Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 50–120 cm augsts lakstaugs. Lapas trīskārt līdz pieckārt plūksnaini dalītas, kontūra trīsstūrveidīga, plātne lauzta, pēdējās pakāpes daļas lineāri lancetiskas. Vīkala nav. Vīkaliņa lapas lineāras. Ziedi čemurā, ko veido 15–20 kaili stari, vainaglapas baltas. Skaldauglis iegareni lancetisks, ar šauriem spārniem. Zied jūlijā un augustā. Aug atsevišķi indivīdi vai nelielās grupās (Fatare 2003). Vairojas galvenokārt ar sēklām. Lai gan vidējais sēklu izplatīšanās attālums šai sugai ir 2–15 m (Lososová et al. 2023), tomēr dzīvotnēs, kas regulāri applūst, ar ūdens straumi tās var izplatīties arī tālāk.
Izplatība. Suga ir sastopama Austrumeiropā, Sibīrijā, kā arī R un centrālajā Āzijā (Fatare 2003; GBIF 2023; Govaerts 2024). Igaunijā zināmi tikai seni herbāriji (eElurikkus 2023), bet Lietuvā suga ir reti sastopama Nemunas un tās pieteku ielejās (Jankevičienė et al. 1996). Baltkrievijā ir tikai dažas atradnes R daļā Nemanas krastos (Качановский и др. 2015). Latvijā sastopama reti, zināma galvenokārt Gaujas ielejā, taču ir atsevišķas atradnes arī valsts DA daļā. Latvija atrodas sugas areāla R malā (Fatare 2003). Sastopamības apgabals (EOO) nav būtiski mainījies, salīdzinot ar 20. gs. beigās zināmo (Fatare 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 18 709 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 128 km2.
Populācija. Nav precīzu datu par sugas populācijas lielumu un tendencēm Latvijā. Reģistrēto novērojumu skaits sniedzas vairākos desmitos. Ir atradnes, kurās ir atrasts tikai viens indivīds, bet dažviet – vairāki desmiti (DAP 2022). Ainavu apvidū “Ziemeļgauja” 2025. gadā atrasti tikai 49 indivīdi, četrās vietās (R. Sniedze-Kretalova, nepubl. dati).
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug klajās līdz daļēji noēnotās vietās, barības vielām nabadzīgās līdz bagātīgās, arī iesāļās augtenēs ar mainīgu mitruma režīmu (Цыганов 1983). Izplatības areāla centrālajā daļā suga sastopama galvenokārt upju, ezeru palienēs, vietās ar skraju augāju (Губанов и др. 2003), arī iesāļās augtenēs netālu no upju ietekām jūrā (Moseev, Sergienko 2020). Latvijā suga sastopama sausos pirmās virspalu terases zālājos Gaujas ielejā, kā arī periodiski applūstošos palienes smiltājos vietās ar skraju augāju (Fatare 2003; Priedītis 2014).
Izmantošana un tirdzniecība. Suga tiek kultivēta un izmantota daiļdārzniecībā.
Apdraudējums. Sugu galvenokārt apdraud zālāju aizaugšana ar kokiem, krūmiem. Tai nozīmīga ir arī dzīvotņu periodiska applūšana (tāpat kā areāla centrālajā daļā), nepietiekama dzīvotņu applūšana izraisa slēgta augāja izveidošanos palienes smiltājos.
Aizsardzība. Lielākā daļa sugas atradņu atrodas ĪADT. Vislielākais atradņu skaits ir Gaujas Nacionālajā parkā un aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Suga jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Jāpēta sugas populācija, īpaši pārbaudot atradnes valsts DA daļā, kā arī ietekmējošie faktori, nepieciešamā apsaimniekošana, lai saglabātu sugu.
Autori: Liene Auniņa*, Ansis Opmanis.
Summary. Baltic parsley – Cenolophium fischeri. In Latvia, it is known mainly from the River Gauja Valley, but there are also isolated records in south-eastern Latvia. The EOO is 18,709 km2, and the AOO – 128 km2. The EOO has not changed compared to what was known in the mid-20th century. It is found in dry grasslands and on sandy river shores with sparse vegetation, mainly in the River Gauja Valley. The population size and its changes are unknown. The number of species’ records reaches several dozen. In some sites, only one or a few plants have been found, while in some areas their number reaches several dozen. Most of the sites are in protected areas. The largest number of known records is from the Gauja National Park and the “Ziemeļgauja” Protected Landscape Area. The species is threatened by natural succession leading to development of dense herb and shrub layer. Surveys of the species are needed to clarify the population size, threats, and necessary conservation measures. It is important to include the species on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
