Morfoloģija un bioloģija. Dzeltenbrūnajai olītei ir raksturīgi sēdoši sporokarpi. Nobrieduši tie ir dzeltenbrūni, apaļīgi (diametrs 0,4–1,0 mm), nereti apliec sūnas vai veido plazmodiokarpus, parasti nelielās grupās. Divi perīdija slāņi: ārējais dzeltenbrūns, skrimšļveida, gluds vai grubuļains, iekšējais dzeltenīgs, plāns. Kolumellas nav vai tā ir neievērojama. Kapilīcija pavedieni tievi, to ir daudz, tie ir vienkārši vai nedaudz zaroti, tumši brūndzelteni, pie pamata caurspīdīgi. Sporas ar smalkām adatiņām, 8–11 µm (Poulain et al. 2011). Latvijā visbiežāk konstatēta septembrī plazmodija un jaunu augļķermeņu stadijā, savukārt decembrī novēroti nobrieduši augļķermeņi.
Izplatība. Sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikas piekrastē. Pasaulē reģistrēto atradņu skaits nav liels – 257 (GBIF 2023). Lielākā sugas populācijas daļa atrodas Eiropā, tomēr konstatēta tikai aptuveni trešdaļā Eiropas valstu. Lietuvā un Igaunijā suga nav novērota. Latvijai tuvākās atradnes atrodas Polijā un Krievijā (Ļeņingradas un Smoļenskas apgabalā) (Gøtzsche 2016–2023). Vācijā un Nīderlandē atzīmēta kā ļoti reta (Schnittler et al. 2011; NMV 2023). Iekļauta Ukrainas Sarkanās grāmatas C grupā kā pasaulē reta suga (Leontyev et al. 2020). Latvijā sugu pirmo reizi konstatēja J. Kluša 2020. gadā Gaujas Nacionālā parka Nurmižu gravu rezervātā uz kritalas augošām sūnām. Zināmas tikai piecas atradnes (trīs no tām Gaujas Nacionālajā parkā). Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 989 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 20 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav precīzu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām.
Biotopi un ekoloģija. Aug uz sūnām mitros gravu mežos (Glime 2019). Latvijā konstatēta uz skujkoku kritalu vai augsnes sūnām vietās ar paaugstinātu gaisa mitrumu, lielākoties nogāžu un gravu mežos. Divās atradnēs suga novērota uz kritalām augošām sūnām strautā, vienā – uz sūnām avoksnājā pie strauta.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Tā kā dzeltenbrūnā olīte ir raksturīga gravu suga, turklāt tai nepieciešams paaugstināts gaisa mitrums, tās izplatību ietekmē piemērotu biotopu – nogāžu un gravu mežu – trūkums, kā arī koksnes izvākšana un mitruma apstākļu maiņa, piemēram, mežizstrādes ietekmē. Sugai piemērotā biotopa nogāžu un gravu mežu aizsardzības stāvoklis Latvijā ir nelabvēlīgs–nepietiekams (DAP 2020). Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo aug specifiskos, retos biotopos, kuru izplatība ir stipri sadrumstalota, turklāt paredzama tās apdzīvoto biotopu platības un kvalitātes pasliktināšanās.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Sastopama Gaujas Nacionālajā parkā, taču 40% atradņu atrodas ārpus ĪADT. Sugas aizsardzībai nogāžu un gravu mežos jāierobežo mežizstrāde un koksnes izvākšana, kā arī mitruma apstākļu maiņa. Mitruma apstākļus ietekmē apkārtējo mežu izciršana, tāpēc mežizstrāde būtu jāierobežo arī piekļaujošajos mežos ap nogāžu un gravu mežiem. Jāturpina sugas izplatības pētījumi.
Autori: Julita Kluša*, Inita Dāniele, Vija Sīmansone.
Summary. Diderma ochraceum is found in Eurasia and coastal North America. The total number of recorded localities worldwide is low – 257. The majority of the population is found in Europe, occurring in about a third of European countries. It has not been found in Lithuania or Estonia. The closest localities to Latvia are in Poland and Russia (Leningrad and Smolensk oblasts). In Latvia, the species was first recorded in 2020 in the Gauja National Park on mosses growing on a log. The species is very rare, with only five known localities. Most of the localities (60%) are in the Gauja National Park. The EOO is 989 km2, and the AOO is 20 km2. There are no exact data on the size of the regional population and its changes. It typically grows on mosses growing on logs or soil in forests on slopes and ravines, in areas with high humidity. In Latvia, the species is most frequently found in September – at the stage of plasmodium and young fruiting bodies; mature fruiting bodies have been observed in December. The lack of suitable habitats, such as slope and ravine forests, and changes in humidity conditions have a negative impact on the distribution of the species. To conserve the species, slope and ravine forests must be protected by restricting logging in them and in the adjacent forests. Further research is needed on the distribution of the species. The species is not included on the lists of species of EU importance or protected species in Latvia. It needs to be included on the list of protected species. It is assessed as Endangered (EN) due to its specific and rare habitats and its highly fragmented distribution, and the expected decline in the extent and quality of its habitats.
Literatūras saraksts
