Morfoloģija un bioloģija. Samērā drukns, par mājas strazdu mazliet mazāks putns. Tēviņam sarkanbrūna mugura, pelēka galvas virsa, bāli rozā vēderpuse, plata, melna acs svītra. Mātītei mugurpuse vairāk riekstbrūna, arī acs svītra un piere brūna. Vēderpuse pelēcīga. Bieži medī no novērošanas posteņa, kas ir kāda savrup augoša krūma vai kociņa galotnē. Pārtiek galvenokārt no lieliem kukaiņiem, bet ēd arī sīkus grauzējus. Ligzdu būvē dzeloņainu krūmu un koku vai jaunu skujkoku zaros. Dējumā 3–7 olas. Gadā viens perējums, taču pēc dējuma izpostīšanas var perēt atkārtoti. Gājputns, ziemo Āfrikā (LOB 1998).
Izplatība. Ligzdošanas areāls aptver gandrīz visu Eiropu un sniedzas uz austrumiem līdz Rietumsibīrijai. Ziemo Āfrikas A un D daļā (BirdLife International 2017). Izplatība Eiropā kopš 20. gs. 80. gadiem mazliet palielinājusies, īpaši Spānijā (Keller et al. 2020). Izplatība Latvijā kopš 20. gs. 80. gadiem nav būtiski mainījusies (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 10 816 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 88 453 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk (BirdLife International 2017). Arī Eiropas populācija mazinās. Igaunijā, Krievijā un īstermiņā arī Lietuvā populācija sarūk. Ilgtermiņā Lietuvas populācija pieaug. Baltkrievijas populācija stabila (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 34 608–90 346 pāri (69 216–180 692 pieauguši indivīdi). Gan ilgtermiņā, gan īstermiņā populācija sarūk (Ķerus u. c. 2021). Desmit gados populācija ir samazinājusies par 40%.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo aizaugošus izcirtumus, krūmainas ceļmalas, augļu dārzus, mežmalas, mitras krūmainas ieplakas lauksaimniecības zemēs, aizaugošas pļavas u. tml. vietas. Retumis arī augstajos purvus ar koku grupām (LOB 1998). Paaudzes ilgums: 2,3 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču Eiropas novērtējumā ir norādīts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Visticamāk, galvenais drauds sugai ir dzīvotnes zudums apmežošanas un lauksaimniecības intensifikācijas rezultātā, tostarp, pieaugot pesticīdu lietojumam. Sugu apdraudēt var arī minerālmēslojuma izmantošana, kas veicina ātrāku veģetācijas attīstību un tās blīvumu (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” brūnā čakste ir viena no izveidošanas mērķsugām 114 ĪADT. Brūnajai čakstei nav noteikta neviena putniem nozīmīgā vieta (Račinskis 2004). Tiek veikts populācijas monitorings (Auniņš, Mārdega 2021). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, zālāji ir jāapsaimnieko ekstensīvi, tostarp, saglabājot krūmu grupas.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Ainārs Auniņš.
Summary. Red-backed Shrike − Lanius collurio. The distribution in Latvia has not changed significantly since the 1980s. The AOO of the breeding population is 10,816 km2, the EOO – 88,453 km2. The breeding population is estimated at 34,608–90,346 pairs (69,216–180,692 adult individuals). The population is declining in the long term as well as in the short term. The population has declined by 40% within ten years. Inhabits overgrown clearings, shrubby roadsides, orchards, forest edges, wet shrubby depressions on farmlands, overgrown grasslands and similar places. Occasionally – raised bogs with groups of trees as well. Habitat loss due to afforestation and an increase in agricultural intensity, including the increased use of pesticides, is likely to be the main threat to the species. The use of mineral fertilisers can also threaten the species, as it encourages the faster development of vegetation and dense vegetation. Monitoring of the population is ongoing. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. Extensive grassland management, including the preservation of shrub clusters, is required to protect the species.
Literatūras saraksts
