Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 15–40 cm augsts lakstaugs. Gumi ieapaļi eliptiski, ar garām piesaknēm. Stublāja lapas 5–7, 3–8 cm garas, 0,5–1,5 cm platas, iegarenas līdz lancetiskas, stublāja lejasdaļā satuvinātas, atstāvošas, stublāja augšdaļā divas lapas ar makstīm, piespiestas. Vārpa 4–10 cm gara, lejasdaļā skraja, augšdaļā blīva. Pieziedlapas 3–5 mm garas, lancetiskas, purpurvioletas. Ziedi smaržīgi. Apziedņa lapas (izņemot lūpu) 2–4 mm garas, iegarenas līdz olveida, purpurbrūnas, kapucveidīgi sakļautas. Lūpa 4–8 mm gara, balta līdz gaiši rozā ar tumšu purpura punktējumu, šķelta, sānu segmenti iegareni, atstāvoši. Piesis līdz 2 mm garš, balts. Auglis – iegarena pogaļa. Zied jūnijā, jūlijā un augustā. Vairojas ar sēklām. Uzzied 13.–16. gadā (Cepurīte 2003). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums ir 10–500 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Suga galvenokārt sastopama Eiropā, izņemot Z daļu. Visbiežāk sastopama Centrāleiropā, reti Krievijas Eiropas daļā līdz Urāliem un Rietumsibīrijā (GBIF 2023; Govaerts 2024). Igaunijā tā ir reti sastopama, galvenokārt R daļā (Kuusk et al. 2003). Lietuvā novērota reti, vairums atradņu R daļā, dažas centrālajā un A daļā (Uogintas 2021). Latvija atrodas tuvu sugas areāla Z robežai. Latvijā suga sastopama ļoti reti, nevienmērīgi (Cepurīte 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 13 686 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 56 km2. EOO ir nedaudz samazinājies, salīdzinot ar 20. gs. beigu datiem (Cepurīte 2003), jo kopš 1991. gada suga nav reģistrēta vairākās atradnēs Ventas un Daugavas ielejā. Tomēr, tā kā nav veikta mērķtiecīga sugas atradņu inventarizācija, iespējams, suga vēl ir sastopama šajās vēsturiskajās atradnēs. Ja arī AOO ir lielāka, tā nepārsniegtu EN kategorijas slieksni.
Populācija. Datu par populācijas lielumu un dinamiku Latvijā nav. Vienā atradnē augošo indivīdu skaits ir no viena līdz 100, parasti ne vairāk kā 10–15 (DAP 2023). Eiropā suga nav apdraudēta (LC), kaut arī tiek uzskatīts, ka populācija mazinās (Rankou 2011).
Dzīvotnes un ekoloģija. Tā aug klajās vietās, vāji skābās līdz vāji bāziskās, barības vielām nabadzīgās augtenēs (Tichý et al. 2023). Latvijā sastopama sausos un mēreni mitros zālājos, visvairāk atradņu ir zālājos upju ielejās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu galvenokārt apdraud dabisko zālāju pārveidošana (meža stādīšana, lauksaimniecības kultūru ierīkošana u. tml.), zālāju neapsaimniekošana vai sugai nepiemērota zālāju apsaimniekošana.EN\\\\\
Aizsardzība. Apmēram 40% atradņu atrodas ĪADT. Suga konstatēta aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”, Gaujas Nacionālajā parkā u. c. Skaitliski liela atradne atrodas Tumšupes ielejas zālājos – ārpus ĪADT.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Svarīga zālāju saglabāšana, sugai piemērota zālāju apsaimniekošana (pļaušana, ekstensīva ganīšana) un dabisko zālāju atjaunošana. Jānovērtē sugas populācijas lielums, jāpēta sugas izplatība.
Autore: Ieva Roze.
Summary. Burnt orchid – Neotinea ustulata. In Latvia, it is found rarely and irregularly distributed, mainly in western and central Latvia. The EOO is 13,686 km2, and the AOO – 56 km2. The EOO has slightly decreased compared to what was known at the end of the 20th century, as there are no recent observations from several localities in the River Venta and River Daugava Valleys. However, since no targeted inventory of the species’ localities has been carried out, the species may still be found in these sites. Even if the AOO is slightly larger than currently known, it would not exceed the threshold of the EN category. The population size and its dynamics are unknown. The number of individuals per site varies from one to 100, most often no more than 10–15 individuals. N. ustulata grows in dry and mesic grasslands, mostly in river valleys. The main threats are transformation of semi-natural grasslands (afforestation and conversion to arable land), a lack of or inappropriate grassland management. Approximately 40% of the occurrences are in protected areas. The species has been found in the “Ziemeļgauja” Protected Landscape Area and the Gauja National Park. A rich subpopulation occurs in the River Tumšupe Valley, outside protected areas. Conservation of grasslands through restoration and appropriate grassland management (mowing and extensive grazing) is necessary. Studies on population size and distribution are needed.
Literatūras saraksts
