Morfoloģija un bioloģija. Četrzobu pumpurgliemeža čaulas augstums ir 1,7–1,9 mm un platums 1,2 mm. Čaula olveidīga, savīta pa labi, ar 4,0–4,6 (parasti 4,5) uzpūstiem vijumiem, šuve dziļa. Lūpa ļoti plāna, nedaudz atliekta. Čaulas ieeja parasti ar četriem zobiem, bet var būt tikai 1–3 zobi. Čaulas krāsa ir gaiši sarkanīgi brūna, virsma spīdīga, ar samērā regulāru svītrojumu. Hermafrodīts. Sezonā izdēj 1–10 olas. Visvairāk juvenilo īpatņu ir septembrī, oktobrī. Dzīves ilgums lielāks nekā gads, bet mazāks nekā divi gadi (Cameron et al. 2003). Ziemo zemsegā. Iespējams, barojas ar epifītiskajām aļģēm un baktērijām, kas saistītas ar veģetāciju, augsnes organiskajām daļiņām un augu atliekām.
Izplatība. Suga sastopama gandrīz visās Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā, Lietuvā, Krievijas Eiropas daļā, taču nav ziņu par Baltkrieviju (Cameron et al. 2003; Killeen et al. 2011; Skujienė 2021). Suga ir izplatīta visā Latvijas teritorijā. Sastopama samērā reti (Rudzīte et al. 2018). 20. gs. beigās bija zināmas dažas atradnes (Rudzīte 1998). Šobrīd ir zināmas vairāk nekā 90 atradnes. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 66 743 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 192 km2.
Populācija. Izplatības areāla lielākajā daļā līdz 2011. gadam globālā populācija tika uzskatīta par stabilu (Killeen et al. 2011), jaunākajā vērtējumā tās stāvoklis norādīts, ka nezināms (Moorkens et al. 2025). Populācijas stāvoklis boreālajā reģionā par laika periodu no 2013. līdz 2018. gadam novērtēts kā nelabvēlīgs vai slikts (EIONET 2022). Latvijā reģionālā populācija ir sadrumstalota, atradnes izolētas, taču stāvoklis kopumā vērtējams kā stabils, lai gan monitoringa laikā no 2013. līdz 2018. gadam suga dažās vietās atkārtoti nav konstatēta. Sugai raksturīgs zems populācijas blīvums, kaut mēdz būt līdz 200 indivīdiem/m2(Cameron et al. 2003). Latvijā sugas indivīdu daudzums dzīvotnēs vienā kvadrātmetrā ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem indivīdu. Sugai raksturīgas ekstrēmas skaita svārstības vienā gadā, ko būtiski ietekmē klimatiskie apstākļi (Cameron et al. 2003).
Biotopi un ekoloģija. Mitrāju suga. Apdzīvo kalcifilus zāļu un pārejas purvus un pļavas ar augstu, bet stabilu gruntsūdens līmeni (Pilāte 2018). Dzīvotnei raksturīgas zemo grīšļu un sūnu sabiedrības. Veģetācijas augstums ir 10–30 cm. Uzturas zemo grīšļu ceros, parasti zvīņaugļu grīšļa Carex lepidocarpa, retāk rūsganās melnceres Schoenus ferrugineus ceros un sūnās. Biežāk suga tiek konstatēta purvos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud dzīvotņu hidroloģiskā režīma maiņa, it īpaši nosusināšana, intensīva pļaušana vai ganīšana, aizaugšana, mēslošana, visu veidu augsnes kultivēšana, frēzēšana un aršana (tostarp mežā), pesticīdu izmantošana, dedzināšana, eitrofikācija, rekreācijas zonu izveidošana, piekrastes pārveidošana vai labiekārtošana un invazīvo augu sugu ieviešanās dzīvotnēs (Cameron et al. 2003). Latvijā sugu apdraud galvenokārt saimnieciskā darbība – dzīvotņu pārganīšana, ar to saistītā izmīdīšana, hidroloģiskā režīma maiņa dzīvotnēs vai to tuvumā (meliorācija). Dzīvotņu izzušana notiek arī dabiskas sukcesijas rezultātā, aizaugot ar kokiem un krūmiem. Arī klimata pārmaiņas (ilgstoši sausuma un karstuma periodi) apdraud sugu. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), pamatojoties uz izkliedēto izplatību un saimniecisko darbību radīto apdraudējumu, un AOO, kas nevar pārsniegt 2000 km2. Reģionālā populācija ir sadrumstalota piemērotu dzīvotņu izplatības dēļ, ko vēl vairāk sadrumstalo saimnieciskā darbība.
Aizsardzība. ES nozīmes un Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Lielākā daļa atradņu atrodas ĪADT (piemēram, dabas liegumos “Platenes purvs” un “Ances purvi un meži”, Ķemeru Nacionālajā parkā, kur zināms vislielākais atradņu skaits). Taču monitoringa dati liecina, ka ne visur tas garantē sugai labvēlīgu aizsardzības statusu, jo vairākās ĪADT sugas dzīvotnēs mitrajos zālājos notiek ganīšana vai pļaušana, kas ne vienmēr ir sugai labvēlīga. Dzīvotnēs un to tiešā tuvumā nedrīkst izmainīt hidroloģisko režīmu. Daļa dzīvotņu aizaug dabiskas sukcesijas rezultātā, tāpēc ieteicams periodiski veikt koku un krūmu izciršanu (Cameron et al. 2003). Ja dzīvotnē ganās savvaļas pārnadži, ikgadēji apsaimniekošanas pasākumi nav jāveic. Iespējams, piemērots dzīvotņu uzturēšanas veids ir ekstensīva ganīšana. Sugas apdzīvotajās vietās iesaka turpināt līdzšinējo vai agrāk veikto apsaimniekošanu. Tās aizsardzība var radīt konfliktu starp sugai atbilstošu dzīvotnes apsaimniekošanu un ES nozīmes aizsargājamo biotopu atjaunošanu un uzturēšanu (Cameron et al. 2003). Ieteicams katrai ĪADT, kurā suga ir sastopama, izstrādāt individuālu sugas dzīvotņu apsaimniekošanas plānu. Regulāri jāveic sugas monitorings. Dzīvotnēs un to apkārtnē jāvērtē bebru darbības ietekme uz dzīvotņu kvalitāti.
Autore: Digna Pilāte.
Summary. Geyer’s whorl-snail – Vertigo geyeri. The species is distributed throughout Europe and found in all of Latvia’s neighbouring countries except Belarus. In Latvia, it is scattered and relatively rare. At least 90 localities of the species are known. The EOO is 66,743 km2, and the AOO – 192 km2. The regional population in Latvia is fragmented, the localities are isolated, but the overall status is stable, although the species has been lost from some localities due to inappropriate habitat management. The number of snails per square metre can vary from a few to several tens of individuals; and can be influenced by climatic conditions (winter snow cover, prolonged drought, heat or rainfall) and habitat management. The species typically inhabits calcareous fens, transitional mires and grasslands with high but stable groundwater levels, low sedge and bryophyte communities. When the habitat overflows, it moves upwards on plant stems up to 10–30 cm. The main threats in Latvia are overgrazing and related trampling of habitats, changes in hydrological conditions in or near habitats (drainage). Natural factors threatening the species include overgrowth of habitats with trees and shrubs, and prolonged periods of drought and heat. In areas where the species is present, it is necessary to continue habitat management where it has been or is being carried out. It is likely that extensive grazing is the most convenient way to maintain the species’ habitats and the removal of trees and shrubs is recommended. Where wild ungulates graze in the habitat, cutting or mowing woody sprouts every few years is sufficient. The hydrological conditions of the habitat and its surroundings should not be altered by draining. The species is assessed as Endangered (EN) due to its fragmented regional population and threats from economic activities, as well as its small AOO, which is less than 2,000 km2. It is included in the 2nd edition of the Red Data Book of Latvia (Rudzīte 1998). It is a species of EU importance and is protected in Latvia, for which conservation micro-reserves can be established. The legal status of the species must be maintained. Most of the localities are found in protected nature areas. It is recommended to develop individual habitat management plans for each of the protected areas where the species occurs. The habitat management required for the preservation of the species might conflict with the management actions required for the conservation of protected habitats of EU importance (Cameron et al. 2003).
Literatūras saraksts
