Morfoloģija un bioloģija. Čūskzivs ir gara, slaida ar samērā gludu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni. Sugai ir izteikts dzimumdimorfisms ar atšķirībām lielumā, ķermeņa krāsojumā, formā un uzvedībā. Mātīšu ķermeņa garums ir līdz 30 cm, tēviņu – līdz 25 cm. Purns īss, pilnīgi taisns, kas ļauj šo sugu atšķirt no adatzivs Syngnathus typhle. Mute maza, vērsta uz augšu. Aste koniski sašaurinās astesgala virzienā. Astes spuras un anālās spuras nav. Krūšu spuras ir tikai juvenilajiem indivīdiem (līdz 12 cm). Ķermeņa krāsojums zaļš, muguras daļā tumšāks. Dzimumnobriedušām mātītēm ķermeņa lejasdaļā ir spīdīgas gaiši zilas svītras; nārstojošiem tēviņiem purns kļūst dzeltens. Nārsto dzīves pirmajā gadā (garums ~17 cm). Līdz izšķiļas kāpuri, mātītes ikru apsargāšanu var uzticēt vairākiem tēviņiem, savukārt viens tēviņš rūpējas tikai par vienas mātītes ikriem. Tēviņiem nav citām adatzivju dzimtas sugām raksturīgās ikru kabatas, tādēļ ikri uz tēviņa vēdera tiek nostiprināti ar gļotām. Dzīves ilgums ir 1–3 gadi (Saat, Ojaveer 2003; Daan 2015; Pollom 2015; SLU Artdatabanken 2020).
Izplatība. Izplatības areāls Eiropā aptver Atlantijas okeāna ZA daļu un ar to saistīto jūru piekrastes ūdeņus. Plaši izplatīta suga Baltijas jūrā, Ziemeļjūrā, Britu salu un Pireneju pussalas piekrastē, Vidusjūrā un Melnajā jūrā (Pollom 2015). Latvijas ūdeņos suga sastopama samērā reti, pārsvarā konstatēta Rīgas līcī – gan piekrastē, gan līča atklātajā daļā. Morfoloģisko īpatnību dēļ šo sugu ir grūti konstatēt ar klasiskām zivju uzskaites metodēm. Baltijas jūras atklātajā daļā tā ir konstatēta tikai piekrastes zonā. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 21 138 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 160 km2 (BIOR dati).
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Lai gan suga izplatības areālā ir plaši sastopama, trūkst pētījumu par populācijas lielumu. Baltijas jūrā tā ir novērtēta kā neapdrau- dēta (LC), ilgtermiņā neuzrādot būtiskas populācijas sarukuma vai pieauguma tendences (HELCOM 2013). Pētījumi par reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņām Latvijas ūdeņos nav veikti.
Biotopi un ekoloģija. Mazkustīga jūras piekrastes zivs, uzturas līdz 15 m dziļumā vietās ar labi aerētu ūdeni un jūraszāļu Zostera spp. audzēm uz smilšainām vai karbonātiežu gruntīm, kuras veido galvenokārt gliemju čaulas. Ķermeņa forma un krāsa ir pielāgota, lai veiksmīgi atdarinātu jūraszāļu lapas, ļaujot čūskzivīm palikt plēsējiem nemanītām. Dažkārt sastopama upju grīvu rajonos. Barojas ar planktona organismiem – vienādkājvēžiem, sānpeldvēžiem, gliemjiem un aļģēm. Nārsto no maija līdz augustam (Plikšs, Aleksejevs 1998; HELCOM 2013; Castro-Fernández et al. 2020).
Izmantošana un tirdzniecība. Sugai nav saimnieciskas nozīmes.
Apdraudējums. Galvenais drauds sugai ir piemērotu dzīvotņu platību mazināšanās (HELCOM 2013). Sugu apdraud gan biotopu izzušana, gan jūraszāļu pļavu un citu seklūdens biotopu degradācija, ko izraisa piekrastes attīstīšana, piemēram, vējparku un ostu būvniecība, uzturēšanas darbi, arī tralēšana. Apdraudējumu var radīt arī naftas noplūdes, eitrofikācija, notekūdeņu radīts piesārņojums (Pollom 2015). Tā kā šobrīd Latvijā trūkst informācijas izzušanas riska izvērtēšanai, suga ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Ir zināmas atradnes aizsargājamajās jūras teritorijās “Nida–Pērkone”, “Irbes šaurums”, “Rīgas līča rietumu piekraste”, “Selga uz rietumiem no Tūjas” un “Ainaži– Salacgrīva”. Lai precizētu sugas izplatību un reģionālās populācijas tendences, ir jāveic monitorings, kura metodes ir pielāgotas sugas konstatēšanai. Jāveic arī pētījumi sugas biotopu platību un to izmaiņu novērtēšanai. Lai precizētu sugas izplatību, iespējams lietot vides DNS metodes. Ņemot vērā, ka sugas apdraudētības novērtējumam Latvijā šobrīd trūkst datu, sugas aizsardzības nepieciešamība ir pārskatāma nākotnē, kad ir veikti atbilstoši pētījumi.
Autors: Jānis Gruduls.
Summary. Straightnose pipefish – Nerophis ophidion. The range in Europe includes the Northeast Atlantic and adjacent coastal marine waters. It is widespread in the Baltic Sea, the North Sea, the coasts of the British Isles and the Iberian Peninsula, the Mediterranean Sea and the Black Sea. The species is relatively rare in Latvian territorial waters, occurring mainly in the Gulf of Riga, both in coastal and open sea areas. In the open Baltic Sea, it is found only in the coastal zone. The EOO is 21,138 km2, and the AOO – 160 km2. In the Baltic Sea, the regional population of the species is assessed as Least Concern (LC), with no significant long-term trends of population decline or increase. No specific studies have been carried out on the regional population size and changes in Latvian territorial waters. The species is found in coastal areas at depths of up to 15 m in sites in well-aerated water and with the seagrass Zostera spp. on sandy or carbonate rocky substrates composed mainly of mussel shells. The main threat to the species is the loss of suitable habitats. As there is currently insufficient information to assess the extinction risk of the species at the regional level, it has been assigned the category Data Deficient (DD). It is not on the lists of international agreements, species of EU importance or Latvian protected species lists. Monitoring methods customised to detect the species are needed to clarify its distribution and regional population trends in Latvia. Studies are also needed to determine the areas of the species' habitats and their changes. Considering that there is currently insufficient data to assess the extinction risk of the species in Latvia, the necessity for conservation of the species needs to be reviewed in the future once appropriate studies have been carried out.
Literatūras saraksts
