Morfoloģija un bioloģija. Slaida pīle ar garu kaklu un nosmailotu asti. Tēviņam riesta tērpā stipri pagarinātas, melnas astes centrālās spalvas, tumšbrūna galva, baltas krūtis un kakla priekšpuse, melna zemaste. Mātīte pelēki raibumota ar gaišu vēderu, brūnganu spoguli, pelēku knābi un kājām. Ceļošanas laikā var veidot lielus barus. Pavasarī un vasarā ēd galvenokārt dzīvnieku barību, bet ziemā pārsvarā pārtiek no ūdensaugu dzinumiem un sēklām. Ligzda uz zemes zālaugiem klātās salās vai peldošā slīkšņā. Dējumā parasti 7–10 olas. Mazuļi ligzdbēgļi. Perē un mazuļus vadā tikai mātīte. Gājputns, ziemo Rietumeiropā (LOB 1999).
Izplatība. Ļoti plašs cirkumpolārs ligzdošanas areāls, kas iekļauj galvenokārt tundras un boreālos Eirāzijas un Ziemeļamerikas apgabalus. Ziemo Rietumeiropā, Vidusjūras reģionā, Āfrikā, galvenokārt uz ziemeļiem no ekvatora, Āzijas D daļā, Ziemeļamerikas D daļā un R piekrastē (BirdLife International 2019). Kopš 20. gs. 80. gadiem ligzdošanas izplatība Eiropā ir mazinājusies (Keller et al. 2020). Latvijā suga sastopama pārāk reti, lai varētu objektīvi novērtēt ligzdošanas izplatības pārmaiņas, taču šķiet, ka starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu izplatība ir mazinājusies (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 24 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 29 503 km2. Latviju caurceļojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 692 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 74 360 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk, bet ne tik strauji, lai sugu uzskatītu par apdraudētu (BirdLife International 2019). Populācija sarūk arī Eiropā. Lietuvā un Baltkrievijā ligzdojošā populācija ir stabila, bet Igaunijā un Krievijas Eiropas daļā sarūk (BirdLife International 2021). Latvijas ligzdojošā populācija ir 1–5 pāri (2–10 pieaugušu indivīdu). Populācijas ilgtermiņa tendence nav zināma, bet īstermiņa tendence ir negatīva (Ķerus u. c. 2021). Trijās paaudzēs populācija ir samazinājusies par 70%. Latviju caurceļojošās populācijas lielums nav zināms, bet ir aizdomas, ka tā ir mazāka nekā 10 000 pieaugušu indivīdu. Populācijas tendence arī nav zināma, taču, ņemot vērā ligzdojošo populāciju sarukumu Somijā un Igaunijā, iespējams, tā mazinās.
Biotopi un ekoloģija. Aizauguši ezeri un zivju dīķi, arī palieņu pļavas un dažādi seklūdeņi (LOB 1999). Paaudzes ilgums: 5,7 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga ir nelimitēti medījama no 15. septembra līdz 30. novembrim. No 2016./2017. līdz 2020./2021. gada sezonai vidēji nomedīti 78,4 indivīdi sezonā (Valsts meža dienests 2021).
Apdraudējums. Latvijā par draudu sugai tiek uzskatītas klimata pārmaiņas (Viksne et al. 2010). Kopumā Eiropā sugu apdraud mitrāju zudums ligzdošanas un ziemošanas vietās un industriālā attīstība piekrastes teritorijās. Sugu apdraud arī naftas produktu piesārņojums, mitrāju nosusināšana, kūdras ieguve, pārmaiņas mitrāju apsaimniekošanā un niedru pļaušana un dedzināšana Krievijā. Eiropā suga cieš no pārmērīgas izmantošanas. Tā ir jutīga pret putnu gripu un botulismu, tāpēc to var apdraudēt šo slimību uzliesmojumi (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” garkaklis ir viena no izveidošanas mērķsugām dabas parkos “Dridža ezers”, “Dvietes paliene”, “Svētes paliene”, “Pape” un dabas liegumā “Lubāna mitrājs”. Caurceļojošo garkakļu aizsardzībai ir noteiktas divas putniem nozīmīgās vietas – “Lubāns un zivju dīķi” un “Svētes lejtece” (Račinskis 2004). Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, jāsvītro no medījamo sugu saraksta un jānodrošina efektīva svina munīcijas lietošanas aizlieguma mitrājos kontrole.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Ainārs Auniņš, Andris Avotiņš, Antra Stīpniece.
Summary. Northern Pintail − Anas acuta. The species is too rare in Latvia to enable an objective assessment of changes in breeding distribution, but it seems that between 2000–2004 and 2013–2017, the distribution declined. The AOO of the breeding population is 24 km2, the EOO – 29,503 km2. The breeding population is estimated at 1–5 pairs (2–10 adult individuals). The long-term population trend is unknown, while the short-term trend is negative. Over three generations, the population has declined by 70%. The size of the population migrating through Latvia is unknown, but it is suspected to be less than 10,000 adult individuals. The population trend is also unknown, however, given the decline of breeding populations in Finland and Estonia, it is likely to be declining. During migration, it inhabits overgrown lakes and fishponds, as well as floodplain grasslands and various shallow waters. In Latvia, climate change is considered a threat to the species. In Europe as a whole, the species is threatened by the loss of wetlands at breeding and wintering grounds and by industrial development in coastal areas. The species is also threatened by oil product pollution, wetland drainage, peat extraction, changes in wetland management, as well as the cutting and burning of reeds in Russia. In Europe, the species suffers from overexploitation. It is susceptible to avian influenza and botulism and may be threatened by outbreaks of these diseases. The species needs to be included on the list of protected species of Latvia and removed from the list of game species, and effective control of the ban on the use of lead ammunition in wetlands should be enforced.
Literatūras saraksts
