Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Samērā lieli divmāju augi bāli zaļās, dzeltenzaļās vai dzeltenīgi brūnās velēnās vai starp citām sūnām, mitrā stāvoklī ar spēcīgu smaržu. Stumbrs gulošs vai pacils, 2–5 cm garš, vāji zarots, zari veidojas stumbra ventrālajā pusē, amfigastriju žāklēs starp rizoīdiem, kuru stumbra apakšpusē ir daudz. Lapas 0,6–1,5 mm garas un gandrīz tikpat platas, novietotas ļoti slīpi, gandrīz vertikāli, plati mēlveidīgas, gals ar seklu jomu, divdaivains, daivu gali noapaļoti, strupi. Amfigastrijas šauri lancetiskas vai lancetiski trīsstūrainas, katrā malā vai tikai vienā malā ar vienu vai diviem zobiņiem. Vairķermeņu nav. Periants īss, konisks, sporangiji īsi, eliptiski. Sporofīts un perianti Latvijā nav novēroti (Smith 1990; Ingerpuu, Vellak 1998; Paton 1999).
Izplatība. Cirkumpolāra boreoarktiska suga, samērā reti sastopama Eiropas centrālajā daļā kalnu un Z reģionos no Fenoskandijas ziemeļiem līdz Rietumeiropai. Reti konstatēta Polijā un vienu reizi novērota Apvienotajā Karalistē. Sastopama arī Āzijā, Ziemeļamerikā, tostarp Grenlandē (Damsholt 2002; Hodgetts 2015; Górski et al. 2018; Hallingbäck 2019). Latvijā konstatēta septiņās vietās izklaidus visā valstī (Skaidrais ezers Pļaviņu novadā, Valguma mežniecība, Rudzīšu ezers, Melnezers pie Tukuma, Lētīžas upes kreisais krasts Embūtes pagastā) (Suško 2022; Dabasdati.lv 2023; LVMI Silava sūnu herbārijs, A. Opmaņa privātā datubāze). Pirmā atradne zināma tikai kopš 1997. gada Skaidrā ezera D krastā (Bambe 2002). Pēc tam atradnes konstatētas Smārdes (U. Suško, 1998, B. Bambe, 1999, 2015, 2017) un Embūtes pagastā (A. Opmanis, 2018). Sastopamības apgabals (EOO) ir 19 260 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 20 km2.
Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija ir ļoti liela un vairāk vai mazāk stabila (Hallingbäck 2019). Latvijā reģionālās populācijas lielums un tendences nav pētītas. Pie Skaidrā ezera 2013. gadā to atkārtoti konstatēt neizdevās (B. Bambe, nepubl. dati).
Biotopi un ekoloģija. Suga galvenokārt atrasta ļoti slapjos zemieņu zāļu purvos. Augtenēs var būt arī virsāju elementi, piemēram, Īrijā; viena atradne Ziemeļanglijā ir kaļķaina avota izplūdes vietā (Meinunger, Schröder 2007; Blockeel et al. 2014). Latvijā atrasta pie avotiem, strautiem un ezeriem kaļķainos zāļu un pārejas purvos, avoksnājos. Aug kopā ar parasto smailzarīti Calliergonella cuspidata, lielo kroksamtīti Ptychostomum pseudotriquetrum, šaurlapu sfagnu Sphagnum angustifolium, parasto salmenīti Straminergon stramineum (B. Bambes novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais drauds ir purvu hidroloģijas izmaiņas (gan izžūšana, gan applūšana), kas var izraisīt purvu ekosistēmu degradāciju vai pat piemērota biotopa izzušanu. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir neliels EOO, neliela un sadrumstalota AOO, prognozēta nepārtraukta biotopa platības un kvalitātes mazināšanās un maza populācija.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Tā konstatēta ĪADT: Ķemeru Nacionālajā parkā un dabas parkā “Silene”. Jāaizsargā sugas atradnes un biotopi, jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un tendencēm.
Autori: Baiba Bambe*, Līga Strazdiņa, Ansis Opmanis.
Summary. Great mountain flapwort – Harpanthus flotovianus. A relatively rare liverwort in the northern and central parts of Europe in mountainous and northern regions from northern Fennoscandia to Western Europe. It was first found in Latvia by B. Bambe in 1997. In Latvia, the species has been recorded at seven localities scattered throughout the country. EOO is 19,260 km2, and AOO is 20 km2. In Latvia, the regional population size and trends have not been studied. The species grows near springs, streams and lakes in calcareous grass fens and transition mires, and in spring fens. The species is threatened by changes in the hydrology of wetlands (both drying and flooding), which can lead to the degradation of mire ecosystems or even the loss of suitable habitat. It is assessed as Vulnerable (VU) due to its small EOO and small and fragmented AOO, with a predicted continued decline in habitat area and quality. A protected species in Latvia. Its legal protection status must be maintained. The species has been found in protected areas – the Ķemeri National Park and the “Silene” Nature Park. Protection of the localities and habitats of the species should be ensured, and studies on the population size, distribution and trends should be carried out.
Literatūras saraksts