Morfoloģija un bioloģija. Par dzelteno stērsti nedaudz mazāks putns. Tēviņam galva un krūtis zaļganpelēkas, vēderpuse kanēļkrāsā. Ap aci bāls gredzens. Rīkle un vaigu svītra dzeltenīga, bārdas svītra olīvzaļa. Mugurpuse brūna ar tumšu svītrojumu. Mātītei galva brūnganāka, krūtis nav tik košas, galvas virsa un krūtis ar sīkām svītriņām. Tēviņš dzied, sēžot kokā, krūmā vai uz vadiem. Pavasarī un vasarā barojas ar kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, vēlāk arī ar sēklām. Parasti ligzdo nelielās grupās. Ligzda uz zemes, biezā augājā. Dējumā 3–5 olas, gadā parasti viens perējums. Gājputns, ziemo Āfrikā (LOB 1998).
Izplatība. Ligzdošanas areāls no Rietumeiropas, mazliet skarot arī Ziemeļāfriku, sniedzas līdz Mongolijas A daļai, ziemeļos – līdz Somijas centrālajai daļai. Sadrumstalots ziemošanas areāls Āfrikā no Mauritānijas līdz Somālijai (BirdLife International 2017). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā ievērojami mazinājusies visā izplatības areālā (Keller et al. 2020). Izplatība Latvijā ir samazinājusies starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu un turpinājusi mazināties arī starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 400 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 68 108 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk (BirdLife International 2017). Populācija gan ilgtermiņā, gan īstermiņā sarūk ne tikai Eiropā kopumā, bet arī ikvienā no Latvijas kaimiņvalstīm (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 144–700 pāru (288–1400 pieaugušu indivīdu). Ilgtermiņa tendence ir neskaidra, bet īstermiņa – nezināma.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo lauku ainavu, kur krūmi un koku grupas mijas ar tīrumiem un pļavām, alejas, augļu dārzus, izcirtumus sausos mežos un apdzīvotas vietas (LOB 1998). Paaudzes ilgums: 2,7 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču Eiropas novērtējumā ir norādīts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Galvenais drauds sugai Eiropā ir maza mēroga daudzveidīgas lauksaimniecības aizstāšana ar plašām intensīvi apsaimniekotām lauksaimniecības zemēm, tostarp, izmantojot insekticīdus un herbicīdus. Sugu apdraud arī dzīvotnes sadrumstalošana un medības migrācijas laikā (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” dārza stērste ir viena no mērķsugām Gaujas, Ķemeru un Rāznas nacionālajos parkos, dabas parkos “Tērvete”, “Engures ezers”, “Pape”, “Aiviekstes paliene”, dabas liegumos “Dzelves–Kroņa purvs”, “Melnā ezera purvs”, aizsargājamo ainavu apvidos “Augšdaugava”, “Vestiena”, “Ādaži”. Dārza stērstei nav noteikta neviena putniem nozīmīgā vieta. Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Ortolan Bunting − Emberiza hortulana. In Latvia, the distribution declined between 1980–1984 and 2000–2004 and continued to decline between 2000–2004 and 2013–2017 as well. The AOO of the breeding population is 400 km2, the EOO – 68,108 km2. The breeding population is estimated at 144–700 pairs (288–1,400 adult individuals). The long-term trend is unclear, and the short-term trend is unknown. Inhabits the countryside, where shrubs and groups of trees are interspersed with fields and grasslands, avenues, orchards, clearings in dry forests and settlements. The main threat to the species in Europe is the replacement of small-scale diversified agriculture with large-scale intensively managed farmland, including the use of insecticides and herbicides. The species is also threatened by habitat fragmentation and hunting during migration. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia.
Literatūras saraksts
