Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 15–65 cm augsts lakstaugs. Viss augs blīvi klāts ar piegulošiem, zīdainiem matiņiem, dažreiz pat pelēcīgi tūbains. Sastopami arī skrajāk apmatoti augi. Stublājs stāvs, vienkāršs vai nedaudz zarots. Lapas uz stublāja blīvi līdz pat ziedkopai, lancetiskas, 3–15 cm garas, 0,6–2 cm platas, veselas, augšējās sēdošas, apakšējās ar īsu kātu. Apmatojuma dēļ lapas izskatās blāvas. Lapas plātnes mala gluda, gals smails. Ziedu kurvīši 2–5 cm diametrā, pa vienam vai skarveidīgā ziedkopā stublāja vai zaru galā. Vīkala lapas lineāri lancetiskas, zālainas, neīsti jumstiņveidīgas. Gan stobrziedi, gan mēlziedi tumšdzelteni. Auglis – apmatots sēklenis. Zied no jūlija līdz septembrim. Aug grupās, retāk atsevišķi indivīdi. Kalcifīts (Šulcs 2003).
Izplatība. Suga plaši sastopama Eiropā un Āzijā galvenokārt mērenajā joslā (Šulcs 2003; GBIF 2022). Igaunijā suga izplatīta nevienmērīgi, vairāk A daļā, Lietuvā reti, biežāk D daļā (Kull et al. 2003). Latvijā retumis, galvenokārt upju ielejās (Šulcs 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 20 022 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 164 km2. Ticamu datu par izplatības pārmaiņām Latvijā nav. EOO, visticamāk, ir samazinājies – kopš 1991. gada nav datu par sugu Ziemeļvidzemē. Iespējams, atradņu skaits ir lielāks nekā pašlaik zināms, tomēr, visticamāk, AOO nepārsniedz EN slieksni.
Populācija. Populācijas lielums un skaita dinamika Latvijā nav pētīta. Sastopamas lielākas un mazākas audzes galvenokārt upju ielejās. Aug lielo upju, visvairāk Daugavas, un arī Sivera Lielās salas krastā. Atradnēs sastopami no dažiem augiem līdz nelielām grupām.
Dzīvotnes un ekoloģija. Mitru, galvenokārt kaļķainu augteņu suga, aug klajās vietās (Tichý et al. 2023). Tai nepieciešami nelieli augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023). Latvijā sastopama galvenokārt palieņu zālājos, periodiski pārmitrās, palos applūstošās palieņu pļavās ar zemu, skraju veģetāciju uz akmeņaina vai smilšmāla substrāta, ūdens tuvumā. Daugavas palienēs bieži aug kopā ar maurloku Allium schoenoprasum.
Izmantošana un tirdzniecība. Tiek kultivēta dārzos kā krāšņumaugs un ārstniecības augs, tirdzniecībā pieejamas gan sēklas, gan stādi.
Apdraudējums. Atradnes visvairāk apdraud antropogēnā ietekme – ūdenstūristi un makšķernieki nobradā augāju sugas atradnēs. Potenciāli visas atradnes apdraud upju ūdenslīmeņa mākslīga regulēšana, kas izraisa sugas izzušanu. Tas ir noticis ar šīs sugas atradnēm lejpus Pļaviņām. Atradnes apdraud arī upju krastmalu aizaugšana ar krūmiem un kokiem un atsevišķu invazīvo augu sugu (ošlapu kļavas Acer negundo, adatainā dzeloņgurķa Echinocystis lobata) izplatība upju palienēs.
Aizsardzība. Aptuveni 60% atradņu konstatētas ĪADT. Lielākā daļa atradņu ir aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava”. Suga sastopama arī dabas liegumā “Ventas ieleja” u. c. Tomēr tas nenodrošina sugas saglabāšanos, ja netiek veikti atbilstoši apsaimniekošanas pasākumi vai tie tiek veikti nepietiekamā apjomā.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Sugas galvenā dzīvotne Latvijā ir palieņu zālāji gar lielajām upēm, taču tie mainās dabiskās sukcesijas gaitā un invazīvo sugu ietekmē. Jāsaglabā dabiskās dzīvotnes (palieņu zālāji), sekmējot to aizsardzību un veicot atbilstošus apsaimniekošanas pasākumus, kā arī novirzot cilvēkus ārpus sugas atradnēm, lai nepieļautu intensīvu izmīdīšanu. Ieteicams iekļaut sugu īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autore: Gunta Evarte-Bundere.
Summary. British yellowhead – Pentanema britannica. Rare in Latvia. The EOO is 20,022 km2, and the AOO – 164 km2. There are no reliable data on changes in the AOO and the EOO. The EOO has most likely decreased – since 1991 there have been no data on the species’ occurrence in northern Vidzeme and southern Kurzeme. However, the number of sites may be greater than is currently known. The population size and its dynamics are unknown. It grows mainly on the banks of large rivers, mostly along the River Daugava, as well as at the shore of Lake Sivers. The number of individuals per site varies from a few plants to small groups. P. britannica grows mainly in floodplain grasslands, periodically flooded floodplain meadows with low, sparse vegetation on rocky or sandy loam substrates near the waterline (in the floodplain of the River Daugava, it grows together with Allium schoenoprasum). The main threat is the trampling pressure caused by water tourists and anglers. All localities are potentially threatened by changes in river water levels, which leads to the extinction of the species, as it happened to the species’ localities downstream from Pļaviņas. The species is also threatened by the overgrowth of riverbanks with shrubs and trees and invasive plant species (Acer negundo, Echinocystis lobata). Approximately 60% of the species’ localities occur in protected areas: the “Augšdaugava” Protected Landscape Area, the “Ventas ieleja” Nature Reserve and others. The conservation of species requires an appropriate protection regime and restoration of the species’ habitat – floodplain grasslands. It is recommended to include the species on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
