Morfoloģija un bioloģija. Viens no mazākajiem Latvijas putniem, bet ar ļoti garu asti. Galva spilgti balta, vēderpuse balta ar sārtu nokrāsu. Mugura, spārni un aste melna. Uz pleciem kakao krāsas laukumi. Rudeņos un ziemā klejo bariņos, ko parasti veido ģimene. Pārtiek no sīkiem kukaiņiem un zirnekļiem, ko salasa galvenokārt lapotnē. Lodveidīgo ligzdu būvē no ķērpjiem, astriem, vilnas, parasti bērza stumbra staklē un rūpīgi nomaskē ar tāsīm un ķērpjiem. Dējumā 7–8 olas, gadā viens, iespējams, divi perējumi. Nometnieks, bet dažos gados var būt invāzijas (LOB 2002).
Izplatība. Ligzdošanas areāls aptver lielāko daļu Eiropas (izņemot tālāko Z daļu) un sniedzas pāri Āzijai līdz pat Kamčatkas pussalai. Ziemo ligzdošanas areālā (BirdLife International 2016). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā mazliet paplašinājusies Z virzienā (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu palielinājusies, bet starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu nav būtiski mainījusies (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 4764 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 84 205 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija stabila (BirdLife International 2016). Populācija stabila gan Eiropā kopumā, gan visās Latvijas kaimiņvalstīs (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 3758–74 784 pāri (7516–149 568 pieauguši indivīdi). Ilgtermiņā populācija sarūk, īstermiņa tendence klasificēta kā neskaidra (Ķerus u. c. 2021), taču jaunākie aprēķini liecina, ka populācija desmit gados varētu būt samazinājusies par 45%.
Biotopi un ekoloģija. Ligzdošanas sezonā apdzīvo mitrus lapu koku un jauktus mežus, bieži alkšņu un bērzu audzes (LOB 2002). Paaudzes ilgums: 2,3 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. ‒
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, bet ir ticami, ka būtisks drauds ir mežsaimnieciskā darbība. Eiropas līmeņa novērtējumā ir norādīts arī, ka suga cieš no ligzdu postītājiem un paaugstināta mirstība bargās ziemās var atstāt ilgstošu ietekmi uz populāciju (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Garastīte nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgajā vietā, taču ir sastopama daudzās no šīm teritorijām. Tiek veikts sugas populācijas monitorings (Auniņš, Mārdega 2021). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā nav jāmaina. Lai aizsargātu garastīti, ir jāpārtrauc mežizstrāde ligzdošanas laikā un jāmazina mežu sadrumstalošana.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Ainārs Auniņš.
Summary. Long-tailed Tit − Aegithalos caudatus. In Latvia, the distribution increased between 1980–1984 and 2000–2004, while no considerable change in distribution occurred between 2000–2004 and 2013–2017. The AOO of the breeding population is 4,764 km2, the EOO – 84,205 km2. The breeding population is estimated at 3,758– 74,784 pairs (7,516–149,568 adult individuals). The population is declining in the long term, and the short-term trend is classified as uncertain, however, recent estimates suggest that the population could have declined by 45% over ten years. During the breeding season, the species inhabits moist deciduous and mixed forests, often – alder and birch stands. Forestry activities are a major threat. The European assessment also notes that the species suffers from nest predation and that increased mortality during severe winters may have a lasting impact on the population. Monitoring of the population of the species is ongoing. The legal status of the species does not need to be changed in Latvia. Suspension of logging during the breeding season and the reduction of fragmentation are required to conserve the species.
Literatūras saraksts
