Morfoloģija un bioloģija. Nedaudz mazāks nekā meža pīle. Tievs kakls un slaids ķermenis. Vasarā uz galvas divdaļīgs cekuls, rūsganu, pagarinātu spalvu apkakle. Bieži uzturas atklātā ūdenī, bet briesmu brīžos ienirst. Pārtiek no zivīm, abiniekiem un dažādiem ūdens bezmugurkaulniekiem. Starp virsūdens augu stublājiem, dažkārt arī applūdušiem krūmiem, no ūdensaugiem būvē peldošu ligzdu. Dējumā 2–8 olas. Mazuļi ligzdbēgļi. Gājputns, ziemo Dienvideiropā, bet daļa paliek ziemot Latvijā (LOB 1999).
Izplatība. Ligzdošanas izplatības areāls aptver lielāko daļu Eiropas un sniedzas uz austrumiem līdz Ķīnas A daļai. Ziemo Eiropas R un D daļā un Āzijas dienvidos. Atsevišķas ligzdojošas populācijas arī Āfrikā, Austrālijā un Jaunzēlandē (BirdLife International 2019). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā nedaudz palielinājusies (galvenokārt D daļā) (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu būtiski samazinājusies, bet pēc tam saglabājusies stabila (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 2256 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 78 106 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācijas tendence ir neskaidra (BirdLife International 2019). Eiropas populācija ir stabila. Baltkrievijā populācija pieaug, Igaunijā – īstermiņā pieaug, bet ilgtermiņā mazinās. Lietuvā un Krievijas Eiropas daļā populācija ir stabila (BirdLife International 2021). Baltijas jūras reģionā kopumā populācijai straujš pieaugums (HELCOM 2023). Latvijas ligzdojošā populācija ir 3000–6200 pāru (6000–12 400 pieaugušu indivīdu). Populācijas ilgtermiņa tendence ir negatīva, bet īstermiņa tendence nav zināma (Ķerus u. c. 2021). Trijās paaudzēs populācija ir samazinājusies par 23%.
Biotopi un ekoloģija. Ligzdošanas biotops ir lielāki ezeri un zivju dīķi (LOB 1999). Paaudzes ilgums: 5,9 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, bet Eiropas kopējā novērtējumā ir atzīmēts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Suga bieži iet bojā zvejnieku tīklos. Tā kā suga ir jutīga pret putnu gripu, to apdraud slimības uzliesmojumi nākotnē (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Ligzdojošās populācijas aizsardzībai nav noteikta neviena ĪADT vai putniem nozīmīgā vieta. Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Great Crested Grebe − Podiceps cristatus. In Latvia, the distribution decreased considerably between 1980–1984 and 2000–2004 and has remained stable since then. The AOO of the breeding population is 2,256 km2, the EOO – 78,106 km2. The breeding population is estimated at 3,000–6,200 pairs (6,000–12,400 adult individuals). The long-term population trend is negative, while the short-term trend is unknown. Over three generations, the population has declined by 23%. The breeding habitat is larger lakes and fish ponds. Death in fishing nets is common for the species. Since the species is susceptible to avian influenza, it is threatened by future outbreaks of the disease. The species needs to be included on the list of protected species of Latvia.
Literatūras saraksts
