Morfoloģija un bioloģija. Eiropas mārīšzirnekļa tēviņa ķermeņa garums ir 6–11 mm, mātītes – 8–20 mm (Nentwig et al. 2021). Tēviņš viegli atšķirams no citu sugu zirnekļiem ar tikai tam raksturīgo sarkano vēderu un melnajiem punktiem – četriem lielākiem, diviem mazākiem – tā mugurpusē. Mātītes ir melnas un nosakāmas vienīgi pēc epigīnas (mātītes dzimumorgānu atveres) uzbūves. Aktīvāk pārvietojas tēviņi, it īpaši pārošanās sezonā maijā un jūnijā, kad tie visbiežāk novērojami. Abi dzimumi veido apmēram 10 cm dziļas alas, kas ir nosegtas ar tīmekļa pavedienu un augsnes daļiņu jumtu. Mātīte alā pavada visu dzīvi. Vairojas vienreiz dzīvē. Norādītais vairošanās vecums sarkanajam mārīšzirneklim E. kollari ir 3–4 gadi mātītēm, divi gadi tēviņiem (Rimšaite 2021), ko varētu attiecināt arī uz Eiropas mārīšzirnekli, jo abām sugām ir līdzīgas prasības pret dzīves vidi (Nentwig et al. 2022). Pirmo gadu jaunie zirnekļi pavada mātītes izveidotajā alā. Sākumā mātīte baro jaunos zirnekļus ar šķidrumu, vēlāk kļūst tiem par barību. Barojas ar citiem zirnekļiem, skudrām, vabolēm.
Izplatība. Eiropā suga ir reti sastopama. Vistālāk uz ziemeļiem suga konstatēta Skandināvijas pussalā – Zviedrijas D daļā (SLU Artdatabanken 2021). Lietuvā konstatēts sarkanais mārīšzirneklis E. kollari. Igaunijā Eiropas mārīšzirneklis varētu būt sastopams, bet līdz šim nav konstatēts. Latvijā līdz šim suga konstatēta tikai vienā vietā Pierīgā – dabas liegumā “Garkalnes meži”, un šī ir sugas areālā vistālākā atradne austrumu virzienā. Trūkst datu sugas sastopamības apgabala (EOO) aprēķināšanai. Sugas apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2.
Populācija. Eiropā suga uzskatāma par apdraudētu, daudzviet tiek arī aizsargāta, jo apdzīvo tikai noteiktus, reti sastopamus biotopus. Atsevišķās valstīs novērota arī sugas indivīdu skaita mazināšanās (British Arachnological Society 2021; Czech Arachnological Society 2022). Par Latvijas reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un tendencēm trūkst datu, jo suga līdz šim konstatēta tikai vienā teritorijā vienu reizi.
Biotopi un ekoloģija. Sastopama virsājos, saulainās nogāzēs, sūnās, zālē vai ķērpjos ar atklātiem smilšu laukumiem, arī smilšainos un akmeņainos laukumos (Almquist 2005; Czech Arachnological Society 2022). Latvijā konstatēta virsājā, kur atradnē bija gan smilšaini, gan arī ar zāli apauguši laukumi.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eiropā sugu apdraud dzīvotnes iznīcināšana, aizaugšana vai palielināta cilvēku aktivitāte (nomīdīšana, mežizstrāde). Nozīmīgs faktors ir arī biotopu sadrumstalošana un tas, ka populācijas kļūst izolētas, kas nākotnē varētu arī veicināt sugas izzušanu no teritorijām. Vācijā suga ir reta un aizsargāta, jo apdzīvo specifiskus biotopus un populācijas ir izolētas (Blick et al. 2016). Latvijā sugu apdraud tās izolētība no pamata izplatības areāla, iespējamais nelielais indivīdu skaits, jo suga līdz šim vairāk nav atrasta, kā arī piemēroto biotopu platību mazināšanās (aizaugšana). Suga novērtēta kā stipri apdraudēta (EN), jo tai ir mazs sastopamības apgabals un maza apdzīvotā platība; sastopamības apgabalam, apdzīvotajai platībai un apdzīvotā biotopa kvalitātei ir tendence mazināties; tuvākā sugas reģionālā populācija atrodas Zviedrijā un citviet Eiropā tiek prognozēta populācijas mazināšanās lielākoties biotopa izmaiņu dēļ.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tās aizsardzībai ir jāparedz iespēja veidot mikroliegumus. Vienīgais indivīds Latvijā atrasts ĪADT – dabas liegumā “Garkalnes meži”. Sugas izplatīšanās spēja ir ierobežota, tāpēc daudzviet Eiropā, kur suga ir sastopama, tās atradnes ir izolētas (SLU Artdatabanken 2021) un tiek aizsargātas. Apvienotajā Karalistē, kur suga ir aizsargājama, tās apdzīvotajās teritorijās tiek ierobežota cilvēku piekļuve, kā arī tiek veidoti klaji laukumi bez priedēm un krūmiem, kur sugai dzīvot un izplatīties, veikta arī sugas pavairošana nebrīvē un palaišana savvaļā (British Arachnological Society 2021). Tā kā suga ir viegli nosakāma vizuāli, ir vēlama sabiedrības iesaiste sugas sastopamības noskaidrošanai, iepriekš veicot mācības sugas noteikšanā. Lai plānotu aizsardzību, ir jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, dzīves ciklu un ekoloģiju, draudiem.
Autore: Inese Cera.
Summary. Ladybird spider – Eresus sandaliatus. The species is rare in Europe. The northernmost localities are known in southern Sweden (SLU Artdatabanken 2021). In Latvia, the species has been recorded only once, at a single site near Rīga city, in the “Garkalnes meži” Nature Reserve; this is the easternmost site in the species’ range. There is a lack of data to calculate the EOO. The AOO is 4 km2. The species is considered Endangered in Europe and is protected in many sites because it inhabits only certain rare habitats. A decline in the number of individuals has been recorded in some countries (British Arachnological Society 2021; Czech Arachnological Society 2022). There is a lack of data on the size, status and trends of the regional population in Latvia. In Latvia, the species has been found in heathland with both sandy and grassy patches. The species is threatened in Europe by habitat destruction, overgrowth or increased human impact (trampling, logging). Habitat fragmentation and isolation of populations are also significant factors that could contribute to the species’ extinction in the future. In Latvia, the species is threatened by its isolation from its core range, the reduction of suitable habitats (overgrowth) and the apparently low number of individuals, as the species has not been found again. The species is assessed as Endangered (EN) due to its small AOO and EOO; both AOO and EOO are likely to decline in the future, as is habitat quality; the closest regional population of the species is in Sweden; population declines are predicted in other European countries, mostly due to habitat changes. The species is not included on the list of species of EU importance or protected species in Latvia. It is proposed to be included on the list of protected species and assigned to a category of micro-reserve species. In the UK, where the species is protected, human access to the areas it inhabits is restricted, and open spaces free of pine trees and scrub are created, as well as captive-bred specimens are released into the wild (British Arachnological Society 2021). As the species is easily identified visually, public participation in the identification of the species would be desirable. Further conservation planning for the species requires studies on the regional population size, distribution and trends, life cycle, ecology and threats.
Literatūras saraksts
