Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Bāli, zilgani vai pelēcīgi zaļi augi, novecojot balē. Aug skrajās rozetēs. Laponis dihotomi divkārt vai trīskārt zarots, zari šauri, līdz 4 mm gari un 1,8 mm plati, stingri. Sausiem lapoņiem šķērsgriezumā platums ir 2–3 reizes lielāks nekā biezums, lapoņa mala slīpa, laivasveida, uzrotīta. Lapoņa virspusē galotnē raksturīga dziļa un asa rieva, kas veciem augiem paplašinās un izzūd. Apakšpusē un uz lapoņa malas bezkrāsas vai melni violetas hialīna zvīņas, bez skropstiņām. Epidermas šūnas ar mamillām, lapoņa virsma ar tīklveida tekstūru. Sporangiji nobriest no marta līdz septembrim, uz lapoņa virsmas tie ir daudzskaitlīgi. Sporas tumšbrūnas, caurspīdīgas, ar smalkgraudainu tekstūru, ar izteikti spārnotu malu, piramidālas. No citām ričiju Riccia ģints sugām atšķirama pēc dziļās rievas uz lapoņa virsmas un šķērsgriezuma formas. Līdzīga ir zilganā ričija R. glauca, bet tā šķērsgriezumā ir ar noapaļotu un uz leju norotītu malu (Pearson 1902; Schuster 1953; Doyle, Stotler 2006; Zander 2023).
Izplatība. Plaši, bet ne visur, sastopama kosmopolītiska suga, pieder pie Eirosibīrijas mērenās klimata joslas floras. Izplatīta lielākajā daļā Eiropas, tostarp Makaronēzijā. D puslodē konstatēta Āfrikas dienvidos, Dienvidamerikā un Austrālijā (Campisi, Cogoni 2019). Latvijā pirmo reizi konstatēta 1920. gadā Daugavas krastā netālu no Rīgas iepretī Jumpravmuižai un Vidzemē Gaujas senlejā pie Lodes (N. Malta). Pēc tam arī Vidzemē – 1924. gadā Raiskuma (J. Strautmanis) un 1941. gadā Bērzaunes pagastā (J. Zaikovs). Vairums atradņu konstatētas pēdējos 20 gados. Mūsdienās ir 38 atradnes. Sastopamības apgabals (EOO) ir 47 046 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 128 km2.
Populācija. Eiropā suga ir plaši sastopama, un tās reģionālā populācija ir stabila (Campisi, Cogoni 2019). Latvijā reģionālās populācijas lielums un tendences nav pētītas, apakšpopulācijas vērtējamas kā stabilas.
Biotopi un ekoloģija. Aug gan uz skābas, gan bāziskas atsegtas augsnes upju krastos, kultivētos laukos, pamestās lauksaimniecības zemēs, dārzos (Dierβen 2001; Bischler 2004; Atherton et al. 2010). Latvijā visbiežāk novērota atmatās, labības laukos un mitrās pļavās uz atsegtas augsnes. Atsevišķi atradumi arī grants karjeros, dārzos, gar dzelzceļa sliedēm, upes sērēs. Biežākās pavadītājsugas ir sudrabainā samtīte Bryum argenteum, mainīgā divzobīte Dicranella varia, īlenlapu divzobīte D. subulata, parastā maršancija Marchantia polymorpha var. ruderalis, Vālenberga polija Pohlia wahlenbergii, bālā kroksamtīte Ptychostomum pallens, sārtgumiņu kroksamtīte P. rubens, zilganā ričija Riccia glauca, skropstainā ričija R. ciliata, strupvācelītes sīkvijzobe Tortula truncata (A. Opmaņa, I. Leimaņa novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eiropā sugai nav noteiktu draudu. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo šobrīd apakšpopulācijas ir stabilas, bet situācija var mainīties, ja tiks iznīcinātas vairākas atradnes un mazināsies AOO dabiskas sukcesijas vai zemes lietojuma veida maiņas rezultātā.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, un juridiskais aizsardzības statuss tai nav jānosaka. Sugas aizsardzība ir apgrūtināta, jo tā saistīta ar lauksaimniecības zemēm un tikai retos gadījumos atradnes ir ĪADT – Gaujas Nacionālajā parkā un dabas liegumā “Lubāna mitrājs”. Uzlabojot zināšanas par sugas populācijas lielumu, dinamiku un ekoloģiju, tās aizsardzības jautājumi būtu vieglāk risināmi.
Autori: Līga Strazdiņa*, Ansis Opmanis.
Summary. Common crystalwort – Riccia sorocarpa. A widespread liverwort in most of Europe, including Macaronesia. In the southern hemisphere, it is found in southern Africa, South America and Australia. It was first found in Latvia by N. Malta in 1920. A total of 38 localities have been observed today. EOO is 47,046 km2, and AOO is 128 km2. In Latvia, the regional population size and trends have not been studied, and the subpopulations are considered stable. In Latvia, it grows most often in fallow lands, cereal fields and wet meadows on exposed soil. There are also isolated finds in gravel pits, gardens, along railway tracks and in river sands. As the species is rare in Latvia as a whole, there is a real possibility of population decline as a result of natural succession or land-use change. It is assessed as Near Threatened (NT) as subpopulations are currently stable, but the situation may change if more localities are destroyed and the area occupied by the species declines. The species is not included on the list of protected species of Latvia. In Latvia, it does not require legal protection status. In Latvia, the species is difficult to protect because it is associated with agricultural land and only rarely found in protected nature territories – the Gauja National Park and the “Lubāna mitrājs” Nature Reserve. Improved knowledge of the population size, dynamics and ecology of the species would help to address conservation issues.
Literatūras saraksts
