Atgriezties
Jutīga (VU)

Ēnāja smalkstāvaine

Hylocomiastrum umbratum (Hedw.) M. Fleisch.

 
Jutīga (VU)

Ēnāja smalkstāvaine

Hylocomiastrum umbratum (Hedw.) M. Fleisch.

Foto: Ivars Leimanis – ēnāja smalkstāvaine.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: ēnāja stāvaine Hylocomium umbratum (Hedw.) B., S. & G.
Dzimta: stāvaiņu Hylocomiaceae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: VU C1a(i)+2a(i), 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, LC 2018.
Statuss tuvējās valstīs: Norvēģija (LC 2021), Zviedrija (LC 2020), Somija (LC 2019), Igaunija (VU 2018).
Biotopi: 1.12. Staignāju meži, 2.4. Minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji.
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Draudi: 5.3. Mežizstrāde un koksnes ieguve.
    Aizsardzības pasākumi: 1.1. Atradņu/teritoriju aizsardzība, 1.2. Resursu un biotopu aizsardzība,
4.2. Apmācība, 5.1. Tiesību akti.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikumi: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS, ML.
Latvijas retās sūnu sugas, 1994: 3. kat.

 

Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Diezgan lieli, smalkzaraini augi tumši vai dzelteni zaļās irdenās velēnās. Stumbrs 10–20 cm garš, vairākkārt plūksnaini zarots, ar daudzām zarainām parafīlijām. Stumbra lapas 1,5–2 mm garas un 1,2–1,5 mm platas, atstāvošas, plati olveidīgas vai ovāli trīsstūrainas, sašaurinās smailā galā, pie pamatnes sirdsveidīgas. Stumbra lapu mala asi zobaina, plātne dziļi gareniski krokaina. Lapai divas dzīslas, kas beidzas lapas vidū vai nedaudz zemāk, reti augstāk. Lapas šūnas šauri lineāras, gludas, pie pamatnes rombveida īsākas, bet neveido krasi atdalītu grupu. Zaru lapas mazāk krokainas un asāk zobainas nekā stumbra lapas. Divmāju suga, sporofītu veido ļoti reti. Setas līdz 3 cm garas, sporangiji horizontāli, ovāli eliptiski, liekti. Operkulums īsi konisks, kaliptra kapucveidīga (Smith 2004; Игнатов, Игнатова 2004; Atherton et al. 2010; Hedenäs et al. 2014).

Izplatība. Plaši izplatīta ziemeļu un kalnu rajonos. Sastopama Eiropā, Ziemeļāfrikā, Āzijā un Ziemeļamerikā (Smith 2004; Ignatov et al. 2006; Hodgetts 2015; Rohrer 2015; Campisi, Cogoni 2019). Latvijā zināmas apmēram 70 atradnes. Vidzemes centrālajā daļā sastopama samērā reti, pārējā valstī ļoti reti vai nav atrasta. Pirmo reizi konstatēta Vidzemē Vējavas apkārtnē 1859. gadā (A. Brutāns), Liepnas apkārtnē 1936. gadā (N. Malta) un Vestienā 1942. gadā (H. Starca). Sastopamības apgabals (EOO) ir 29 259 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 224 km2.

Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija ir stabila, jo suga ir plaši izplatīta, pat ja vietām ir reta (Campisi, Cogoni 2019). Latvijas reģionālās populācijas lielums nav zināms. Samērā bagātas apakšpopulācijas atrastas Vidzemes augstienē (piemēram, dabas liegumā “Mežole”), bet citur sastopamas tikai nelielas atradnes. Tomēr vismaz piecas atradnes ir apdraudētas to tuvumā veiktās kailcirtes dēļ.

Biotopi un ekoloģija. Suga aug uz augsnes, trupošas koksnes un akmeņiem ar humusu mitros mežos, mežainās ielejās, klintīs un aizās (Dierβen 2001; Smith 2004; ArtDatabanken 2015). Latvijā suga vērtēta mezotrofs mezohigrofīts (Aболинь 1968). Atrasta ēnainos, auglīgos mežos kūdras augsnēs un slapjās minerālaugsnēs, ieplakās, strautu gravās, avotainās vietās zemsedzē un uz trupošas koksnes, reti uz granīta akmeņiem. Pavadošās sugas ir lielā divzobe Dicranum majus, lielā dižspuraine Hylocomiadelphus triquetrus, lielā greizkausīte Plagiochila asplenioides, dumbra skrajlape Plagiomnium ellipticum, krāšņā lāčsūna Polytrichum formosum, melnkāta skrajsamtīte Pseudobryum cinclidioides, plānmalu punktlape Rhizomnium pseudopunctatum, plūksnainā spuraine Rhytidia-delphus subpinnatus, šaurlapu sfagns Sphagnum angustifolium, spurainais sfagns S. squarrosum (A. Āboliņas, B. Bambes, I. Leimaņa, A. Opmaņa, U. Suško, D. Ūlanda novērojumi).

Izmantošana un tirdzniecība. –

Apdraudējums. Galvenais apdraudējums ir kailcirtes mitros, ilglaicīgos mežos un to tuvumā. Zviedrijā sugu negatīvi ietekmē meža izciršana līdzās atradnēm (ArtDatabanken 2015). sugas izplatība ir saistīta ar mitriem un pārmitriem mežiem, to negatīvi ietekmē mežu meliorācija. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tiek prognozēta nepārtraukta populācijas mazināšanās.

Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga, kuras aizsardzībai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Suga konstatēta vairākās ĪADT: dabas liegumos “Mežole”, “Jumurdas ezers”, Gaujas un Ķemeru Nacionālajos parkos, dabas parkā “Gaiziņkalns”. Jāaizsargā sugas atradnes un biotopi, jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, jārīko ekspertu mācības.

Autori: Baiba Bambe*, Līga Strazdiņa, Ansis Opmanis.

Summary. Shaded wood-moss – Hylocomiastrum umbratum. The moss is found in Europe, North Africa, Asia and North America. There are around 70 known localities in Latvia. It is relatively rare in central Vidzeme, and very rare or absent in the rest of Latvia. EOO is 29,259 km2, and AOO is 224 km2. The size of the regional population in Latvia is unknown. The species grows in shady, fertile forests on peat soils or wet mineral soils – in depressions, stream ravines, and spring areas – within the ground layer and on decaying wood, rarely on granite rocks. The species is threatened by clear-cutting in wet, long-standing forests and their surroundings, as well as by drainage. It is assessed as Vulnerable (VU) due to a predicted continued population decline. A protected species in Latvia; micro-reserves can be established to conserve its habitats. The legal status of the species must be maintained. The species has been found in several protected areas. Protection of the localities and habitats of the species should be ensured, and expert training, studies on the population size, distribution and trends should be carried out.

Literatūras saraksts

  • ArtDatabanken 2015. Artfakta. Red List of Swedish Species Online Database. Stockholm https://artfakta.se/ [skatīts 27.05.2022.].
  • Atherton, I., Bosanquet, S., Lawley, M. (eds). 2010. Mosses and Liverworts of Britain and Ireland – A Field Guide. London: British Bryological Society, 848.
  • Campisi, P., Cogoni, A. 2019. Hylocomiastrum umbratum. The IUCN Red List of Threatened Species 2019: e.T86500518A87770672. [skatīts 27.05.2022.].
  • Dierβen, K. 2001. Distribution, Ecological Amplitude and Phytosociological Characterization of European Bryophytes. Bryophytorum Bibliotheca Band 56, Berlin, Stuttgart, 289.
  • Hedenäs, L., Reisborg, C., Hallingbäck, T. 2014. Nationalnykeln till Sveriges flora och fauna. Bladmossor: Skirmossor-baronmossor. Bryophyta: Hookeria-Anomodon. Uppsala: ArtDatabanken, SLU, 366.
  • Hodgetts, N.G. 2015. Checklist and Country Status of European Bryophytes – Towards a New Red List for Europe. Irish Wildlife Manuals, No. 84. Ireland: National Parks and Wildlife Service, Department of the Arts, Heritage and the Gaeltacht, 125.
  • Ignatov, M.S., Afonina, O.M., Ignatova, E.A. 2006. Check-list of mosses of East Europe and North Asia. Arctoa, 15: 1–130.
  • Rohrer, J.R. 2015. Hylocomiaceae. Flora of North America. New York and Oxford, 28. http://www.efloras.org/ [skatīts 27.05.2022.].
  • Smith, A.J.E. 2004. The Moss Flora of Britain and Ireland. Cambridge: Cambridge University Press, 1012.
  • Aболинь, А.А. 1968. Листостебельные мхи Латвийской ССР. Рига: Зинатне, 331.
  • Игнатов, М.С., Игнатова, Е.А. 2004. Флора мхов средней части Европейской России. Т. 2. Fontinalaceae – Amblystegiaceae. Moсква: KMK, 609–944.
Projekta finansētāji un partneri