Morfoloģija un bioloģija. Dzīslainās peltīgeras laponis ir līdz 2 cm diametrā. Lapoņa daivas izklaidus, noapaļotas vai veido grupējumus, līdz 30 mm platas. Lapoņa virspuse gluda, mitra tā ir zaļa, sausa – pelēkzaļa. Lapoņa apakšpuse ar melnām vēdekļveida un plūksnainām dzīslām un maziem pelēkiem cefalodiju mezgliem. Apotēciji attīstās vienmēr, viens vai vairāki uz daivas. Apotēcija disks sarkanīgs līdz tumšbrūns, var būt apaļš, ovāls vai plakans (A. Piterāns, nepubl. materiāli).
Izplatība. Suga sastopama Z puslodē, galvenokārt Ziemeļamerikā un Eiropā. Latvijā konstatēta Vidzemē, zināmas astoņas atradnes (Питеранс 1982; Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015), taču tikai trīs no tām konstatētas pēdējos 50 gados – divas Braslas ielejā 1972. gadā un viena netālu no Mazsalacas 2006. gadā. Iespējams, vairākās atradnēs suga ir izzudusi. Sastopamības apgabals (EOO) ir 4830 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 32 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un pārmaiņām Latvijā nav veikti. Tā vērtējama kā ļoti maza – pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50. Pamatojoties uz EOO un AOO izmaiņām, secināts, ka populācija triju paaudžu laikā sarukusi par vairāk nekā 80%, un tāpēc tā novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR) (Degtjarenko et al. 2024).
Biotopi un ekoloģija. Latvijā suga ir epigeiska, aug atklātā smilšainā augsnē un uz smilšakmens atsegumiem. Saistīta ar ES nozīmes aizsargājamu biotopu – smilšakmens atsegumiem.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenie draudi ir smilšakmens atsegumu nogruvumi un augsnes virskārtas bojāšana sugas atradnēs.
Aizsardzība. Īpaši aizsargājama suga. Lai aizsargātu sugas dzīvotnes, jāparedz arī iespēja veidot mikroliegumus. Vairākas vēsturiskās atradnes bijušas ĪADT – Gaujas Nacionālajā parkā un dabas parkā “Salacas ieleja” –, bet nav drošu ziņu, ka suga tajās vēl ir sastopama. Jāaizsargā sugas atradnes, nepieļaujot smilšakmens atsegumu bojāšanu, tostarp, novirzot tūrisma infrastruktūru no sugas atradnēm. Jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm.
Autori: Polina Degtjarenko*, Rolands Moisejevs, Dace Stepanova.
Summary. Peltigera venosa is found in the Northern Hemisphere, mainly in North America and Europe. In Latvia, it is found in Vidzeme Region, with eight known localities, but only three of them have been found in the last 50 years. The species may potentially have gone extinct in several localities. The EOO is 4,830 km2, and the AOO is 32 km2. In Latvia, the species is epigeic and occurs on open, sandy soil and on sandstone outcrops. The main threats are landslides of sandstone outcrops and damage to the topsoil in the localities of the species. A protected species. To protect its habitats, the possibility of creating micro-reserves should also be considered. Several historical localities have been found in protected areas – the Gauja National Park and “Salacas ieleja” Nature Park, but there is no reliable data on whether the species is still present there. The localities of the species must be protected by preventing damage to sandstone outcrops, including by diverting tourism infrastructure away from the localities of the species.
Literatūras saraksts
