Morfoloģija un bioloģija. Liels ūdensputns. Pavasarī galva un kakla sāni pelēki, kakla priekšpusē sarkans laukums. Mugurpuse vienmērīgi tumša. Ziemā mugura tumša, vēderpuse, kakla priekšpuse un galvas sāni gaiši (Baumanis, Klimpiņš 1997). Migrācijas laikā un ziemošanas vietās var veidot lielus barus. Pārtiek galvenokārt no zivīm (BirdLife International 2021). Latvijā parasta caurceļošanas laikā. Ziemo jūrā. Iekšzemē novērojama reti (Celmiņš 2022).
Izplatība. Cirkumpolārs ligzdošanas areāls iekļauj Eirāzijas un Ziemeļamerikas tundras un boreālo zonu. Ziemo Klusā un Atlantijas okeāna Z daļas piekrastē (arī Baltijas jūrā), Vidusjūrā, Melnajā jūrā un Kaspijas jūrā (BirdLife International 2018). Kopš 20. gs. 80. gadiem ligzdošanas izplatība Eiropā nedaudz pieaugusi (Keller et al. 2020).
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk (BirdLife International 2018). Eiropā ligzdojošās populācijas tendence nav zināma. No Latvijas kaimiņvalstīm ligzdo tikai Krievijā, kur populācijas tendence nav zināma. Ziemojošā populācija Lietuvā īstermiņā stabila, ilgtermiņa tendence nav zināma (BirdLife International 2021). 20. gs. pirmajā pusē Latvijā suga bija ļoti reti sastopama, bet regulāra ligzdotāja. Kopš 20. gs. 50. gadu beigām ligzdošana vairs nav konstatēta (Виксне 1983).
Biotopi un ekoloģija. Kad suga kā ligzdotāja nebija izzudusi, tās ligzdošanas biotops bija augsto purvu ezeriņi (Виксне 1983). Paaudzes ilgums: 8,3 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. ‒
Apdraudējums. Literatūrā ir norādīts, ka sugas izzušanas cēloņi varētu būt traucējums un dzīvotņu zudums kūdras ieguves rezultātā (Виксне 1983), taču ticami, ka tie nav vienīgie cēloņi.
Aizsardzība. Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Red-throated Diver − Gavia stellata. In the first half of the 20th century, the species was a regular but very rare breeder in Latvia. Since the late 1950s, breeding has not been recorded. The species bred in raised bog lakes when it was not yet extinct as a breeder. The literature suggests that disturbance and habitat loss due to peat extraction could be the reasons for the extinction of the species, but these are unlikely to be the only causes. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia.
Literatūras saraksts
