Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 10–25 cm augsts lakstaugs. Stublājs viens vai vairāki, stāvi. Rozetes lapu nav. Stublāja lapas 2–4 cm garas, augšupstāvošas, šauri olveida līdz trīsstūraini lancetiskas, ar nošķeltu vai sekli sirdsveida pamatu. Pielapes lineāri lancetiskas, līdz 20 mm garas. Ziedi pa vienam garā kātā lapu žāklēs. Ziedneši garāki nekā stublāja lapas. Vainags balts vai bālzils ar tumšāk zilām dzīslām. Piesis strups, zaļgans. Zied maijā un jūnijā. Vasaras vidusdaļā veido arī kleistogāmus ziedus (Gavrilova 2003; Wind 2010; Priedītis 2014; Porter, Foley 2017). Paaudzes ilgums ir 15 gadi (Solstad et al. 2021).
Izplatība. Suga nevienmērīgi izplatīta gandrīz visā Eiropā, izņemot Vidusjūras reģionu un galējos ziemeļus, kā arī Āzijas R un centrālajā daļā mērenā klimata joslā (Valentine et al. 1968). Centrāleiropā izplatība saistīta ar upju ielejām (Kleszcz et al. 2015). Lietuvā sastopama reti – atsevišķās salveida atradnēs (Lekavičius et al. 1996; Matulevičiūtė 2021), Igaunijā nereti, galvenokārt R daļā salās (Kukk et al. 2020). Pleskavas apgabalā atrasta atsevišķās atradnēs pie apgabala R robežas un Z daļā, kur aug upju ielejās (Ефимов, Конечная 2018). Latvija atrodas tuvu areāla Z robežai. Lai arī sastopamības apgabals (EOO) ir 28 090 km2 un pārklāj lielu daļu valsts, tas ir stipri fragmentēts, un apdzīvotā platība (AOO) ir vien 60 km2. EOO, salīdzinot ar 20. gs. beigām (Gavrilova 2003), ir palielinājies, taču tas saistīts ar pieaugošu ĪADT izpēti. Atradnes galvenokārt ir Austrumlatvijā un koncentrētas Lubāna ezera zemienē, kas ir uzskatāma par sugas kodolteritoriju. Teorētiski iespējama jaunu atradņu konstatēšana nepārveidotās upju ielejās.
Populācija. Latvijā un kaimiņvalstīs nav veikti pētījumi par populāciju lielumu un dinamiku.
Dzīvotnes un ekoloģija. Sugai raksturīgās dzīvotnes ir pārmitras un purvainas pļavas, upju vai ezeru krasti, grāvmalas (Gavrilova 2003; Eckstein et al. 2004; Wind 2010; Porter, Foley 2017). Visbiežāk konstatēta zālājos ar Cnidion, Calthion vai Molinion augu sabiedrībām (Eckstein et al. 2004). Vēlami periodiski pārmitri augsnes apstākļi, augājs ar zemu zelmeni. Suga labi ataug atālā pēc pļaušanas, bet ir vāja konkurente bieza zelmeņa apstākļos un zālājos ar kūlu. Biežāk novērojama vietās, kur augsnes virskārta tikusi irdināta. Klaju vietu suga (Porter, Foley 2017).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud gan zālāju nosusināšana, gan ilgstoši stāvošs ūdens, piemēram, bebru darbības rezultātā, gan invazīvo sugu ieviešanās un dabiskā sukcesija, ja vieta ilgstoši netiek apsaimniekota. Drauds ir arī ilgstošs sausums veģetācijas periodā klimata pārmaiņu dēļ.
Aizsardzība. Suga ir konstatēta Ķemeru Nacionālajā parkā, dabas parkos “Abavas senleja”, “Dvietes paliene”, dabas liegumos “Lubāna mitrājs”, “Sitas un Pededzes paliene”, “Liepājas ezers”. Ārpus ĪADT ir mazāk nekā desmit atradņu. Konstatēta vienā mikroliegumā. Tomēr, ja zālāji netiek apsaimniekoti, tas nenodrošina suga saglabāšanos ilgtermiņā.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Sugas atradnēs jāapsaimnieko zālāji, un nav pieļaujama to sadrumstalošanās. Atradnēs un tām piegulošās teritorijās vēlamā apsaimniekošana ir regulāra pļaušana (savācot un izvedot sienu) vai mērenas intensitātes ganīšana. Nav pieļaujama nopļautās vai sasmalcinātas zāles atstāšana pļavās. Ieteicama dabisko zālāju atjaunošana atradņu tuvumā.
Autore: Inita Svilāne.
Summary. Fen violet – Viola stagnina. Rare in Latvia. The EOO is 28,090 km2, and the AOO – 60 km2. The EOO, compared to the end of the 20th century, has increased, but this is due to the increased intensity of floristic inventories. The species occurs mainly in eastern Latvia, particularly in the lowland of Lake Lubāns, which is the core area of this species. Typical habitats for the species are wet and marshy meadows, riverbanks and lakeshores, and banks of ditches. Periodically wet soils and low-sward vegetation are typical habitats of this species. Most often, it has been found in grasslands with Cnidion, Calthion and Molinion plant communities. V. stagnina is threatened by degradation of grasslands, drainage and prolonged water stagnation (e.g., due to beaver activity), invasive species, natural succession and inappropriate management. The species has been found in the Ķemeri National Park, the “Abavas senleja” and “Dvietes paliene” Nature Parks, the “Lubāna mitrājs”, “Sitas un Pededzes paliene” and “Liepājas ezers” Nature Reserves, and in one microreserve. There are fewer than ten sites outside protected areas. However, the occurrence in protected areas does not guarantee the protection of the species if the grasslands are not properly managed. To ensure the conservation of V. stagnina, it is essential to ensure appropriate semi-natural grassland management and restoration and to prevent semi-natural grassland fragmentation.
Literatūras saraksts
