Morfoloģija un bioloģija. Esparsetu zilenīša spārnu plētums ir 25–34 mm, tēviņiem un mātītēm tas ir līdzīgs. Izteikts dzimumdimorfisms: tēviņš virspusē ir sudrabaini zils, mātīte brūna. Spārnu apakšpuse dzeltenīgi pelēka, pakaļspārnus no pamata virzienā uz ārpusi šķērso balta svītra. Tauriņi ir aktīvi dienā un apmeklē ziedus. Lido no jūlija līdz augusta sākumam. Kāpuri zaļi, ar īsiem, gaišiem matiņiem, dzīvo uz esparsetes Onobrychis spp. sugām. Latvijā barības augs ir smiltāju esparsete Onobrychis arenaria. Gadā attīstās viena paaudze.
Izplatība. Areāls transpalearktisks, disjunkts. Sugas sastopamība ir stipri sadrumstalota. Konstatēta Eiropas centrālajā un D daļā, kā arī Centrālāzijā līdz Ķīnai. Nav atrasts Fenoskandijā, Igaunijā un Lietuvā (Ivinskis, Rimšaitė 2018; Jürivete, Õunap 2020). Latvijai tuvākās atradnes ir Centrāleiropā – Polijas D daļā; vēl divas izolētas atradnes ir Krievijas ZR daļā – Izborskas un Lugas apkārtnē (Синев 2019). Latvijā vienīgā atradne bija valsts DA daļā – Grebļa kalnā. Datu trūkuma dēļ nav iespējams aprēķināt sugas sastopamības apgabalu (EOO) un apdzīvoto platību (AOO).
Populācija. Latvijā suga atklāta 1961. gadā (Шульц 1964; Savenkov, Šulcs 2010). Kopš tā laika līdz 2014. gadam tās indivīdi katru gadu tika konstatēti nelielā skaitā (I. Šulca un N. Savenkova novērojumi). Kopš 2014. gada suga vairs nav konstatēta, kaut arī tika intensīvi meklēta. Latvijas reģionālā populācija bija stipri izolēta.
Biotopi un ekoloģija. Dzīvo saulainos un siltos biotopos – nogāzēs, pļavās, ceļmalās, kur aug to barības augs smiltāju esparsete. Fakultatīvais mirmekofils – sugas dzīves cikls daļēji atkarīgs no skudrām. Kāpurus aprūpē dažādu sugu skudras – melnā skudra Lasius niger, dārzu skudra L. alienus, pļavu mežskudra Formica pratensis (Haahtela et al. 2011).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Latvijā sugu apdraud biotopu izmaiņas un degradācija – aizaugšana ar krūmiem un kokiem, citviet – arī pārganīšana un intensīva pļaušana. Tā kā suga pēdējos desmit gados Latvijā nav konstatēta, lai arī ir mērķtiecīgi meklēta, tā novērtēta kā reģionā izzudusi (RE).
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss jāsaglabā, jo, iespējams, pastāv līdz šim neatklātas apakšpopulācijas. Mērķtiecīgi jāmeklē jaunas sugas atradnes, izglītojot ekspertus un sabiedrību par šo sugu, tai piemērotiem biotopiem un agrākajām atradnēm. Sugas atradnēs jāaizsargā tās biotopi, nodrošinot barības augu saglabāšanos, – nepieļaujot pārkrūmošanos un biotopa pārveidošanu.
Autors: Nikolajs Savenkovs.
Summary. Damon blue – Polyommatus damon. The species distribution is transpalaearctic, disjunct and highly fragmented. It is found in Central and Southern Europe and in Central Asia, extending as far as to China. The species has not been found in Fennoscandia, Estonia and Lithuania (Ivinskis, Rimšaitė 2018; Jürivete, Õunap 2020). The closest localities are in southern Poland and north-western Russia (Синев 2019). The only Latvian locality is in south-eastern Latvia – Grebļa kalns. The species was first found in Latvia in 1961, and since then small numbers have been found every year until 2014 (I. Šulcs and N. Savenkov, unpublished data). The regional population in Latvia was very isolated from nearest known localities. The species lives in sunny and warm habitats – slopes, meadows, roadsides, where its food plant Onobrychis arenaria grows. Facultative myrmecophilus – the life cycle of the species is partly dependent on ants. The species is threatened in Latvia by changes and degradation of its habitats – overgrowth with shrubs and trees, in other places also by overgrazing and too frequent mowing. Despite intensive searches, the species has not been recorded since 2014, thereby it is considered Regionally Extinct (RE). It is a protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. Conservation should focus on targeted search for new localities, educating experts and nature enthusiasts about the species, suitable habitats and former localities. At the localities where the species is found, its habitats must be protected to ensure the preservation of food plants – preventing overgrowth and habitat modification.
Literatūras saraksts
