Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs, ezera gruntī ar tievām bārkšu saknēm iesakņojies ūdensaugs. Lapas rozetē zem ūdens, ziemzaļas, lineāras, 3–8 cm garas, 0,2–0,5 cm platas, šķērsgriezumā eliptiskas, lapas mala gluda, gals strups un parasti atliecies. Ziednesis stāvs, līdz 70 cm augsts, nezaro, ziedēšanas laikā paceļas virs ūdens. Uz ziedneša dažas sīkas plēkšņveida lapiņas, galotnē skrajš ziedu ķekars ar 3–12 ziediem. Ziedkāts īss, ziedi nokareni. Kauslapas zaļas, galā ar smailiem, trīsstūrainiem zobiņiem. Vainags balts vai zilganbalts, divlūpains, 0,8–1,5 cm garš. Stobriņš garš, apakšlūpas daivas platākas nekā augšlūpas daivas. Auglis – kaila divvāršņu pogaļa. Zied no jūnija līdz augustam (Eglīte 2003; Priedītis 2014).
Izplatība. Eiropas un Ziemeļamerikas suga, īpaši bieži sastopama Skandināvijas valstīs (Govaerts 2024; SLU Artdatabanken 2025). Igaunijā suga reti sastopama Z, R un DA daļā (Kukk et al. 2016). Lietuvā zināma tikai divos ezeros valsts A daļā un divos – R daļā, vēl vienā ezerā ir iznīkusi (Sinkevičienė 2021). Baltkrievijā suga zināma tikai dažos ezeros Z un DR daļā (Морозова, Шимко 2006). Latvijā sastopama reti un nevienmērīgi, pārsvarā Vidzemē un Latgalē – valsts DA daļā. Kurzemē zināma tikai Klāņezerā (Eglīte 2003; Priedītis 2014; Suško u. c. 2018). Vēl 20. gs. pirmajā pusē Latvijā tā bija sastopama vismaz 50 ezeros, mūsdienās no tiem droši zināma tikai 22 ezeros, bet citos 22 ezeros suga ezeru piesārņošanas, cilvēku darbības veicinātas eitrofikācijas un mākslīgas ūdenslīmeņa maiņas dēļ ir izzudusi (Suško 1989; Urtāns u. c. 2017). Sugas sastopamība sešos ezeros (Kaņepēnu, Katvaru, Langstiņu, Raiskuma, Ruckas ezerā un Olovecā) ir jāpārbauda. Sastopamības apgabals (EOO) ir 28 259 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 152 km2.
Populācija. Populācijas lielums Latvijā nav precīzi zināms, bet pēdējos 30 gados tas ir ievērojami samazinājies, jo izzudusi aptuveni puse iepriekš zināmo atradņu. Līdz ar to populācija ir samazinājusies vismaz par 30–50%. Bagātīgākās atradnes ir Mazuikas ezerā, Ummī, Siverā un Asaru ezerā.
Dzīvotnes un ekoloģija. Latvijā suga aug galvenokārt tīros mezotrofos, semidistrofos, vāji un mēreni eitrofos ezeros uz smilšaina vai grantaina pamata līdz aptuveni 1,2 m dziļumam (Suško 1989, Eglīte 2003; Priedītis 2014; Urtāns u. c. 2017). Sugas dzīvotņu stāvoklis divos ezeros (Asaru un Mazuikas ezerā) ir izcils, sešos ezeros (Kadagas, Kalmodu, Svātovas ezerā, Dienvidu Garezerā, Klāņezerā, Ummī) ir labs, 13 ezeros – vidējs, bet Ārdavā – slikts.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Latvijā sugu apdraud ezeru piesārņošana ar biogēniem un tās rezultātā izraisītā ezeru aizaugšana un pastiprinātā ekspansīvo ūdensaugu (parastās niedres Phragmites australis, mieturaļģu, elodeīdu) konkurence. Ūdens kvalitāti pasliktina zivju dīķi ezeru krastos, notece no lauksaimniecības zemēm un mājsaimniecībām, zālāju pārveidošana par aramzemēm un hidromeliorācija sateces baseinā. Negatīvu ietekmi rada dabisko ūdensšķirtņu pārrakšana, mākslīgi palielinot ezeru sateces baseinus, intensīva rekreācija ezeros un to krastos, tostarp ūdensmotocikli un ezeru krastu apbūve. Nelabvēlīgu ietekmi rada ezeru ūdenslīmeņa mākslīga pazemināšana vai paaugstināšana, ilgstoši pastāvējušu zušķērāju vai cita veida aizsprostu izmantošanas pārtraukšana vai arī aizsprostu, tostarp bebru aizsprostu, izveidošana. Sugu apdraud arī intensīva ezeru sateces baseinu meliorācija un gruntsūdeņu pazemināšana, arī humusvielām bagātu ūdeņu ievade no kūdras ieguves vietām dzidrūdens ezeros, kā arī nepietiekama apsaimniekošana (galvenokārt niedru pļaušanas un izvākšanas, audžu fragmentēšanas trūkums).
Aizsardzība. Vairāk nekā puse (13) ezeru ar Dortmaņa lobēliju atrodas ĪADT. Tā sastopama dabas liegumos “Lieluikas un Mazuikas ezers”, “Klāņu purvs”, Gaujas Nacionālajā parkā u. c.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāmazina biogēnu ieplūde ezeros, kur ir sastopama Dortmaņa lobēlija. Šo ezeru sateces baseinos jāsamazina arī citas iepriekšminētās sugas dzīvotni nelabvēlīgi ietekmējošās darbības. Izstrādājot attiecīgo ĪADT dabas aizsardzības plānus, jāplāno darbības, lai uzlabotu vai saglabātu sugas dzīvotnes kvalitāti. Latvijā ir jāveido jaunas ĪADT Aijažu, Kadagas, Kalmodu, Kaņepēnu, Ruckas, Visoldas un Svātovas ezeros, kā arī Siverā, Ārdavā un Cierpā (Suško 2014, 2015, 2017). Jāatjauno Dzalbu zušķērāja darbība, kas pastāvēja kopš 20. gs. 80. gadu vidus, bet 2018. gada vasarā tā tika pārtraukta. Tas nepieciešams, lai normalizētu Ārdavā un Siverā ilgstošā laikposmā nostabilizējušos ūdenslīmeni un saglabātu daudzu retu, aizsargājamu ūdensaugu atradnes, kā arī lai ierobežotu ezeru litorāla seklūdens daļas pastiprinātu aizaugšanu ar virsūdens augiem. Jāpārbauda tās sastopamība sešos sadaļā “Izplatība” minētajos ezeros.
Autors: Uvis Suško.
Summary. Water lobelia – Lobelia dortmanna. In Latvia, the species is rare, with an uneven distribution. Until the first half of the 20th century, it was found in Latvia in at least 50 lakes. Nowadays, it has survived in only 22 lakes, while in the others L. dortmanna is extinct due to pollution, eutrophication and alteration of water levels. The EOO is 28,259 km2, the AOO is 152 km2. The species occurs mostly in clean mesotrophic, semidystrophic, slightly to moderately eutrophic lakes on sandy or gravelly bottoms down to the depth of 1.2 m. The threats are lake pollution, alteration of water level, runoff from surrounding agricultural lands, especially drained areas, building-up of lakeshores, and artificial enlargement of lake catchment area. Inflow of waters rich in humic substances, use of water bikes in lakes, a lack of or insufficient habitat management leading to overgrowing of lakes, competition from expansive species and deterioration of water quality add to the number of threats. The population size has decreased; half of the previously known localities have disappeared (30–50% decrease). The richest localities in Latvia are Lakes Mazuika, Ummis, Sivers and Asaru. The species is on the list of protected species of Latvia. Slightly more than 50% of the localities (13 lakes) are located in protected areas. New protected areas must be designated for the species’ protection. The habitat condition must be improved by foreseeing specific actions in protected areas’ site management plans and implementing them accordingly. A species inventory in Lakes Kaņepēnu, Katvaru, Langstiņu, Raiskuma, Ruckas and Olovecs is necessary.
Literatūras saraksts
