Morfoloģija un bioloģija. Viengadīgs 2–30 cm augsts lakstaugs. Stublājs viens vai no pamata atiet vairāki nezaroti, stāvi, gludi, trīsšķautnaini stublāji. Lapas šauri lineāras, apakšējās ar iesārtām makstīm, 0,1–0,2 cm platas, īsākas nekā stublājs. Ziedi vārpiņās, divdzimumu. Irbulis ar divām drīksnām. Vārpiņas iegarenas, 0,4–1,5 cm garas, nevienādas, saplacinātas, brūnas, sakopotas čemurveida ziedkopās galviņās, savukārt galviņas dažādu garumu kātiņos veido blīvu pušķi. Pie ziedkopas pamata 2–3 garas, lineāras seglapas, kas atgādina stublāja lapas un pārsniedz ziedkopas garumu. Segplēksnes dzeltenbrūnas, divās rindās uz vārpiņas ass, putekšņlapas trīs, bet drīksnas vienmēr divas. Auglis ir lēcveidīgi saplacināts, sarkanbrūns, ap 1 mm garš riekstiņš. Augs zied jūlijā un augustā (Eglīte 2003; Priedītis 2014). Apputeksnē vējš. Vairojas tikai ar sēklām (Durka 2002).
Izplatība. Kosmopolītiska suga. Izplatīta Rietum- un Dienvidāzijā, subtropiskajā Āfrikā, Ziemeļamerikas D daļā un Dienvidamerikas Z daļā. Introducēta Austrālijā. Sastopama lielākajā daļā Eiropas, izņemot Britu salas un Ziemeļeiropu, kā arī Krievijas Eiropas daļas Z reģionus. Ziemeļeiropa atrodas ārpus vienlaidu izplatības areāla, tādēļ suga šeit sastopama reti un nevienmērīgi, atradnes sporādiskas, vienuviet ilgi nesaglabājas (Eglīte 2003; Priedītis 2014; Lansdown 2018; Govaerts 2024). Lietuvā suga pēdējo reizi atrasta 1948. gadā (Tabaka et al. 2003). Latvijā līdz 19. gs. beigām bija zināma deviņās atradnēs: Rīgas apkārtnē (Heugel, bez gada), Tēveņos (Lehmann, 1884), Asaros (1895), Mellužos (1895), Jelgavā (1895), Sventes ezerā (Lehmann, 1858), Meduma ezerā (Lehmann, 1858), Riču ezera krasta Ilgās (Bienert, 1860), starp Ilgām un Salienu (Bienert, 1860) (Eglīte 2003; Tabaka et al. 2003; Suško 2007; Priedītis 2014). 20. gs. un 21. gs. vairs nav konstatēta un tiek uzskatīta par Latvijā izzudušu, tomēr sugas atkalatrašanas iespējas ir diezgan augstas (Priedītis 2014). Mērķtiecīgi sugas meklējumi Latvijā nav bijuši.
Populācija. Nav datu.
Dzīvotnes un ekoloģija. Mitru līdz slapju barības vielām vidēji bagātu augteņu suga, aug klajās vietās (Tichý et al. 2023). Tai nepieciešami nelieli augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023). Aug periodiski applūstošās vietās, kopā ar citām viengadīgām mitrumu mīlošām lakstaugu sugām veido pionieraugāju atklātā augsnē (Isoeto-Nanojuncetea klase) (Mucina et al. 2016). Agrāk Latvijā tā atrasta mezotrofu ezeru palienēs, izžūstošās ieplakās pļavās un nosusinātos dīķos (Eglīte 2003; Priedītis 2014).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Latvijā sugu apdraud dabiska un antropogēna ezeru eitrofikācija – ezeru piesārņošana ar biogēnajiem elementiem un tās rezultātā izraisītā ezeru aizaugšana un pastiprinātā ekspansīvo ūdensaugu konkurence. Daži no cēloņiem ir biogēnu notece no lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēm un neattīrītu mājsaimniecību notekūdeņu ieplūšana ezeros.
Aizsardzība. Trīs no kādreizējām deviņām atradnēm Dienvidaustrumlatvijā atrodas ĪADT – aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme” un dabas parkā “Silene”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpārbauda agrāk zināmās un perspektīvās atradnes Sventes, Medumu un Riču ezera krastos, kā arī piemērotās dzīvotnēs jāmeklē jaunas iespējamās atradnes Latvijā. Dzeltenais dižmeldrs Latvijā nav iekļauts īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, jo ilgstoši tiek uzskatīts par izzudušu. Jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā kā Latvijā potenciāli iespējama reta un apdraudēta suga.
Autors: Uvis Suško.
Summary. Yellow flatsedge – Pycreus flavescens. In Latvia, nine localities are known in the western, eastern and south- eastern parts of the country dating back to the 19th century: Riga (Heugel), Tēveņi (Lehmann, 1884), Asari (1895), Melluži (1895), Jelgava (1895), Lake Sventes (Lehmann, 1858), Lake Meduma (Lehmann, 1858), Lake Riču at Ilgas (Bienert, 1860), between Ilgas and Saliena (Bienert, 1860). The species was found in shallow waters of mesotrophic lakes and seasonal pools in meadows and at the bottom of dried-out ponds. Since the end of the 19th century, P. flavescens has not been recorded. However, a targeted species inventory has not been carried out. Although the species is considered extinct in Latvia, the chance of finding the species is quite high. The species is threatened in Latvia by natural and human-induced eutrophication in lakes as well as by pollution of lakes with organic substances from agricultural lands, forestry areas and households. This results in more intensive overgrowth of lakes, competition from vigorous macrophyte species and the deterioration of water quality. Three of the previously recorded nine localities are situated in protected nature areas. In Latvia, P. flavescens is not included on the protected species list. A targeted species inventory in the previously known localities and elsewhere is needed. P. flavescens should be included on the list of protected species of Latvia.
Literatūras saraksts
