Morfoloģija un bioloģija
Vidēju izmēru sikspārnis – ķermeņa garums 43-64 mm, apakšdelma garums 36-44 mm (Dietz, Kiefer 2016; Gottfried 2017), ar tumši brūnu apmatojumu, reizēm ar nedaudz “sirmiem” vai dzeltenīgiem matu galiem mugurpusē. Ādas krāsa tumši brūna. Raksturīgākā pazīme – platas trijstūrveida ausis, kuras uz pieres saaugušas kopā. Auss radziņš trijstūrveida ar nosmailotu, nedaudz izstieptu virsotni. Ir šaura epiblēma. Latvijā ziemojoša suga, kurai nav raksturīgi tāli pārlidojumi (Hutterer et al. 2005; Pētersons et al. 2010). Ziemo galvenokārt vecos un maz izmantotos pagrabos. Informācija par vasaras mītnēm skopa, tikai par periodu pēc vairošanās, kad reģistrētas atradnes skuju koku mežos aiz sausu priežu mizas vai citās koku spraugās; atsevišķi novērojumi arī ēkās. Vairošanās koloniju lielums un izmantotās mītnes Latvijā joprojām nav zināmas, kaut gan ir pierādījumi, ka suga Latvijā vairojas (noķerti nesen lidotspēju ieguvuši jaunie dzīvnieki un mātītes ar laktācijas pazīmēm). Citās valstīs reģistrētās kolonijas parasti nelielas, nepārsniedz dažus desmitus dzīvnieku. Dzemdē vienu mazuli gadā. Plataušu mūža ilgums dažādos pētījumos tiek vērtēts ap 5,5-10 gadiem, maksimālais zināmais – vismaz 22 gadi (Rydell, Bogdanowicz 1997). IUCN globālajā sugas novērtējumā mūža ilgums norādīts 5 gadi (Piraccini 2016).
Izplatība
Eiropas platauša pamatareāls ir Eiropas centrālā un dienvidu daļa; atsevišķas populācijas ir arī Marokā, Kaukāzā, Kanāriju salās u.c. Latvijā suga atrodas uz izplatības areāla ziemeļaustrumu robežas. Suga sastopama arī Lietuvā un Baltkrievijā, par Krievijas populāciju ziņu nav. Igaunijā pagaidām nav pilnīgi drošu šīs sugas novērojumu. Nav informācijas, vai populācija ir vai nav izolēta no Lietuvas populācijas, bet visticamāk, ka starp abu valstu populācijām saikne pastāv. Latvijā pēc pašreizējās informācijas sugas izplatība ir nevienmērīga, tomēr ziņas par izplatību joprojām ir nepilnīgas, par ko liecina pakāpeniski pieaugošs gadījuma atradumu skaits, dažādos pētījumos izmantojot automātiskos ultraskaņas ierakstītājus. Latvijā sugas pašreiz aprēķinātais sastopamības apgabals (EOO) ir 34 068,191 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 216,00 km2, tomēr ticams, ka reāli šie abi skaitļi ir lielāki. Nav ziņu par AOO un EOO maiņām, jo sugas pētījumi uzsākti tikai nesen (līdz 20. gs. beigām tika uzskatīts, ka šai sugai Latvijā nav pastāvīgas populācijas).
Populācijas lielums un tā pārmaiņas
Eiropas (2006. g.) un globālajā (2016. g.) sugas populācijas novērtējumā populācijas novērtētas kā sarūkošas, tomēr šo populāciju lielums ne vienā, ne otrā gadījumā nav zināms (kā tas ir vairumam sikspārņu sugu), un populāciju sarukums bieži vērtēts netieši pēc piemēroto biotopu platības sarukuma. Latvijas populācijas lielums nav precīzi zināms; eksperta vērtējumā Latvijas populācija ir 200-500 indivīdi. Šobrīd nav datu, kas ļautu novērtēt populācijas tendences. Ziemojošo sikspārņu monitoringā tiek uzskaitīts ļoti mazs skaits indivīdu (parasti līdz 10 vienas ziemas laikā); vasaras periodā pagaidām nav piemērotu metožu sugas skaita tendenču novērtēšanai.
Biotopi un ekoloģija
Eiropas platausis ir izteikta mežu suga, kas tradicionāli tiek saistīta ar platlapju mežiem. Latvijā piemērotu vecāku platlapju mežu nav daudz, bet suga reģistrēta vecos muižu parkos un dažāda tipa mežaudzēs. Pētījumi 2018.-2019. g. vasarās liecina, ka vismaz laktācijas perioda beigās un pēc laktācijas perioda suga uzturas jauktos priežu-egļu mežos, izmantojot slēptuves aiz atlupušas koku mizas. Šāda veida mītnes, kā arī citas plaisveida paslēptuves kokos sugai raksturīgas arī citviet areālā (Russo et al. 2004, 2010). Eiropas platauši vasaras laikā bieži maina mītnes, līdz ar to tiem nepieciešams liels daudzums mirušu vai kalstošu koku ar piemērotām paslēptuvēm. Arī Latvijā piemērotu paslēptuvju daudzums mežā ir viens no noteicošajiem faktoriem sugas klātbūtnei (Vintulis, Pētersons 2020). Retāk šīs sugas mītnes atrodamas ēkās. Ziemo pazemes mītnēs, Latvijā zināmās ziemošanas vietas atrastas dažādos vecos pagrabos. Raksturīgi specifiski divu veidu pamīšus lietoti ultraskaņas eholokācijas saucieni, kas dod priekšrocības, lai medītu naktstauriņus (barības specializācija), kaut gan suga var medīt arī cita veida kukaiņus (makstenes, strautenes u.tml.). IUCN globālajā un Eiropas novērtējumā sugas vienas paaudzes mūža ilgums norādīts kā 5 gadi, kaut gan savvaļā suga nodzīvo arī līdz 20 gadiem un vairāk. Līdzīgi kā citām Latvijā ziemojošajām sugām, dzimst viens mazulis gadā, parasti sākot ar 2. vai 3. dzīves gadu. Salīdzinoši ar citām mūsu sikspārņu sugām, plataušiem ir ilgs laktācijas periods - līdz sešām nedēļām (Dietz, Kiefer 2016). Vairošanās kolonijas Latvijā pagaidām nav atrastas, bet citur Eiropā šai sugai raksturīgas nelielas kolonijas, kurās uzturas daži līdz daži desmiti indivīdu.
Apdraudējums
Sugu apdraud parku kopšana, apgaismojuma uzstādīšana, kas ietekmē barošanās biotopus, traucējumi ziemošanas vietās vai to pārbūve (pagrabos). Galvenais apdraudējums – mežizstrāde, kuras rezultātā samazinās vecu un kalstošu vai nokaltušu koku daudzums ar piemērotām slēptuvēm, tiek fragmentēti mežu masīvi, kā arī ar meliorāciju izmainīts mitruma režīms. Diemžēl šobrīd nav iespējams novērtēt, cik lielu populācijas un tās izmantotās teritorijas/biotopu daļu mežistrāde apdraud, tāpēc šo faktoru nevar izmantot sugas statusa novērtēšanā. Pārējie draudi lokāla rakstura, vietu specifiski.
Aizsardzība
Eiropas platausis 3 reizes novērots ziemošanas vietās Gaujas Nacionālā parka alās, tomēr pēdējo 30 gadu laikā neviens šīs sugas indivīds Gaujas Nacionālā parka teritorijā nav konstatēts. Šobrīd zināmie atradumi īpaši aizsargājamās teritorijās ir tikai dabas liegumā “Dunika” un dabas parkos “Ogres ieleja” un “Talsu pauguraine”. Visās šajās teritorijās suga konstatēta nejauši vai veicot sikspārņu sugu inventarizāciju, bet šīs teritorijas nav speciāli veidotas Eiropas platauša aizsardzībai. Šobrīd tiek veidota jauna Natura 2000 vieta Kokneses-Pļaviņu apkārtnē, kas paredzēta īpaši šīs sugas aizsardzībai. Ticamu datu par konkrētām populācijām īpaši aizsargājamās teritorijās šobrīd nav, bet pēc pašreizējām zināšanām, jaunajā plānotajā Natura 2000 teritorijā, iespējams, uzturas vismaz 20% sugas Latvijas populācijas. Lielākā daļa no atradnēm šobrīd atrodas ārpus īpaši aizsargājamām teritorijām; Eiropas platauša sugas aizsardzības plānā (DAP 2022) paredzēts, ka nepieciešams nodibināt vēl papildus aizsargājamas teritorijas specifiski šīs sugas aizsardzībai, kā arī jāveic papildus pētījumi par šīs sugas izplatību jau esošajās īpaši aizsargājamās teritorijās, kurās tā līdz šim nav meklēta. Sugas aizsardzību prasa nodrošināt EUROBATS – Bonnas konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību (1979) paspārnē esošā Vienošanās par sikspārņu sugu aizsardzību Eiropā. Sugai ir izstrādāts aizsardzības plāns (Vintulis, Pētersons 2020), kurā ir apkopoti un aprakstīti nepieciešamie aizsardzības pasākumi. Šobrīd sugas reģistrēšanai vienīgās metodes ir ultraskaņas ierakstītāju izmantošana vasarā un ziemojošo indivīdu uzskaite dažās zināmajās ziemošanas vietās, kas attiecībā pret šo sugu tās retuma dēļ ir salīdzinoši maz efektīvas metodes. Nepieciešami pētījumi par citu metožu pielietošanas iespējām sugas populācijas monitoringā, piemēram, iespējām to piesaistīt un uzskaitīt speciālas konstrukcijas būrīšos. Sīkāka informācija par nepieciešamajiem aizsardzības, izpētes un monitoringa pasākumiem pieejama sugas aizsardzības plānā (Vintulis, Pētersons 2020).
Literatūras saraksts
