Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 3–15 (20) cm augsts ūdensaugs. Stublājs īss, bumbulis ir divdaivains, juveniliem augiem – vesels. Lapas rozetē, pie pamata paplašinātas, šajā paplašinātajā daļā veidojas sporas. Lapas augšdaļā lokveidīgi nedaudz atliekušās, ļoganas, 3–15 cm garas, ap 1 mm platas, gaišzaļas, gals gari nosmailots. Rozetes ārmalā ir lapas, kurās atrodas sīkdzeloņainas sievišķās megasporas, bet vīrišķās mikrosporas nesošās lapas atrodas rozetes iekšpusē. Rozetes vidū atrodas neauglīgās lapas, ar kurām augs pārziemo. Sporofila mēlīte bultveidīga, gals strups. Megasporas baltas, virsma blīvi klāta ar asām, rīkstveidīgām papillām. Sporas nogatavojas jūlijā–septembrī (Eglīte 2000; Priedītis 2014).
Izplatība. Cirkumpolāra suga, sastopama galvenokārt Skandināvijā un Lielbritānijā, atsevišķas atradnes kontinentālajā Eiropā un Rietumsibīrijā (Casper, Krausch 1980; Priedītis 2014). Igaunijā suga ir ļoti reta un zināma tikai dažviet valsts Z un ZA daļā (eElurikkus 2022), bet Lietuvā un Baltkrievijā suga nav sastopama. Latvijā sastopama ļoti reti: Gaujas grīvas tuvumā (Dienvidu Garezers), Vidzemes augstienē (Alauksts) un Ziemeļvidzemē (Maizezers). Līdz 20. gs. 50.–60. gadiem (Kļaviņa 1980; Suško 1986, 1990; Eglīte 2003) suga bija sastopama vēl 12 ezeros, piemēram, Usmas ezerā, Katvaru ezerā, Ninierī u. c. (Suško 1990). Sastopamības apgabals (EOO) ir 1663 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2.
Populācija. Populācijas lielums Latvijā nav precīzi zināms, bet pēdējos 30 gados tas ir krasi samazinājies, jo lielākā daļa sugas iepriekš zināmo atradņu ir izzudusi un populācijas lielums šobrīd, visticamāk, nepārsniedz 250, labākajā gadījumā 500 indivīdus. Latvijā bagātākā sugas populācija varētu būt Alaukstā, otra bagātākā populācija ir Dienvidu Garezerā, bet Maizezerā 2022. gadā tika konstatēti 30–40 sugas indivīdi.
Dzīvotnes un ekoloģija. Latvijā sugai ir ļoti šaura ekoloģiskā niša – tā aug tīros semidistrofos un mēreni eitrofos ezeros 0,2–1,5 m dziļumā uz smilšainas vai grantainas grunts (Kļaviņa 1980; Eglīte 2003; Priedītis 2014; Urtāns u. c. 2017a, b). Sugas dzīvotņu stāvoklis Alaukstā, Dienvidu Garezerā un Maizezerā ir viduvējs.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Latvijā sugu apdraud ezeru piesārņošana ar biogēnajiem elementiem un tās izraisītā ezeru aizaugšana un pastiprinātā ekspansīvo augu (parastās niedres Phragmites australis, mieturaļģu, elodeīdu) konkurence. Biogēnu piesārņojumu rada lauksaimniecība, neattīrīti mājsaimniecību notekūdeņi (Alauksts), sateces baseinā esošo lauksaimniecības un meža zemju meliorācija (Alauksts), intensīva rekreācija ezeros un to krastos (Alauksts, Dienvidu Garezers), kā arī tiek pazemināta ezeru ūdens kvalitāte, ievadot humusvielām bagātākus ūdeņus semidistrofos ezeros (Dienvidu Garezers).
Aizsardzība. Latvijā suga ir tuvu izzušanai. Visas trīs atradnes atrodas ĪADT: Dienvidu Garezers – dabas parkā “Piejūra”, Maizezers – dabas liegumā “Maizezers” un Alauksts – aizsargājamo ainavu apvidū “Vecpiebalga”. Līdz ar to juridiski tiek aizsargātas visas šobrīd zināmās atradnes un populācija, taču tas nenodrošina sugas saglabāšanos, ja netiek īstenoti konkrēti pasākumi. Turklāt šo ezeru ūdens kvalitāti ietekmē arī vairāki faktori ārpus ĪADT.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jānosaka katram ezeram sugas saglabāšanai nepieciešamie pasākumi, un tie jāiekļauj attiecīgo ĪADT apsaimniekošanas plānos. Lai iegūtu precīzāku populācijas vērtējumu, ir jāpārbauda sugas sastopamība un populācijas lielums Alaukstā un Dienvidu Garezerā.
Autors: Uvis Suško.
Summary. Spring quillwort – Isoetes echinospora. In Latvia, currently the species is known only from two semi-dystrophic and one moderately eutrophic Lobelia-Isoetes lakes. Until the 1960s, the species was known from 12 lakes. The EOO is 1,663 km2, and the AOO – 12 km2. The species in Latvia occurs mostly in clean semi-dystrophic as well as in slightly and moderately eutrophic lakes on sandy or gravelly deposits up to the depth of 0.2–1.5 m. The habitat condition of the species in all three lakes is moderate. The species is threatened in Latvia by lake pollution with nutrients that results in more intensive overgrowing of lakes, competition from expansive macrophyte species and deterioration of water quality. The size of the population in Latvia is unknown, however, it is obvious that in the last 30 years it has decreased dramatically because 80% of the previously known population has disappeared. The richest population of the species could be in Lake Alauksts and Lake Dienvidu Garezers; in Lake Maizezers approximately 30–40 mature individuals were found in 2022. The expected size of the actual population of the species most likely hardly exceeds 250 mature individuals, but more precise data are needed from Lake Alauksts and Lake Dienvidu Garezers. All three species’ localities occur in protected areas: the “Piejūra” Nature Park, the “Maizezers” Nature Reserve and the “Vecpiebalga” Protected Landscape Area. The species is close to extinction in Latvia, although all three lakes are in protected areas. The conservation measures should be more effective, target-oriented.
Literatūras saraksts
