Morfoloģija un bioloģija. Eiropas plekstes ķermeņa garums ir līdz 60 cm, parasti līdz 30 cm. Ķermenis izstiepts ar noapaļotu muguras un vēdera līniju, bet, tā kā gan muguras, gan vēdera spuras ir nedaudz platākas to vidusdaļā, kopējais siluets ir rombveida. Asimetriskas acis atrodas tuvu viena otrai un lielākajai daļai indivīdu ir novietotas labajā pusē. Maza mute ar sīkiem zobiem. Astes pamatne salīdzinoši gara. Āda raupja. Ķermeni klāj mazas, cikloīdas zvīņas, kas dziļi iegrimušas ādā. Muguras spura gara un plata. Astes spuras aizmugurējā mala izliekta, ar izteiktiem stūriem. Ķermeņa virspuses krāsa variē atkarībā no dzīvotnes. Parasti tā ir olīvzaļi pelēkbrūna ar tumšākiem, neregulāriem laukumiem un plankumiem, bieži arī ar reti izkaisītiem, sarkanīgiem plankumiem. Apakšpuse parasti balta, dažreiz daļēji bāli pigmentēta (Ojaveer, Drevs 2003; SLU Artdatabanken 2020). Šobrīd nav drošu morfoloģisku, morfometrisku pazīmju šīs sugas atšķiršanai no Baltijas plekstes P. solemdali. Suga droši atšķiramas tikai ģenētiski un pēc to ikriem. Sugai ir pelaģiski ikri, to diametrs ir 1,3–1,5 mm atšķirībā no Baltijas plekstes, kam tie ir mazāki (vidēji 0,99 mm) un bentiski (Momigliano et al. 2018). Dzimumgatavību sasniedz 2–4 gadu vecumā. Vidējais dzīves ilgums – četri gadi (SLU Artdatabanken 2020; Froese, Pauly 2021).
Izplatība. Suga izplatīta Baltajā un Barenca jūrā, Atlantijas okeāna ZA daļā līdz Vidusjūrai, arī Baltijas jūrā, Melnajā un Azovas jūrā, veidojot dažādas pasugas (Ojaveer, Drevs 2003). Ilgu laiku tika uzskatīts, ka Baltijas jūru apdzīvo viena plekstu suga ar dažādām vairošanās stratēģijām, taču ģenētiskie pētījumi pierādīja, ka Baltijas jūrā sastopamas divas plekstu sugas (Momigliano et al. 2018). Eiropas plekste dominē Baltijas jūras D daļā, kur Baltijas plekstes īpatsvars ir vien daži procenti, savukārt Baltijas jūras Z daļā vairāk izplatīta ir Baltijas plekste. Latvijas piekrastē ir novērojama šo sugu sajaukšanās, kur aptuveni 70% piekrastē sastopamo plekstu veido Baltijas plekste (Momigliano et al. 2018; Ustups 2022). Morfoloģisku atšķirību trūkuma dēļ abas plekstu sugas šobrīd nav viegli atšķiramas, tātad trūkst precīzu datu par sugu izplatību un reģionālās populācijas stāvokli. Dati par izplatību lielākoties ir pieejami ģints līmenī. Tādēļ suga ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Globālās un Eiropas populācijas lielums un tendences nav novērtētas (Ford, Munroe 2024). Arī Latvijas ūdeņos Eiropas plekstes populācijas lielums nav precīzi zināms. Pētījumi reģionālās populācijas novērtēšanai līdz šim nav veikti.
Biotopi un ekoloģija. Bentiska zivs ar plašu toleranci pret sāļumu, pārsvarā uzturas jūrā, taču ienāk arī upju grīvās un lejtecēs. Vasarā dzīvo piekrastē 1–20 m dziļumā, ziemo 50–70 m dziļumā (Plikšs, Aleksejevs 1998). Uzturas gan uz mīkstām, gan cietām gruntīm. Nārsto no marta līdz jūnijam. Vairojas atklātā ūdenī, nērš pelaģiskus ikrus, to attīstībai optimāli nepieciešams 11‰ sāļums, kas nodrošina to peldspēju ūdens slānī (Momigliano et al. 2018). Barojas ar dažādiem bentiskiem bezmugurkaulniekiem, retāk zivīm (Ustups et al. 2016; SLU Artdatabanken 2020).
Izmantošana un tirdzniecība. Komerciāli nozīmīga suga lielākajā daļā tās izplatības areāla – tiek lietota pārtikā. Gan Eiropas plekste, gan Baltijas plekste Baltijas jūrā tiek iegūta specializētajā zvejā, kā arī piezvejā citu zivju sugu zvejā. Informācija par nozveju šobrīd ir pieejama ģints līmenī.
Apdraudējums. Seklūdens biotopu degradācija, ko izraisa piekrastes attīstīšana, piemēram, vējparku un ostu būvniecība, uzturēšanas darbi, kā arī tralēšana visā sugas izplatības areālā ir samazinājusi pieejamo barošanās un mazuļu attīstības dzīvotņu platību. Apdraudējumu potenciāli var radīt pārlieku intensīva ieguve dažādu veidu zvejā, sāļuma izmaiņas nārsta periodā un ūdeņu eitrofikācija (Ford, Munroe 2024). Baltijas jūrā drauds ir arī konkurence ar invazīvo apaļo jūrasgrunduli Neogobius melanostomus par barību (Ustups et al. 2016).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Lai precizētu sugas izplatību un reģionālās populācijas attīstības tendences, pašreizējā plekstu monitoringā ir jāiekļauj ģenētiskās analīzes, kas ļautu nodalīt informāciju par Eiropas un Baltijas pleksti. Ņemot vērā, ka sugas apdraudētības novērtējumam Latvijā šobrīd trūkst datu, sugas aizsardzības nepieciešamība ir pārskatāma nākotnē, kad ir veikti atbilstoši pētījumi.
Autors: Jānis Gruduls.
Summary. European flounder – Platichthys flesus. Distributed from the White and Barents Seas to the Mediterranean Sea, including the Baltic, Black and Azov Seas. For a long time, it was thought that the Baltic Sea was inhabited by a single species of flounder with different reproductive strategies, but genetic studies have shown that there are two species. P. flesus dominates in the southern part of the Baltic Sea, where the occurrence of P. solemdali represents only a few percent – it is more common in the northern part of the Baltic Sea. There is a mixing of the two species in the Latvian coastal waters, with P. solemdali accounting for approximately 70% of the flounder found along the coast. Due to the lack of morphological differences, the two Platichthys species are currently not easily distinguishable, resulting in a lack of accurate data on their distribution and population status. The species has therefore, been assigned the category Data Deficient (DD). It is a benthic fish with a wide tolerance to salinity, mainly inhabiting the sea, but also occurring in estuaries and lower parts of rivers. It is a commercially important fish species in most of its range. Therefore, overexploitation is potentially its main threat. The species is also threatened by competition for food with the invasive Neogobius melanostomus. The species is not on the lists of species of EU importance and Latvian protected species. In order to clarify the distribution and regional population trends of the species, genetic analyses must be included in the current monitoring of flounder, allowing for the separation of the data on P. solemdali and P. flesus.
Literatūras saraksts
