Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Lieli dzeltenzaļi līdz rūsgani, spīdīgi augi irdenās velēnās. Stumbrs 5–8 cm augsts, ar retu rizoīdu tūbu. Gan sausas, gan mitras lapas taisnas, bez viļņojuma, 5,5–7 mm garas, šauri olveidīgas, pakāpeniski beidzas ar cauruļveida galu. Mala vāji zobota. Lapas dzīsla gluda, izbeidzas pirms lapas gala, abaksiālajā pusē ar neizteiksmīgām lamellām. Dažkārt dzinumu galos trausli, lūstoši vairzariņi. Sporofītu veido ļoti reti, parasti rudenī, 1–2 uz viena auga. Setas pie pamatnes iesarkanas, galotnē dzeltenīgas. Sporangiji noliekti, cilindriski, ieliekti. Līdzīga Bonžana divzobei D. bonjeanii, bet atšķiras ar vairzariem, kas veidojas dzinumu galos un ir trausli – lūstoši (Игнатов, Игнатова 2003; Smith 2004; Liepiņa 2017).
Izplatība. Eiropā suga sastopama no izolētiem Centrāleiropas reģioniem līdz Pireneju pussalai. Tā ir plaši izplatīta Fenoskandijā. Reti sastopama Baltijas valstīs un Krievijas Eiropas daļā (Hodgetts 2015; GBIF 2023). Sugas kopējā izplatība ir neskaidra, jo to var sajaukt ar citām sugām (Hedenäs, Bisang 2004). Sastopama arī Ziemeļamerikā (BFNA 2007). Latvijā ļoti reta suga, konstatēta 15 vietās dažādos reģionos. Pirmie novērojumi Vidzemē – 1911. gadā mežainās kāpās Bulduros (J. Mikutovičs) un 1922. gadā Laugas purvā pie Līgatnes (N. Malta). Pēc tam vairāki atradumi 1960.–1965. gadā mitrā pļavā Salaspilī, priežu purvājā Kalsnavā un Klāņu purvā (A. Āboliņa, K. Bušs). Pēdējos 20 gados konstatēta desmit reizes (Liepiņa 2017; I. Rērihas, A. Opmaņa, J. Klušas novērojumi). Visbiežāk novērota Kurzemē, retumis arī Vidzemē un Latgalē. Sastopamības apgabals (EOO) ir 41 207 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 40 km2. Vairākās senajās atradnēs suga atkārtoti nav atrasta, un AOO varētu būt mazinājusies.
Populācija. Eiropā sugas galvenajā izplatības apgabalā populācija ir stabila, lai gan vairākās valstīs konstatēta tās mazināšanās. Igaunijā apakšpopulācijas ir stabilas, šobrīd zināma 21 vieta, Lietuvā ir viena atradne (Hallingbäck et al. 2019). Reģionālā populācija Latvijā varētu būt stabila, tomēr dažas senāk konstatētas apakšpopulācijas ir izzudušas.
Biotopi un ekoloģija. Aug starp sfagniem augstajos un zāļu purvos, galvenokārt uz ciņiem, retāk mitrās ieplakās (Ahti et al. 1965; Hallingbäck et al. 2019; Woods 2006). Latvijā tipiski sugas biotopi ir zemie, augstie un pārejas purvi, purvainas pļavas, mitri skujkoku un jauktie meži. Aug kopā ar parasto sūneglīti Abietinella abietina, viļņaino lācīti Atrichum undulatum, purva krokvācelīti Aulacomnium palustre, parasto smailzarīti Calliergonella cuspidata, Bonžana divzobi Dicranum bonjeanii, osmundu spārneni Fissidens osmundoides, līksmaiļu pumpurzarenīti Fuscocephaloziopsis connivens, Šrēbera rūsaini Pleurozium schreberi, ēriku sarmenīti Racomitrium ericoides, parasto spuraini Rhytidiadelphus squarrosus, spuraino sfagnu Sphagnum squarrosum, gardzīslas ežlapi Thuidium recognitum (Liepiņa 2017; A. Āboliņas, A. Opmaņa, J. Klušas novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud purvu nosusināšana un mežu izciršana (Hallingbäck et al. 2019). Latvijā reģionālā populācija ir stabila, tomēr, ņemot vērā, ka novērots AOO samazinājums, tā ir novērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT).
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Konstatēta vairākās ĪADT: dabas liegumā “Laugas purvs”, Slīteres Nacionālajā parkā, dabas parkā “Engures ezers”. Jāaizsargā sugas atradnes, jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autori: Līga Strazdiņa*, Ansis Opmanis.
Summary. Fuzzy fork-moss – Dicranum leioneuron. Found in Europe and North America. It was first found in Latvia by J. Mikutowicz in 1911. In Latvia, it has been found in 15 locations in different regions of the country. It has been recorded ten times in the last 20 years, most often in Kurzeme, but rarely also in Vidzeme and Latgale. EOO is 41,207 km2, and AOO is 40 km2. Some subpopulations that were found in the past have disappeared. It grows in grass fens, transition mires and raised bogs, wet meadows, moist coniferous and mixed forests. The species is threatened by mire drainage and deforestation. In Latvia, the regional population is stable, but due to the decline in the AOO, it is assessed as Near Threatened (NT). A protected species in Latvia, and it’s legal status must be maintained. The species has been found in several protected areas – the “Laugas purvs” Nature Reserve, the Slītere National Park and the “Engures purvs” Nature Park. Protection of the territory of the species should be ensured and studies on the population size, distribution and dynamics should be carried out.
Literatūras saraksts
