Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs ziemzaļš 60–120 cm augsts lakstaugs. Lapas piltuvveidīgā rozetē, stīvas, zaļas vai pelēkzaļas, ar metālisku spīdumu. Lapas divkārt plūksnaini dalītas, apakšpuse ar skrajiem, brūniem, lineāriem plēkšņmatiņiem, kāts īss, ar brūniem, lancetiskiem plēkšņmatiņiem. Lapas daļu malas dzeloņaini zāģzobainas. Sori lapas apakšpuses augšdaļā, apaļi, segti ar plīvuru. Sporas nobriest no jūlija līdz septembrim. Aug kā atsevišķi indivīdi vai nelielās grupās (Eglīte 2003). Vairojas tikai ar sporām (Durka 2002). Vidējais sporu izplatīšanās attālums ir 2–15 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Nevienmērīgi, galvenokārt Eiropā, izplatīta suga. Tā sastopama arī dažviet Āzijā un Āfrikas Z daļā (Govaerts 2024). Igaunijā ļoti reti sastopama R un DA daļā (eElurikkus 2023), bet Lietuvā – ļoti reti D daļā (Rasimavičius 2021). Tikai atsevišķas atradnes zināmas Krievijas ZR daļā – Ļeņingradas apgabala ziemeļos (Сорокина и др. 2021). Latvijā suga ļoti reti atrodama R un A daļā. Latvijā suga sasniedz areāla Eiropas daļas ZA robežu (Govaerts 2024). Kopš 1991. gada atrastas dažas jaunas atradnes Gaujas ielejā un tās pieteku ielejās, arī Vidzemes augstienē (DAP 2023). Dažas senākās, 20. gs. vidū zināmās atradnes (Eglīte 2003) Kurzemē nav pārbaudītas un nav informācijas, vai suga tur joprojām aug. Iespējams, suga sastopama arī citviet. Mērķtiecīga jaunu atradņu meklēšana Latvijā nav bijusi. Sastopamības apgabals (EOO) ir 1662 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 24 km2. Tiek uzskatīts, ka AOO, ja arī ir lielāka, nepārsniedz EN kategorijas slieksni.
Populācija. Precīzu datu par populācijas lielumu un dinamiku Latvijā nav. Ir zināmas mazāk nekā desmit atradnes. Aptuvenais sugas populācijas lielums Latvijā ir mazāks nekā 250 indivīdi (DAP 2023). Nozīmīgākā populācijas daļa atrodas Gaujas un Slīteres Nacionālajos parkos. Eiropā suga nav apdraudēta (LC), populācija ir stabila (Christenhusz et al. 2017).
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug vismaz daļējā noēnojumā, mitrās, galvenokārt vāji skābās līdz vāji bāziskās, barības vielām vidēji bagātās augtenēs (Tichý et al. 2023). Sugas augtenēm raksturīgi nelieli augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023). Izplatības areāla centrālajā daļā tā aug dažādos platlapju, gravu, egļu mežos bāziskās augsnēs, arī uz klinšu nogruvumiem (Sàdlo et al. 2007). Latvijā atrasta ēnainos platlapju, platlapju-skujkoku mežos (Eglīte 2003), galvenokārt gravu vai nogāžu lejasdaļās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu var apdraudēt mežizstrāde, ja sugas atradnēs ir pieļaujama mežsaimnieciskā darbība. Tā ir dekoratīvs augs, un to var apdraudēt arī izrakšana un pārstādīšana.
Aizsardzība. Visas zināmās un salīdzinoši nesen pārbaudītās atradnes ir ĪADT – Slīteres un Gaujas Nacionālajos parkos un aizsargājamo ainavu apvidū “Vestiena”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpēta tās izplatība, kā arī jāprecizē populācijas lielums visās atradnēs, it īpaši tajās, kas nav pārbaudītas pēdējos 30 gados. Nav pieļaujama mežizstrāde sugas atradnēs. Jāizvērtē, vai esošais aizsardzības režīms (zonējums, atļautās darbības) ĪADT ir pietiekams sugas saglabāšanai ilgtermiņā.
Autori: Liene Auniņa*, Ansis Opmanis.
Summary. Hard shield-fern – Polystichum aculeatum. It is very rare in Latvia, occurring in the western and eastern parts of the country. Compared to the previously known distribution, new species localities have been found in the River Gauja Valley and the valleys of its tributaries, as well as in the Vidzeme Upland. Some localities recorded in the mid-20th century in Kurzeme have not been surveyed, and there are no data on the species’ occurrence there. The species may be present elsewhere in Latvia. The EOO is 1,662 km2, and the AOO – 24 km2. There are no precise data on the population size and dynamics. Fewer than ten localities are known. The estimated population size is less than 250 individuals. The most significant subpopulations occur in the Gauja and Slītere National Parks. P. aculeatum grows in shady broadleaf and broadleaf-coniferous forests, mainly in the lower part of ravines or slopes, in shaded, mostly moderately rich soils. The species is threatened by logging. It is also an ornamental plant and may be threatened by digging and transplanting it into gardens. All known, relatively recently examined sites occur in protected areas: the Slītere and Gauja National Parks and the “Vestiena” Protected Landscape Area. Studies of the distribution of the species are needed. It is necessary to clarify the population size, especially by surveying the sites that have not been visited for at least 30 years. Logging should not be allowed in the species’ habitats.
Literatūras saraksts
