Morfoloģija un bioloģija. Brūnais varžkrupis sasniedz 6–7 cm garumu. Ķermeņa virspuse pelēcīga, dzeltenīga vai brūngana ar lieliem, tumši brūniem vai olīvpelēkiem neregulāras formas plankumiem. Āda samērā gluda, ar retām kārpiņām, ķermeņa virspusē nereti ir sīki oranži plankumi, vēderpuse gaiša. Galvas virspuse starp acīm kupolveidā izliekta, acs zīlīte vertikāla, pēdas apakšpusē pie iekšējā pirksta pamatnes augsts, sāniski saplacināts izaugums. Sauszemes dzīvnieki, aktīvi naktīs, ūdenstilpēs uzturas tikai vairošanās periodā no aprīļa līdz maija sākumam. Ikrus nērš līdz 2 cm biezās un 50–100 cm garās virtenēs, ikru skaits 1000–3500 (Arnold, Ovenden 2002). Kurkuļi var sasniegt 10–12 cm garumu, attīstību pabeidz jūlija beigās – augustā, arī jaunie indivīdi pēc metamorfozes ir samērā lieli (3–4 cm). Dzīves ilgums līdz 10 gadiem (Arnold, Ovenden 2002). Pārtiek no nelieliem sauszemes bezmugurkaulniekiem. Ziemo uz sauszemes.
Izplatība. Brūnais varžkrupis pieder morfoloģiskā ziņā identisku divu sugu kompleksam (P. fuscus / P. vespertinus), kas izplatīts no Centrāleiropas (Vācijas) un Skandināvijas pussalas D daļas (Zviedrijas) līdz Sibīrijas D daļai. Latvijā sastopama šī sugu kompleksa R daļas suga – P. fuscus (Dufresnes et al. 2019). Latvijas centrālajā un R daļā (Zemgales līdzenumā un Kurzemē) suga ir ļoti reta, dažos reģionos (Vidzemes augstiene, valsts ZA daļa) atradņu nav. Sugas apdzīvotā platība (AOO) ir 516 km2, bet sastopamības apgabals (EOO) ir 62 658 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Gan globālā mērogā, gan Eiropā indivīdu skaits samazinās (Krása et al. 2024). Atbilstoši ziņojumiem Biotopu direktīvas 17. panta ietvaros par 2013.–2018. gadu Igaunijas un Latvijas reģionālo populāciju stāvoklis ir vājš, Lietuvas – nezināms (EIONET 2025). Latvijas reģionālās populācijas lielums ir vairāk par 120 000 pieaugušu indivīdu (Čeirāns et al. 2020). Skaita pārmaiņu tendences nav zināmas, taču Latvijas DR daļā skaits, iespējams, samazinās.
Biotopi un ekoloģija. Sastopams kultūrainavās, kāpās, krūmājos, mežmalās. Apdzīvo biotopus ar irdenu augsni, kurā var ierakties. Vairošanās ūdenstilpes biežāk seklas un (vai) nelielas, tai skaitā mākslīgi izveidotas un antropogēni ietekmētas.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud intensīva lauksaimniecība (biogēnu ieplūde vairošanās ūdenstilpēs, herbicīdu un pesticīdu lietošana), dzīvotņu pārveide un degradēšanās, ceļu un dzelzceļu infrastruktūras izbūve un invazīvo sugu, piemēram, rotana Perccottus glenii izplatīšanās. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo konstatēta izplatības apgabala samazināšanās un apakšpopulācijās ir neliels pieaugušo indivīdu skaits (daži desmiti līdz daži simti).
Aizsardzība. Sugas aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā, un jāparedz iespēja veidot mikroliegumus nozīmīgāko populāciju saglabāšanai. Konstatēts daudzās ĪADT (aizsargājamo ainavu apvidos “Augšzeme”, “Augšdaugava” un “Ādaži”, Rāznas Nacionālajā parkā u. c.), taču nekur nav novērots lielā skaitā. Lielākās zināmās apakšpopulācijas ir Gaujas Nacionālajā parkā (vismaz 600 pieaugušo indivīdu), dabas liegumā “Lubāna mitrājs” un dabas parkā “Silene” (ap 300 pieaugušo indivīdu katrā). Lai gan nevienā no ĪADT dabas aizsardzības plāniem īpaši varžkrupja aizsardzības pasākumi nav iekļauti, abinieku vairošanās vietu atjaunošanas un uzlabošanas pasākumi, piemēram, ūdenstilpju izveidošana un atjaunošana, kas veicina arī varžkrupja aizsardzību, ir iekļauti dabas parku “Silene” un “Piejūra” dabas aizsardzības plānos (DAP 2019; DAP 2020). Jāizstrādā sugas aizsardzības plāns. Jāveic varžkrupja skaita tendenču izpēte un sugas monitorings, kā arī apakšpopulāciju lieluma novērtēšana un aizsardzības pasākumu izstrāde tām ĪADT, kurās tas nav veikts.
Autors: Andris Čeirāns.
Summary. Common spadefoot toad – Pelobates fuscus. Belongs to a morphologically identical two-species complex (P. fuscus / P. vespertinus), distributed from central Europe (Germany) and southern Scandinavia (Sweden) to southern Siberia. It occurs over a wide area in Latvia, but is very rare in the Kurzeme region and in the Zemgale Plain, and absent in some regions (e.g. the Vidzeme Upland and north-eastern Latvia). The AOO is 516 km2, and the EOO – 62,658 km2. The size of the regional population is over 120,000 adults. The regional population trend is unknown, but it may be declining in south-western Latvia. The species occurs in agricultural landscapes, dunes, shrubs, forest edges; terrestrial habitat preferences have not been studied in Latvia. It occupies habitats with loose soil in which it can dig itself in. The species is threatened by intensive agriculture (nutrient inputs to breeding waters, use of pesticides), habitat conversion and degradation, construction of road and rail infrastructure and the spread of invasive species such as Perccottus glenii. The species is assessed as Near Threatened (NT) due to reductions in its range and the low number of adults in subpopulations (ranging from a few dozen to a few hundred individuals). It is listed as a species of EU importance and is protected in Latvia. It is proposed to be included on the list of species for which micro-reserves can be established. The species conservation plan has not been developed and none of the existing management plans for protected nature areas include measures to protect the species; however, the measures to improve amphibian populations foreseen in the management plans of the “Silene” and “Piejūra” Nature Parks will also contribute to the protection of P. fuscus. There is a need for population trend studies and monitoring of the species, as well as population assessments and conservation measures for those protected nature areas where this has not been done.
Literatūras saraksts
