Morfoloģija un bioloģija. Divplankumu jūrasgrunduļa ķermenis ir slaids, līdz 6 cm garš, sāniski nedaudz saplacināts. Acis novietotas tuvu galvas augšdaļai. Ir divas muguras spuras, vēdera spuras saaugušas kopā, veido piesūcekni. Pirmā muguras spura ir noapaļota, un tai ir septiņi stari (līdzīgajam melnajam jūrasgrundulim Gobius niger tā ir augsta un smaila, ar sešiem stariem). Ķermenis sarkanīgi brūns, ar tumšāku tīklojumu, gaišākiem laukumiem gar muguru un pakausi. Uz sāniem gar viduslīniju melnu un gaiši zilu punktu rinda. Pie astes spuras raksturīgs liels melns plankums, tēviņiem zem pirmās muguras spuras ir vēl viens tumšs plankums. Dzimumgatavību sasniedz pirmajā dzīves gadā. Dzīves ilgums ir 1–2 gadi (Plikšs, Aleksejevs 1998; Ojaveer 2003; SLU Artdatabanken 2020).
Izplatība. Suga ir izplatīta Atlantijas okeāna ZA un blakus esošajos ūdeņos no Norvēģijas vidienes (Vestfjorda) līdz Spānijas ZR, arī Fēru un Britu salu piekrastē, Baltijas jūrā. Baltijas jūrā sastopama galvenokārt D daļā. Z virzienā sastopama līdz Somijas krastiem. Botnijas līcī un Rīgas līcī suga nav konstatēta. Uzturas piekrastē līdz 15 m dziļumam (Plikšs, Aleksejevs 1998; Ojaveer 2003; Herler et al. 2014). Latvijas ūdeņos sastopama ļoti reti, vienīgie novērojumi zinātniskajās uzskaitēs ir Baltijas jūras atklātās daļas piekrastē Irbes grīvas rajonā, taču, domājams, piekrastes zonā, izņemot Rīgas līci, ir izplatīta plašāk. Sugas sastopamības apgabals (EOO) Latvijas ūdeņos šobrīd nav nosakāms, bet apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2 (BIOR dati).
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Eiropas mērogā suga ir novērtēta kā neapdraudēta (LC). Baltijas jūrā tā ir reta (retākā no visām jūrasgrunduļu sugām), līdz ar to nav drošu ziņu par tās reģionālās populācijas stāvokli. Latvijā suga konstatēta ļoti reti un pētījumi tās reģionālās populācijas novērtēšanai nav veikti. Līdz ar to suga ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Biotopi un ekoloģija. Puspelaģiska jūras zivs, kas ar grunts biotopiem nav tik ļoti saistīta kā pārējās jūrasgrunduļu dzimtas sugas (SLU Artdatabanken 2020). Uzturas piekrastē vietās ar veģetāciju (jūraszāļu un aļģu audzēm). Vairojas no maija līdz jūlijam, ikri tiek iznērsti uz augāja vai tukšās gliemeņu čaulās, un tēviņš tos apsargā. Kāpuri pelaģiski. Pamatbarība ir pelaģiskie vēžveidīgie (airkājvēži), kā arī gliemji un vēžveidīgo kāpuri (Plikšs, Aleksejevs 1998; Ojaveer 2003).
Izmantošana un tirdzniecība. Sugai nav saimnieciskas nozīmes.
Apdraudējums. Maz zināms par šo sugu apdraudošiem faktoriem; starp tiem tiek minēts ķīmiskais piesārņojums, kā arī cita veida vides piesārņojums (FinBIF 2019). Latvijas jūras ūdeņos apdraudējumu var radīt apaļā jūrasgrunduļa Neogobius melanostomus invāzija, jo abas sugas konkurē par barības bāzi. Nozīmīgs drauds varētu būt arī piemērotu dzīvotņu platību mazināšanās, mazinoties piekrastes jūraszāļu un aļģu audzēm.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Zināmas atradnes tikai aizsargājamajā jūras teritorijā “Irbes šaurums”. Lai precizētu sugas izplatību un reģionālās populācijas attīstības tendences, ir jāveic monitorings, kura metodes ir pielāgotas sugas konstatēšanai un populācijas tendenču novērtēšanai. Lai precizētu sugas izplatību, ir iespējams lietot vides DNS metodes. Ņemot vērā, ka sugas apdraudētības novērtējumam Latvijā šobrīd trūkst datu, sugas aizsardzības nepieciešamība ir pārskatāma nākotnē, kad ir veikti atbilstoši pētījumi.
Autors: Jānis Gruduls.
Summary. Two-spotted goby – Pomatoschistus flavescens. Widespread in the Northeast Atlantic and adjacent waters from central Norway (Westfjord) to northeastern Spain, as well as along the coasts of the Faroe Islands, the British Isles and the Baltic Sea. In the Baltic Sea, mainly in the south, northwards to the coast of Finland. The species has not been recorded in the Gulf of Bothnia and the Gulf of Riga. The species is very rare in Latvian territorial waters. The EOO in Latvia is currently not determined, but the AOO is 4 km2. The species is thought to be more widespread in the coastal zone, with the exception of the Gulf of Riga. No dedicated studies have been performed to estimate the regional population and its size is uncertain. Consequently, the species has been assigned the category Data Deficient (DD). Semi-pelagic marine fish, not as strongly associated with bottom habitats as other species in the Gobiidae family. It lives in coastal areas with vegetation (seagrass and algae beds) up to 15 m depth. Little is known about the threats to this species, among which chemical and other types of pollution are mentioned. It is not on the lists of species of EU importance and Latvian protected species. In order to determine the distribution and regional population trends of the species, monitoring with methods customised to detect the species is necessary. Environmental DNA analysis can be used to clarify the distribution of the species.
Literatūras saraksts
