā un pieteku ielejās Kokneses tuvumā, tāpēc nav pieļaujama ūdenslīmeņa paaugstināšana potenciāli iespējamo sugas atradņu teritorijā. Ja suga tiks atrasta mežā, to var apdraudēt intensīva mežsaimnieciskā darbība.
Aizsardzība. Vēsturiskā atradne atrodas ārpus ĪADT.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Pagaidām suga nav jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Jāpēta sugai piemērotas dzīvotnes Daugavas un tās pieteku ielejās. Lai novērstu neskaidrību par sugas floristisko statusu Latvijā, ieteicama Kokneses muižas dokumentu izpēte, lai noskaidrotu, vai suga nav stādīta muižas parkā kā ārstniecības augs.
Autori: Pēteris Evarts-Bunders*, Gunta Evarte-Bundere.
Summary. Broad-leaved spignel – Peucedanum cervaria. The only recorded locality in Latvia was in Koknese in 1901. The site was destroyed when the Pļaviņas Hydroelectric Power Station reservoir was built on the River Daugava in 1965. The species was first recorded in 1901, on the edge of the Koknese manor park. Later, the site was surveyed, and the species was repeatedly found in 1906, 1913 and 1926. However, the floristic status of the species in Latvia is debatable, taking into account that the only historical locality in the Baltic States was in a manor park, which was a long-established, human-created place, and this locality was isolated and far from the species’ core area in Central Europe. Based on the habitat descriptions for P. cervaria in Central Europe, suitable habitats for the species may be broad-leaved forests, and dry grasslands, including forest edges, on calcareous soils. Since the species can potentially be found in the River Daugava Valley and in the valleys of tributaries of Daugava near Koknese, the raising of water levels in the area of potential species sites must be prohibited. If the species occurs in a forest, it may be threatened by intensive forestry activities.
Literatūras saraksts
