Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 1,5–1,7 m augsts lakstaugs. Stublāji stāvi, vienkārši vai zaroti, klāti ar īsiem matiņiem, parasti veido nelielus cerus. Sakneņi īsi. Lapas staraini šķeltas 5–7 platās daivās, 4–8 cm garas un 8–20 cm platas, apakšējās ar garu kātu, augšējās sēdošas vai arī ar īsu kātu. Ziedkopa – 20–30 cm garš, blīvs ķekars dzinumu un zaru galos Ziedi 2,5–3,5 cm gari, bāldzelteni. Apziednis vienkāršs, vainagveida. Augšējās apziedņa lapas saaugušas, veido ķiverveida kapuci, kas klāta ar kruzuļainiem matiņiem, apakšējās brīvas, ieapaļas. Vainaglapas pārveidojušās par diviem nektārijiem. Auglis – someņu kopauglis. Zied jūlijā un augustā (Tutin, Chater 1993; Tabaka 2003).
Izplatība. Suga izplatīta tikai Austrumeiropā (Tutin, Chater 1993; GBIF 2022; Govaerts 2024). Ļoti reti sastopama Latvijā un Igaunijā (Фатаре 1978; Laasimer et al. 1993), turklāt Baltijas valstīs tā sasniedz areāla ZR robežu. Latvijā tās sastopamības apgabals (EOO) ir 4255 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 88 km2. Lai arī nav precīzu datu par sugas izplatības izmaiņām, atradņu dati un herbārija materiāli liek secināt, ka pēdējos 30 gados atradņu skaits valstī ir samazinājies. Lai arī, tāpat kā agrāk, suga pašlaik ir sastopama divās nelielās teritorijās – Aiviekstes labā krasta pieteku krastos, kā arī Augšdaugavā –, tomēr tajās ir ievērojami samazinājies atradņu un indivīdu skaits.
Populācija. Populācijas lielums un dinamika Latvijā nav pētīta. Latvijā sugas atradnes koncentrētas četru nelielu upju (Indricas, Kujas, Aronas, Vesetas) palienēs, tomēr ir dati, ka suga konstatēta arī ārpus upju palienēm. Kā liecina pēdējo gadu novērojumi, ir konstatētas atsevišķas jaunas sugas atradnes, savukārt agrāk zināmajās atradnēs indivīdu skaits ir samazinājies. To var spriest gan pēc zinātnisko herbāriju datiem (DAU, LATV), publikācijām par īpaši aizsargājamo augu inventarizāciju vietējās florās (Табака 1977; Bambe 2002), gan arī atsevišķu ĪADT dabas aizsardzības plāniem (Evarts-Bunders, Jurševska 2010).
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug mitrās, barības vielām vidēji bagātās līdz diezgan bagātās augtenēs daļēji noēnotās vietās (Цыганов 1983). Lielā noēnojumā ziedošo indivīdu skaits ir mazs (Spirahailo et al. 2021). Latvijā suga sastopama galvenokārt aluviālos krastmalu un palieņu mežos, kā arī upju krastmalu un mitru ieplaku baltalksnājos. Iespējams, sugu var atrast jaunās vietās mitrās, periodiski pārplūstošās ezeru, upju krastmalās, baltalkšņu vēros un slapjās ieplakās Latvijas DA daļā, kā arī gar Aiviekstes pietekām Vidzemes DA daļā. Aluviālie baltalksnāji un platlapju meži upju palienēs ir sugas dzīvotnes arī citviet Austrumeiropā (Лебедько 2015; Spirahailo et al. 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Sugas dekoratīvo ziedu dēļ, iespējams, to ievāc puķu pušķiem vai stādiem, izmantojot līdzīgi kā plaši kultivēto un vietām savvaļā pārgājušo zilo kurpīti Aconitum napellus.
Apdraudējums. Sugas atradnes apdraud upju krastmalu krūmāju un baltalkšņu joslas izciršana un turpmāka augteņu aizzelšana ar biezu atvasāju un augstiem nitrofītiem lakstaugiem. Potenciālus draudus rada upes ūdenslīmeņa paaugstināšanās dažādu faktoru ietekmē, kā arī palieņu un mitru ieplaku meliorācija.
Aizsardzība. Aptuveni 80% atradņu atrodas ĪADT: aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava”, dabas liegumā “Vesetas palienes purvs” un dabas parkā “Kuja”. Tomēr upju ūdenslīmeņa pārveidošana, kā arī palieņu meliorācija ārpus ĪADT var nelabvēlīgi ietekmēt arī sugas atradnes, kas atrodas šo meliorācijas darbu ietekmes zonā ĪADT.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpārbauda zināmās atradnes un sugai piemērotās dzīvotnes citviet. Jāprecizē sugas populācijas lielums un jānoskaidro izplatības dinamika, kā arī jāprecizē apdraudošie faktori. Jāsaglabā sugai piemērotas dzīvotnes, sekmējot to aizsardzību (piemēram, ĪADT zonējums, mikroliegumu veidošana) un veicot atbilstošus apsaimniekošanas pasākumus. Izstrādājot dabas aizsardzības plānus ĪADT, ieteicams atzīmēt visas teritorijas, kurās nav pieļaujama meliorācija, tostarp ārpus ĪADT.
Autors: Pēteris Evarts-Bunders.
Summary. Aconitum lasiostomum occurs only in Eastern Europe. In Latvia and Estonia, it grows on the north-western border of its range. The AOO is 88 km2, and the EOO – 4,255 km2. There are no reliable data on changes in the AOO and the EOO in Latvia during the last 20–30 years; however, the number of occurrences has declined. Currently, the species is known from floodplains of Kuja, Arona and Veseta, and the “Augšdaugava” Protected Landscape Area. The species occurs mainly in grey alder forests and shrublands on riverbanks and wet depressions. Approximately 80% of the species’ localities are in protected areas: the “Augšdaugava” Protected Landscape Area, the “Vesetas palienes purvs” Nature Reserve, and the “Kuja” Nature Park. The main threats are clear- cutting in riverside scrub and grey alder strips followed by overgrowing with dense stands of woody offspring and tall nitrophilous perennials. Potential threats are caused by the rise of the river level and land reclamation during drainage works. It is necessary to survey the known localities, to specify the population size and the distribution dynamics. Conservation of suitable habitats must be ensured by an appropriate protection regime and management.
Literatūras saraksts
