Morfoloģija un bioloģija. Dzeltenkrūšu ēnvabole ir 10–16 mm gara. Ķermenis ir iegareni cilindrisks, melns, ar gaiši oranžu priekškrūšu vairogu un vēderu. Kāpurs dzeltenīgi oranžs, garš un tievs, stipri saplacināts. Vaboļu aktivitātes laiks ir īss (dažas nedēļas), bet kāpuru attīstība zem mizas un trupošā koksnē ilgst 2–5 gadus. Vaboļu aktivitātes periods ir maijs–jūlijs (Lundberg 1993; Nikitsky et al. 1996).
Izplatība. Izplatības areāls aptver gandrīz visu Palearktikas mežu zonu. Suga sastopama gan mērenā klimata joslas, gan okeāniskā klimata (Japānā, Norvēģijā, Vācijā), gan mēreni kontinentālā klimata apgabalā (Ķīnas centrālajā daļā, Sibīrijas A un R daļā). Sastopama visās Skandināvijas valstīs (Nikitsky 2020), bet ne Igaunijā (U. Roosileht, pers. ziņojums) un Lietuvā (Tamutis et al. 2019). Baltkrievijā zināma valsts R daļā (Alexandrovitch et al. 1996). Latvija atrodas izplatības areāla R daļā. Zināmas divas atradnes Kurzemes ZR daļā – vēsturiskā atradne Puzes apkārtnē (Kawall 1867) un 1998. gada atradne pie Šlīteres (Barševskis 2001). Abos gadījumos konstatēta tikai viena pieaugusi vabole. Datu trūkuma dēļ pēdējos 20 gados nevar aprēķināt sastopamības apgabalu (EOO) un apdzīvoto platību (AOO). Potenciālā AOO, visticamāk, ir lielāka nekā 4 km2.
Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu un stāvokli, to pārmaiņām nav veikti ne Latvijā, ne citur pasaulē. Citur Eiropā sastopama reti un neregulāri, visvairāk atradņu (piecas) zināmas Zviedrijā (Lundberg 1993; SLU Artdatabanken 2020) un Somijā (32) (Muona, Mattila 2021), kā arī Krievijā – Sibīrijā (N. B. Nikitsky un F. Kovalevsky, pers. ziņojums).
Biotopi un ekoloģija. Sugas biotopi Latvijā ir boreālie meži ar skujkokiem un bērziem, kas ir provizorisks raksturojums saskaņā ar ārzemju autoru datiem un ņemot vērā vienīgo zināmo atradni Zilajos kalnos Slīteres Nacionālajā parkā. Kāpuri un to attīstības biotops Latvijā nav zināmi. Vienīgais indivīds ievākts lamatās jūnija pirmajā dekādē. Vairāki ārzemju autori norāda uz sugas saikni ar degumiem skujkoku mežos, kuros ir bērzu audzes. Stenotopa suga (Koch 1989). Iekļauta Centrāleiropas veco un pirmatnējo mežu indikatorsugu sarakstā (Müller et al. 2005).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav noskaidrots un pētīts. Trūkst datu par sugas izplatību, sastopamību, apdraudošajiem faktoriem un reģionālās populācijas lielumu, tāpēc suga iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. ES nozīmes un Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Pēdējā zināmā atradne ir ĪADT – Slīteres Nacionālajā parkā. Jāturpina sugas meklēšana potenciāli piemērotos biotopos. Konstatējot tās atradni vai novērojot tās indivīdus, jāsaglabā indivīdi, sugas dzīvotne un tajā notiekošie dabiskie procesi. Jāsaglabā vecie dabiskie boreālie meži un kritalas, nokaltušie koki un apdegusī koksne. Lai saglabātu sugu, ir ieteicams ieviest biotopa apsaimniekošanas pasākumu – kontrolētu dedzināšanu boreālajos mežos ar bērza piemistrojumu.
Autors: Dmitrijs Teļnovs.
Summary. False darkling beetle – Phryganophilus ruficollis. The distribution range of P. ruficollis stretches over almost the entire forest zone of the Palaearctic. Latvia is situated in the western part of the range. Only two records are known in Latvia – the historical one from the vicinity of Puze (Kawall 1867) and a 1998 record from the Slīteres National Park near Šlītere (Barševskis 2001). In both cases, only one adult beetle was recorded. Not enough data are available to calculate the EOO. The AOO is 4 km2, but the potential AOO is likely higher. Larvae and larval habitat in Latvia are still unknown. Foreign authors point to the connection of the species with birch-containing burnt boreal forests. The species is described as a stenotope (Koch 1989), is included on the list of indicator species of old and primary forests of Central Europe (Müller et al. 2005). Threats to the Latvian regional population have not been identified or studied. It is a species of EU importance and a protected species in Latvia for conservation of which micro-reserves can be established. Its legal protection status must be maintained. It is assessed as Data Deficient (DD) due to the lack of data on its distribution and occurrence in Latvia, no identified threats, habitat and the regional population size. Preserving the habitat – old-growth boreal forests – is the most convenient way to protect the species at the localities where it occurs. Introducing habitat management, such as controlled burning in boreal mixed forests with birch, is recommended.
Literatūras saraksts
