Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 10–30 cm augsts lakstaugs, aug ciešā cerā. Stublāji stāvi, pie to pamatnes salmu dzeltenas vai brūnganas lapu makstis. Lapas reducētas. Ziedi 10–30, vārpiņā. Vārpiņas 5–15 mm garas, olveidīgi lancetiskas, pa vienai stublāja galā, brūnas, reizēm ar veģetatīviem sānu dzinumiem. Apakšējās vārpiņas plēksne neauglīga, apņem vairāk nekā pusi vārpiņas pamatnes. Putekšņlapas trīs, drīksnas trīs. Auglis – 1,3–1,5 mm garš, trīsstūrains, gluds, dzeltenīgs vai olīvbrūns riekstiņš. Stilopodijs plati trīsstūraini piramidāls, krasi norobežots un cieši pieguļ riekstiņam. Apziedņa matiņi 4–6, garāki nekā riekstiņš, bet dažkārt to var pilnīgi trūkt. Zied jūlijā (Casper, Krausch 1980, 2008; Eglīte 1984, 2003; Priedītis 2014). Paaudzes ilgums ir 15 gadi (Solstad et al. 2021).
Izplatība. Eiropas suga ar šauru atlantisko areālu, sastopama galvenokārt Rietumeiropā, savrupas atradnes Dienvideiropā, Skandināvijas D daļā, Britu salās, Eiropas centrālajā daļā, Āfrikas ZA (Azoru salās) (Casper, Krausch 1980, 2008; Eglīte 1984, 1986, 2003; Rothmaler 2005; Priedītis 2014). Lietuvā un Igaunijā suga nav konstatēta. Polijā zināmas aptuveni desmit atradnes DR un Z daļā (Piękoś-Mirkova, Mirek 2006). Latvijā sugu pirmo reizi 1971. gadā atrada L. Tabaka Klāņezerā pie Ventspils (Eglīte 1984). 1987. gadā konstatētas vēl divas atradnes – Seklenē pie Stikliem un blakus esošajā Velnezerā (Suško 1988, 2005b), tomēr šīs divas atradnes iznīkušas 21. gs. sākumā, bebriem paaugstinot ezeru ūdenslīmeni par 40 cm vai vairāk (Suško 2005c). Līdz ar to mūsdienās suga ir saglabājusies tikai Klāņezerā, kur tā veido kopumā diezgan bagātīgu populāciju (Suško 2005a). Sastopamības apgabals (EOO) un apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km2.
Populācija. 1987.–1994. gadā suga trijos ezeros veidoja audzes aptuveni 2100 m garā šo ezeru krastu posmā, kurā suga lielākoties dominēja, tostarp Klāņezerā – 1720 m, Seklenē – 380 m, un Velnezerā – viena neliela audze (Suško 2005a, b). Pieņemot, ka audžu vidējais platums bija apmēram 2 m, visa populācija aizņēma aptuveni 4200 m2 platību. Pēc Seklenes un Velnezera atradņu izzušanas 21. gs. sākumā ir palikusi tikai aptuveni 3440 m2 lielā Klāņezera populācija, kas veido 82% iepriekš zināmās populācijas. Tomēr jaunu atradņu atklāšana Kurzemes R daļā ir iespējama.
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga Latvijā ir sastopama tīros semidistrofos Piejūras zemienes lobēliju-ezereņu brūnūdens mežezeros un aug 10–35 cm dziļumā tīrā smilšainā minerālgruntī. Sugas populācijas stāvoklis Klāņezerā kopumā ir labs (Eglīte 1984, 1986, 2003; Suško 1988, 2005a, b, c; Priedītis 2014).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugas atradnes apdraud ūdenslīmeņa pārmaiņas tajās. 20. gs. 60. gados Klāņezera atradnes ietekmēja ūdenslīmeņa pazemināšana saistībā ar kanāla būvi uz Būšnieku ezeru. Mūsdienās ūdenslīmeņa sezonālu pazemināšanos izraisa arī sausas vasaras, tādējādi tiek atsegta ezera litorālā seklūdens josla ar daudzstublāju pameldra audzēm, radot iespēju ieviesties tajās konkurējošām purvainu vietu sauszemes augu sugām. Apdraudējumu var radīt arī bebru izraisīta ūdenslīmeņa paaugstināšanās.
Aizsardzība. Klāņezerā un tā apkārtnē kopš 1977. gada ir izveidots dabas liegums “Klāņu purvs”. Seklene un Velnezers ar kādreizējām sugas atradnēm atrodas dabas liegumā “Stiklu purvi”, bet uzraudzības trūkuma dēļ tas nepalīdzēja novērst sugas izzušanu šajos ezeros.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Lai aizsargātu sugu, ir vispusīgi jāizvērtē Klāņezera stāvoklis, tā ūdenslīmeņa stabilizācijas iespēja, kā arī sugas populācijas stāvoklis un dinamika.
Autors: Uvis Suško.
Summary. Many-stalked spike-rush – Eleocharis multicaulis. In Latvia, the species was first recorded in 1971 in Lake Klāņezers in the western part of the country. Two other localities were found in the same region in 1987 (Lake Seklene and Lake Velnezers), where subpopulations in these semi-dystrophic lakes were destroyed in the early 2000s because of the rise of the water level by at least 40 cm due to beaver activity. Currently, the species is known only from Lake Klāņezers, where it forms a rich population. Both the AOO and the EOO are 8 km2. It only occurs in clean semi-dystrophic brown-water and Lobelia-Isoetes lakes on clean sandy deposits at a depth of 0.1–0.35 m. The habitat condition of the species in Lake Klāņezers is good, though the water level in the lake should be stabilised. Discovery of new localities in western Latvia is still possible. The Lake Klāņezers is located in the “Klāņu purvs” Nature Reserve. Lake Seklene and Lake Velnezers with extinct localities are included in the “Stiklu purvi” Nature Reserve; nevertheless, the lack of surveillance led to the local extinction of E. multicaulis. The species is on the list of protected species of Latvia. For the appropriate conservation of the species, an assessment of the habitat conditions and possibilities to stabilise the water level in Lake Klāņezers is necessary.
Literatūras saraksts
