Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 30–45 cm augsts lakstaugs. Stublājs stāvs, vienkāršs, bez zvīņveida piezemes lapas. Bumbulis liels, 1,5–2 cm diametrā, vecākiem augiem ar dobumu, piesaknes attīstītas uz visas bumbuļa virsmas. Lapas divas, lielas, zilganzaļas, divkārt trīsstaraini dalītas, 10–15 cm garas, 15–20 cm platas, lapu kāti gari. Ziedkopa – blīvs ķekars stublāja galotnē, ziedkopā 10–25 ziedi. Vainags purpurviolets, līdz 2 cm garš, ar līdz 1,2 cm garu piesi. Ziedu seglapas veselas, lancetiskas, violetas, 1,5–2 cm garas. Auglis – pāksteņveida pogaļa ar īsu kātu, atveras ar divām vārsnēm, sēkla ar piedevu. Zied aprīlī un maijā (Edmondson 1993; Cepurīte 2003).
Izplatība. Suga sastopama Eiropas vēsajā, mērenajā un mēreni siltajā joslā no Skandināvijas ziemeļiem un Britu salām līdz Vidusjūras un Kaukāza reģionam (Edmondson 1993; Lidén 2011; GBIF 2022; Govaerts 2024). Latvijā un Lietuvā suga sastopama samērā reti un izklaidus atsevišķi izolētu salveida atradņu veidā, relatīvi biežāk Lietuvā; Igaunijā nav konstatēta (Rasiņš et al. 1993). Latvijā sastopama, galvenokārt R daļā (Фатаре 1980; Cepurīte 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 12 192 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 76 km2. Ticamu datu par izplatības pārmaiņām valstī nav. Latvijā pirmoreiz konstatēta 1839. gadā, tomēr vairākās vēsturiskajās atradnēs suga pēdējos gados nav konstatēta. Lai arī pēdējos 20–30 gados konstatētas atsevišķas jaunas atradnes, vairums atradņu nav skaitliski bagātīgas, un tā joprojām uzskatāma par retu, atsevišķu izolētu atradņu veidā sastopamu sugu.
Populācija. Populācijas lielums un dinamika Latvijā nav pētīta. Kopējais sugas atradņu skaits ir aptuveni 15, un tikai dažviet konstatētas bagātīgas, vitālas cenopopulācijas (piemēram, Ruņupes ielejā, Moricsalā, Paplakas apkārtnē). Salīdzinot ar 20. gs. 70. gadiem (Фатаре 1980), suga ilgstoši nav konstatēta un, iespējams, izzudusi vairākās Vidzemes atradnēs (Koknesē, Mazjumpravā, Vīgantē). Tas ir secināms gan pēc zinātnisko herbāriju datiem – pēdējos gados tas maz ievākts (DAU, LATV) –, gan publikācijām par ĪADT floru (piemēram, Rēriha 2007), kur sugas atradnes vairumā gadījumu nav vērtētas kvantitatīvi, gan pēc dabas aizsardzības plāniem atsevišķām ĪADT, kas ir uzskatāmas par sugas kodolteritorijām (Suško 2015; Evarte-Bundere, Evarts-Bunders 2020). Iespējams, agrās un relatīvi īsās ziedēšanas fenofāzes dēļ suga nav tikusi atrasta vietās, kur joprojām ir sastopama.
Dzīvotnes un ekoloģija. Aug valgās līdz mitrās, vāji skābās līdz karbonātiskās, barības vielām bagātās augtenēs daļēji noēnotās vietās (Tichý et al. 2023). Latvijā suga sastopama vecos platlapju mežos, ozolu mežos, kā arī lakstaugiem bagātos egļu mežos un nogāžu un gravu mežos. Suga sastopama arī vecos muižu parkos un upju krastmalu un mitru ieplaku baltalksnājos.
Izmantošana un tirdzniecība. Dekoratīvo ziedu dēļ, iespējams, sugu vāc puķu pušķiem un izrok stādus privātajām kolekcijām.
Apdraudējums. Sugas atradnes apdraud intensīva mežsaimnieciskā darbība lapu koku mežos (kailcirtes, meža monokultūru ierīkošana, plaši zemsedzes bojājumi). Apdraudējumu rada arī upju krastmalu krūmāju un baltalkšņu joslas izciršana un turpmāka dzīvotņu aizzelšana ar biezu atvasāju un augstiem lakstaugiem. Potenciālus draudus rada upes ūdenslīmeņa paaugstināšanās dažādu faktoru ietekmē, kā arī izbradāšana un zālāju kopšana parkos.
Aizsardzība. Aptuveni 50% atradņu konstatētas ĪADT: Moricsalas dabas rezervātā, dabas liegumā “Ruņupes ieleja”, dabas parkā “Riežupe”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpārbauda atradnes, jāprecizē sugas populācijas lielums un izplatības dinamika, kā arī apdraudošie faktori katrā atradnē. Jāsaglabā sugai piemērotas dzīvotnes, veidojot atbilstošu teritorijas aizsardzības statusu un veicot atbilstošus apsaimniekošanas pasākumus.
Autors: Pēteris Evarts-Bunders.
Summary. Hollowroot-birthwort – Corydalis cava. Rare in Latvia; the AOO is 76 km2, and the EOO – 12,192 km2. During the last 30 years, a few new localities have been found, but still, the species is rare, and most localities are not rich in individuals. There are no reliable data on changes in the AOO and the EOO in Latvia over the past 30 years; however, it is probably extinct in earlier recorded sites in Vidzeme (Koknese, Mazjumprava and Vīgante). The total number of occurrences is ca. 15; only a few occurrences have abundant and vital populations. Considering the short period when C. cava can be reliably detected, it may be that the true number of species’ localities is higher than currently known. The species occurs mainly in old broadleaf forests, ravine forests, old manor parks, grey alder forests and shrublands on riverbanks. Approximately 50% of the species’ localities are in protected areas. The main threats are clear-cuts of riverside scrub and grey alder strips, with the subsequent formation of dense shoots and tall nitrophilous perennials. Potential threats in natural habitats are caused by the rise of the river level. It is necessary to survey the localities, specify the population size, distribution dynamics and clarify the threats. The conservation of suitable habitats must be ensured by promoting their protection and appropriate management.
Literatūras saraksts
