Morfoloģija un bioloģija. Baltās cielavas lieluma putns ar dzeltenu vēderpusi un olīvzaļganu mugurpusi. Aste gara, tumša ar baltām malām. Tēviņam galvas virsa, pakausis un ausu laukums zilganpelēks, mātītei – olīvzaļgans. Parasti novērojama tupam augstākos lakstaugos vai krūmu galotnēs. Pārtiek galvenokārt no kukaiņiem. Ligzdu būvē uz zemes, rūpīgi paslēptu zālē. Dējumā 3–7 olas, gadā divi perējumi. Gājputns, ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras (LOB 1998).
Izplatība. Ligzdošanas areāls aptver gandrīz visu Eiropu un sniedzas uz austrumiem līdz Sibīrijai. Ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša un Indijā (BirdLife International 2019). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā nedaudz mazinājusies, galvenokārt areāla D daļā (Keller et al. 2020). Izplatība Latvijā starp 1980.–1984. un 2000.– 2004. gadu ir samazinājusies un turpinājusi mazināties arī starp 2000.–2004. un 2013.– 2017. gadu (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 3132 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 79 039 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk (BirdLife International 2019). Arī Eiropas populācija mazinās. Igaunijā, Krievijā un Lietuvā populācija sarūk, Baltkrievijā – stabila (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 8527–25 400 pāru (17 054–50 800 pieaugušu indivīdu). Ilgtermiņā populācija sarūk, bet īstermiņa tendence ir neskaidra (Ķerus u. c. 2021). Desmit gados populācija ir samazinājusies par 54%.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo dažādas mitras, ciņainas un krūmainas pļavas un ganības, galvenokārt dažādu mitrāju tuvumā vai jūras piekrastē, arī klajus augstos purvus (LOB 1998). Paaudzes ilgums: 2,2 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču Eiropas novērtējumā ir norādīts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Sugu apdraud lauksaimniecības intensifikācija, tostarp mitrāju nosusināšana, zālāju nomaiņa ar aramzemēm, pesticīdu lietojums un mēslošana (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Dzeltenā cielava nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgajā vietā, taču ir sastopama vairākās no šīm teritorijām. Tiek veikts sugas populācijas monitorings (Auniņš, Mārdega 2021). Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Lai aizsargātu sugu, zālāju apsaimniekošanai ir jābūt ekstensīvai, it īpaši jāsaglabā mitrie zālāji.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Ainārs Auniņš.
Summary. Western Yellow Wagtail − Motacilla flava. In Latvia, the distribution declined between 1980–1984 and 2000–2004; the decline continued between 2000–2004 and 2013–2017 as well. The AOO of the breeding population is 3,132 km2, the EOO – 79,039 km2. The breeding population is estimated at 8,527–25,400 pairs (17,054–50,800 adult individuals). The population is declining in the long term, while the short-term trend of the population is unclear. The population has declined by 54% within ten years. Inhabits a variety of wet, shrubby and tussocky grasslands and pastures, mainly near various wetlands or on the seashore, as well as open raised bogs. The species is threatened by increasing agricultural intensity, including the drainage of wetlands, conversion of grasslands to arable land, pesticide use and fertilisation. Monitoring of the population of the species is ongoing. The species needs to be included on the list of protected species of Latvia. Extensive grassland management, especially the conservation of wet grasslands, is required to protect the species.
Literatūras saraksts
