Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 7–20 cm augsts lakstaugs bez virszemes stublāja. Veido tikai rozetes lapas, tās ir olveida vai trīsstūraini olveida, ar sirdsveida pamatu. Lapas gals smails vai noapaļots, mala rantaina. Lapas kāts garāks nekā lapa, ar šauru spārnu. Lapas virspusē atsevišķi vienkārši matiņi, lapas apakšpuse kaila. Pielapes vismaz līdz pusei saaugušas ar lapas kātu. Ziedneši atiet no rozetes, un to skaits ir neliels (2–4). Ziedi tumšvioleti, 2–3 cm lieli. Kauslapas strupas. Vainaglapas piecas, šauras, apakšējās garākas, ar piesi, augšējās nereti viegli atliektas. Piesis strups, tumšviolets. Auglis – iegarena vai olveida pogaļa. Zied maijā un jūnija sākumā. Nav novērota kleistogāmo ziedu veidošanās (Gavrilova 2003; Wind 2010; Priedītis 2014).
Izplatība. Suga sastopama Eiropā, taču ļoti nevienmērīgi. Sastopama no Vācijas A daļas līdz Krievijas Eiropas daļai un no Zviedrijas un Somijas dienvidiem līdz Horvātijai un Slovēnijai (Дубовик 2015; GBIF 2022). Visbiežāk sastopama Baltijas valstīs (Slazak et al. 2015). Baltkrievijā tā sastopama gandrīz tikai DA daļā (Дубовик 2015). Igaunijā sastopama visā valstī, bet nevienmērīgi – R daļā samērā bieži, bet A daļā un salās retāk (Kukk et al. 2020). Lietuvā pašlaik droši zināmas tikai divas atradnes (Matulevičiūtė 2015). Pleskavas apgabalā suga konstatēta tikai Peipusa ezera apkārtnē, Igaunijas pierobežā (Ефимов, Конечная 2018). Latvijā suga sastopama galvenokārt Ziemeļkurzemē un Kurzemē Piejūras zemienē, fragmentāri arī Kurzemes D un centrālajā daļā. Zemgalē un Austrumlatvijā zināmas vien atsevišķas atradnes. Sastopamības apgabals (EOO) ir 40 480 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 488 km2. AOO, iespējams, ir lielāka, jo ir nepārbaudītu vai nepublicētu atradņu dati vietās ar atbilstošām dzīvotnēm un hidroloģiskajiem apstākļiem zināmo atradņu tuvumā (dabas liegumos “Tosmare” un “Lubāna mitrājs). Tiek uzskatīts, ka AOO atbilst VU kategorijai.
Populācija. Latvijā suga nereti veido vienlaidu un stabilas audzes, tomēr trūkst datu, kas ļautu novērtēt populācijas lielumu. Šobrīd lielākā daļa audžu ir noturīgas un bieži vien ar lielu indivīdu skaitu. Ir konstatētas lielas audzes arī cilvēka radītās dzīvotnēs, piemēram, grāvmalās vai uz meža stigām. Populāciju lieluma vērtējums veikts tikai Lietuvā, kur ir droši zināmas tikai divas atradnes, – cenopopulācijas ir noturīgas, fertilas, bet nelielas – līdz 200 indivīdu un ne vairāk kā 100 m2 katra (Matulevičiūtė 2015).
Dzīvotnes un ekoloģija. Sugas optimālā dabiskā dzīvotne Latvijā ir pārmitri lapu koku meži. Suga aug arī uz meža stigām, slapjos krūmājos un slapjās, aizaugošās pļavās, taču tās netiek uzskatītas par sugas galvenajām dzīvotnēm. Iespējams, suga šīs dzīvotnes izmanto kā izplatīšanās ceļus un ieviešas agrīnā pārmitru mežu attīstības stadijā. Zviedrijā suga galvenokārt aug ūdensteču un ezeru palienēs, bet tālāk no atklāta ūdens. Sugas dzīvotnes ir skraji bērzu, ošu meži, zāļu purvi, mitras ganības. Tās ir barības vielām bagātas augtenes (SLU Artdatabanken 2025).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu galvenokārt apdraud auglīgu, vecu un dabisku lapu koku mežu izciršana, nosusināšana un sadrumstalošana.
Aizsardzība. Vairāk nekā 80% atradņu ir ĪADT: Grīņu dabas rezervātā, Gaujas, Ķemeru un Slīteres Nacionālajos parkos, dabas liegumos “Ziemupe”, “Barkavas ozolu audze”, “Klāņu purvs”, “Stiklu purvi”, “Raķupes ieleja”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Ieteicams veikt pētījumus par sugas izplatīšanos. Neveikt mežsaimniecisku darbību un nosusināšanu sugas atradnēs un to tuvumā. Ieteicams iekļaut sugu īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autore: Inita Svilāne.
Summary. Swamp violet – Viola uliginosa. It is rare in Latvia, mostly found in northern Kurzeme and the Coastal Lowland, and rarely in central and southern Kurzeme. Only isolated localities are known in Zemgale and eastern Latvia. The EOO is 40,480 km2, and the AOO – 488 km2. Over the last 30 years, the EOO has not changed significantly, while the AOO has increased due to the increased intensity of floristic inventories. V. uliginosa occurs in alluvial and other types of wet forests, shrublands, overgrowing wet meadows, mostly in places with open soil or low vegetation in springtime. The population size is unknown; however, most of the V. uliginosa populations are likely stable and often rich in individuals. Approximately 80% of the localities occur in protected areas: the Grīņi Strict Nature Reserve, the Gauja, Ķemeri and Slītere National Parks, the “Ziemupe”, “Barkavas ozolu audze”, “Klāņu purvs”, “Stiklu purvi” and “Raķupes ieleja” Nature Reserves. The main threats are intensive forestry operations, drainage and forest habitat fragmentation. The appropriate regime for the conservation of this species is the non-interference regime in wet forests, including the prevention of drainage. It is recommended to include the species on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
