Morfoloģija un bioloģija. Gludās henotēkas laponis ir krevjveida, endosubstrātisks (aug substrāta iekšpusē), vāji saskatāms, reti episubstrātisks (aug substrāta virspusē) un graudains. Apotēciji ir 1,3‒1,8 mm augsti. Kātiņš klāts ar zaļgandzeltenu apsarmi. Mazēdijs labi attīstīts, brūns. Aski cilindriski, veidojas atsevišķi, ar 1‒2 askosporām. Askosporas vienšūnas, elipsoīdas, brūnas, 6‒7 x 3,0‒3,5 µm. Ķīmiskās reakcijas: laponis nereaģē ar ķīmiskajiem reaktīviem. Līdzīga zaļganajai henotēkai C. chlorella un brūngalvainajai henotēkai C. phaeocephala, atšķiras ar to, ka gludās henotēkas laponis ir ieaudzis substrātā un nav redzams (A. Piterāns, nepubl. materiāli).
Izplatība. Suga plaši izplatīta Ziemeļeiropā, retāk sastopama citviet Eiropā. Konstatēta Ziemeļamerikā, reti sastopama Āzijas austrumos. Latvijā ir viena atradne – 2019. gadā tā konstatēta Vidzemē, Limbažu apkārtnē (Moisejevs et al. 2019). Sastopamības apgabals (EOO) un apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Latvijā pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un tā pārmaiņām nav veikti. Suga vērtējama kā ļoti maza. Pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50.
Biotopi un ekoloģija. Epiksīla suga. Pārsvarā aug uz stāvošas atmirušas koksnes, tostarp celmiem (skujkoku, retāk platlapju), vecos dabiskos mežos. Aug mežos ar augstu un stabilu gaisa mitrumu (SLU Artdatabanken 2025). Latvijā konstatēta ES nozīmes aizsargājamā biotopā – vecos vai dabiskos boreālos mežos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud mežu apsaimniekošanas pasākumi, kuru laikā tiek izvākta atmirusī koksne vai izmainīts mikroklimats. Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo tai ir mazs AOO, EOO un apdraudējuma ietekmes apgabalu skaits, prognozēta biotopa kvalitātes mazināšanās un pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Suga jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Vienīgā atradne Latvijā ir ārpus ĪADT. Jāaizsargā sugas atradne un jāsaglabā vecie skujkoku un jauktie meži un stāvoša atmirusī koksne tajos, kā arī jānovērš darbības, kas izmaina meža mikroklimatu (mežizstrāde, nosusināšana u. c.). Jāveic pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autori: Rolands Moisejevs*, Dace Stepanova, Polina Degtjarenko, Jēkabs Dzenis.
Summary. Chaenotheca laevigata is widely distributed in Northern Europe, and less common in other parts of Europe. Has been found in North America, and is rare in Eastern Asia. There is one locality in Latvia – it was found in Vidzeme Region, near Limbaži, in 2019. The EOO and the AOO are 4 km2. An epixylic species. Mostly grows on standing dead wood, including stumps (conifers, less commonly broad-leaves) in old natural forests. It grows in forests with high and stable humidity. The species is threatened by forest management activities that involve the removal of dead wood or alter the microclimate. Assessed as a Critically Endangered (CR) species due to the small AOO and EOO and the low number of locations, a decline in habitat quality is expected, and the number of mature individuals does not exceed 50. The species must be included on the list of protected species. The only locality is outside protected areas. The locality of the species must be protected, and old coniferous and mixed forests, including standing dead wood, must be conserved, and activities that alter the forest microclimate (logging, drainage, etc.) must be avoided.
Literatūras saraksts
