Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Maigi dzeltenbrūni līdz tumšzaļi, spīdīgi augi vidēji blīvās līdz blīvās velēnās. Lapu gali izteikti lūstoši. Stumbrs vidēji 2–10 cm garš, pamatne klāta ar sarkanbrūniem rizoīdiem. Lapas atstāvošas, izliektas, 3–8 mm, ar ovālu pamatdaļu, pakāpeniski sašaurinās, lapas gals nedaudz zobains. Sausas lapas ir viļņainas, izspūrušas, bet mitras – vērstas vienā virzienā. Lapas dzīsla gara, izejoša no lapas plātnes, pie pamatnes neizteikta, plata un aizņem trešdaļu līdz pusi lapas platuma. Sporofītu veido reti. Setas taisnas vai izlocītas gulbja kakla formā, 8–12 mm garas; sporangiji 1,6–2,0 mm, cilindriski, taisni, gludi (Игнатов, Игнатова 2003; Smith 2004; Atherton et al. 2010; Ganeva 2011; FNA 2015).
Izplatība. Suga izplatīta boreālajos un kalnu reģionos, 20–1040 m v.j.l. Plaši sastopama Eiropā (Ros et al. 2013), Āzijā, kā arī Ziemeļ- un Centrālamerikā (Kuc et al. 1965; Smith 2004; Ignatov et al. 2006; Blockeel et al. 2014; Hodgetts 2015). Latvijā zināmas astoņas atradnes – viena vēsturiska (N. Malta, 1922) un septiņas 2008.–2020. gadā (A. Opmanis, 2020, B. Bambe, 2010, 2018, I. Rēriha, 2008, J. Kluša, 2020, S. Kaspari (S. Caspari), 2015). Suga konstatēta galvenokārt Vidzemē, un viena atradne ir Kurzemē. Sastopamības apgabals (EOO) ir 5647 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 20 km2.
Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija ir stabila (Campisi, Cogoni 2019). Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņām. Latvijā visas atradnes konstatētas mežos. Ņemot vērā, ka visu ES nozīmes meža biotopu aizsardzības stāvok lis valstī ir nelabvēlīgs (DAP 2020), būtisks populācijas pieaugums Latvijā nav prognozējams.
Biotopi un ekoloģija. Suga aug uz trūdūšiem celmiem, nokritušiem zariem, sūnainiem laukakmeņiem mežos, mitros virsājos un akmeņainās nogāzēs, paaugstināta gaisa mitruma apstākļos arī uz augošu koku stumbriem (bērzs, ozols) (Blockeel et al. 2014; Campisi, Cogoni 2019) un indicē par dabiskiem meža apstāk-ļiem (Kuc et al. 1965). Suga sastopama uz skāba substrāta. Latvijā konstatēta mežos uz smilšakmens atsegumiem, augsnes un koku kritalām, kur novērota kopā ar zilgano baltsamtīti Leucobryum glaucum, Girgensona sfagnu Sphagnum girgensohnii, bezapmales somenīti Calypogeia integristipula (B. Bambes novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais apdraudējums ir kailcirtes vecos, mitros mežos. Sugas izplatību ierobežo tās vājā izplatīšanās spēja un jutīgums pret apkārtējās vides faktoriem (atkarība no paaugstināta mitruma līmeņa gaisā) (Ganeva 2011). Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliela AOO un prognozēta tās mazināšanās, kā arī piemērotu biotopu platības lieluma un kvalitātes un pieaugušu indivīdu skaita sarukums.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā ir jāiekļauj aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kurai var veidot mikroliegumus. Konstatēta ĪADT – Moricsalas un Teiču dabas rezervātos, Gaujas Nacionālajā parkā, dabas pieminekļa “Pētera ala” teritorijā. Jāveic sugas apdzīvoto atradņu un biotopu aizsardzība, pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un tendencēm.
Autori: Renāte Kaupuža*, Ansis Opmanis, Līga Strazdiņa.
Summary. Beaked bow-moss – Dicranodontium denudatum. The moss is widespread in the boreal and mountain regions, and occurs widely in Europe, Asia, and North and Central America. It was first found in Latvia by N. Malta in 1922. A total of eight localities are known, mainly in Vidzeme and one in Kurzeme. In Latvia, all localities are in forests. EOO is 5,647 km2, and AOO is 20 km2. There are insufficient data on the size and changes of the regional population in Latvia, and no significant population increase is foreseeable. The species grows in forests on sandstone outcrops, soil and tree litter. The species is threatened by clear-cutting in old, wet forests. It is assessed as Endangered (EN) due to its small EOO and predicted declines in the AOO and quality of suitable habitat, and in the number of mature individuals. It should be included on the Latvian list of protected species as a species for which micro-reserves can be established. It is found in protected nature territories – the Moricsala and Teiči Strict Nature Reserves, the Gauja National Park. Protection of the localities occupied by the species and of habitats, and studies on the population size, distribution and trends should be carried out.
Literatūras saraksts
