Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Tumšzaļi līdz dzeltenzaļi augi skrajās vai blīvās 3–6 cm augstās velēnās. Stumbrs pie pamatnes ar rizoīdu tūbu, kas piešķir augam sarkanbrūnu nokrāsu. Šķērsgriezumā stumbram izteikta trijstūra forma. Lapas garenas, šauri trīsstūrveida. Sausas lapas nedaudz sakrokotas, mitras – taisnas un atstāvošas. Lapas mala pie pamatnes ierotīta, galā ar dubultzobiņiem. Šūnas lapas galā kvadrātiskas un klātas ar sīkām iegarenām papillām, pie pamatnes šūnas iegarenas. Lapas dzīsla izbeidzas lapas galā vai nedaudz pārsniedz to. Sporofītu veido bieži. Seta 0,5–1,5 cm gara. Sporangiji gandrīz sfēriski, sarkanbrūni, nobriestot kļūst smalki rievoti, vēlāk sakrokojas. Sporangija izeja asimetriska, novietota iesāņus. Operkulums konisks. Peristomu veido divas vāji attīstītu zobiņu rindas. Līdzīga bartrāmijām Bartramia spp., bet tām ir koši zaļas lapas ar skaujošu lapas pamatni, lapas garākas un ar lielām, apaļām papillām un sporangiji lielāki (Smith 2004; Hallingbäck et al. 2008).
Izplatība. Suga plaši izplatīta kalnainajās Eiropas daļās uz ziemeļiem līdz Arktikai un dienvidos līdz Pirenejiem un Vidusjūrai. Sastopama Kaukāzā un daudzviet citur Āzijā, piemēram, Turcijā, Irānā, Himalajos, Ziemeļ- un Vidusāzijā līdz Ķīnai un Japānai. Atrasta Dienvidāfrikā Drakonu kalnos, kā arī Ziemeļamerikā, tostarp Grenlandē un Havaju salās (Blockeel et al. 2014). Latvijā sastopama ļoti reti. Pirmo reizi konstatēta 1860. gadā Vidzemē Pērses ielejā iepretī Kokneses pilsdrupām (G. Girgensons), kur novērota arī turpmāk (K. Heigels, 1865, A. Brutāns, 1892, A. Zāmelis, 1924, J. Strautmanis, 1925, N. Malta, 1930, A. Āboliņa, 1968). Arī mūsdienās suga atrasta tikai šajā reģionā, zināma viena atradne Daugavas ielejā abos upes krastos uz dolomīta klintīm posmā starp Koknesi un Pļaviņām Staburaga, Rīteru un Klintaines tuvumā (U. Suško, 1992., A. Opmanis, 2006.). Sastopamības apgabals (EOO) ir 25 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 28 km2.
Populācija. Eiropā nav informācijas par šīs sugas populācijas struktūru vai lielumu. Kopumā Eiropas reģionālā populācija ir stabila (Sabovljevic 2019). Latvijā tā zināma gandrīz 100 gadus, bet atkārtoti konstatēta tikai Daugavas abos krastos posmā no Kokneses līdz Pļaviņām, kur apakšpopulācija ir stabila.
Biotopi un ekoloģija. Aug apēnotu dolomīta atsegumu augšdaļā upju un strautu krastos (Liepiņa 2017). Suga sastopama sabiedrībā ar mīksto ķemmzari Ctenidium molluscum, zilganzaļo kaļķenīti Gymnostomum aeruginosum, porenīšu greizkausīti Plagiochila porelloides, spīdīgo poliju Pohlia cruda (Sabovljevic 2019), kažocenēm Anomodon spp., cepurenēm Encalypta spp., vijzobītēm Tortella spp. (Hallingbäck et al. 2008).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eiropā sugai nav zināmu apdraudējumu (Sabovljevic 2019). Latvijā sugas atradnes atrodas netālu no Pļaviņu HES, tas varētu ietekmēt sugas populācijas izplatīšanās iespējas lejpus atradnes. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliela AOO un prognozēta tās mazināšanās, kā arī piemērotu biotopu platības lieluma un kvalitātes un pieaugušu indivīdu skaita sarukums.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Konstatēta ĪADT – dabas pieminekļa “Staburags” teritorijā. Jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autori: Līga Strazdiņa*, Ansis Opmanis.
Summary. Oeder’s apple-moss – Plagiopus oederianus. The moss species is widespread in mountainous parts of Europe, north to the Arctic and south to the Pyrenees and the Mediterranean. It was first found in Latvia by G. Girgensohn in 1860. It is very rare in Latvia – one locality is known in the Daugava valley on both banks of the river on dolomite rocks between Koknese and Pļaviņas near Staburags, Rīteri and Klintaine. EOO is 25 km2, and AOO is 28 km2. The species has been known in Latvia for almost 100 years, but has only been found repeatedly in one stable subpopulation. The species grows on the top of shaded dolomite outcrops on the banks of rivers and streams. In Latvia, the species is found in the vicinity of the Pļaviņas HPP, which could affect the species’ dispersal downstream. It is assessed as Endangered (EN) due to its small EOO and predicted declines in the area and quality of suitable habitat, and in the number of mature individuals. A protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. It is found in a protected nature territory of the “Staburags” nature monument. Scientific studies should be carried out on the population size, distribution and dynamics.
Literatūras saraksts
