Morfoloģija un bioloģija. Gāršas lācīša priekšspārna garums ir 37–43 mm, spārnu plētums 65–86 mm, mātīte nedaudz lielāka nekā tēviņš. Spārnu raksts mainīgs, taču neatšķiras atkarībā no dzimuma. Priekšspārni tumšbrūni, ar dzeltenīgiem stūrainiem plankumiem gar spārna priekšdaļu. Pakaļspārni oranži vai dzelteni, ar melniem plankumiem divās rindās, kas nereti veido divas šķērssvītras. Galva virspusē brūna, apakšpusē sarkana. Krūtis virspusē melnas ar divām sarkanām svītrām, apakšpusē sarkanas. Vēdera virspuse sarkana ar melniem punktiem. Snuķītis labi attīstīts. Gan tēviņiem, gan mātītēm sarveidīgi taustekļi. Lido jūnija vidū–jūlijā. Aktīvi krēslā vai naktī, lido uz gaismu, dažreiz lido arī dienā. Attīstība ilgst divus gadus. Mātītes dēj olas barības augu lapu apakšpusē. Jaunie kāpuri zaļdzelteni ar dzeltenām kārpām un brūnganiem matiņiem. Vēlāk kļūst tumšbrūni ar gariem sarkanbrūniem matiņiem un tumšām kārpām. Kāpuri ir polifāgi, bet dod priekšroku parastajam sausserdim Lonicera xylosteum, lazdai Corylus avellana, parastajai ievai Prunus padus. Kāpuri pārziemo divas reizes, pēc otrās pārziemošanas neuzsāk barošanos un iekūņojas. Kūniņa tumšbrūna, irdenā kokonā, kas parasti novietots zemsedzē.
Izplatība. Areāls transpalearktisks. Suga sastopama Eiropas centrālajā un A daļā, Āzijā no Kazahstānas līdz Krievijas Tālajiem Austrumiem, ZA Ķīnā un Japānā (Witt, Ronkay 2011). Retos gadījumos suga migrē, un ar to var izskaidrot atradumus Zviedrijā un Somijā. Reģistrēta visās Latvijas kaimiņvalstīs (Ivinskis, Rimšaitė 2018; Jürivete, Õunap 2020). Latvijā atrodas uz areāla Z robežas. Sastopama dažādos valsts reģionos, bet vietām (Savenkov, Šulcs 2010). Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 10 618 km², un apdzīvotā platība (AOO) ir 32 km². Potenciālā AOO eksperta vērtējumā varētu būt lielāka. Tajā paša laikā suga nav konstatēta dažās iepriekš zināmās vietās, piemēram, Liepājā, Olainē, Koknesē.
Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā nav veikti. Vietējās apakšpopulācijas ir diezgan izolētas. Tā kā attīstība ilgst divus gadus, suga nav sastopama katru gadu un sugai raksturīgas lielas skaita svārstības. Piemēram, Ķemeru Nacionālajā parkā no 1995. līdz 2003. gadam suga novērota tikai 2002. un 2003. gadā, taču lielā skaitā.
Biotopi un ekoloģija. Suga sastopama pārsvarā mitros lapu koku un jauktos mežos ar bagātīgu pamežu, galvenokārt to mežmalās un laucēs.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud biotopu iznīcināšana (galvenokārt būvniecība), biotopu intensīva apsaimniekošana (pārāk blīvas mežaudzes), iespējams, arī klimata pārmaiņas (siltākas ziemas) (Wagner 2022). Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo mazinās tās AOO un EOO, kā arī sarūk piemēroto biotopu platība. Tā netiek vērtēta kā jutīga (VU) atbilstoši aprēķinātajam EOO, jo reģionālā populācija ilgstoši ir bijusi stabila (ja neņem vērā skaita svārstības).
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, jāpievēršas tai nepieciešamo biotopu saglabāšanai sugas atradnēs un to tuvumā (mežsaimnieciskās darbības ierobežošanai – pameža saglabāšanai; hidroloģiskā režīma saglabāšanai – nepieļaujot susināšanu), kā arī jaunu atradņu meklēšanai, izglītojot ekspertus un sabiedrību par šo sugu un tās biotopiem. Jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību, tendencēm un apdraudošajiem faktoriem.
Autors: Nikolajs Savenkovs.
Summary. Large tiger moth – Arctia matronula. A transpalaearctic species. Occurs in Central and Eastern Europe and Asia. It is recorded in Latvia’s neighboring countries (Ivinskis, Rimšaitė 2018; Jürivete, Õunap 2020). In Latvia, it is found at the northern limit of its range. A. matronula occurs in different regions but locally (Savenkov, Šulcs 2010). The EOO is 10,618 km², and the AOO is 32 km². The potential AOO, according to expert opinion, could be higher. However, the species has not been recorded in some previously known locations. There are no quantitative studies on the regional population size and its changes in Latvia. Local subpopulations are rather isolated. It is found in shady, usually moist deciduous and mixed forests with abundant undergrowth, more common on forest edges and in open patches. Threatened by habitat destruction (mainly construction of housing), intensive habitat management (too dense forest stands); possibly also by climate change (warmer winters) (Wagner 2022). The species is assessed as Near Threatened (NT) due to the declining AOO and EOO and decreasing area of suitable habitats. It is not assessed as Vulnerable (VU) according to the EOO, as the regional population has been stable for a long time (not taking into account fluctuations in numbers). It is a protected species in Latvia. The legal conservation status of the species must be maintained. Conservation should focus on preserving the habitats needed by the species in and around its localities (limitation of forestry activities – preservation of the understorey; maintenance of the hydrological regime – preventing drainage), as well as searching for new localities, educating professionals and nature enthusiasts about the species and its habitats. Research is needed on the size, distribution, trends and threats to the Latvian regional population.
Literatūras saraksts
