Morfoloģija un bioloģija. Gludenās čūskas ķermeņa virspuse ir brūngana vai pelēcīga, ar 2–4 gareniskām plankumu rindām, kas virzienā uz asti saplūst neskaidrās joslās. Vēderpuse no pelēkas līdz sarkanmelnai. No citām čūskām atšķiras ar gludām zvīņām, no bezkāju ķirzakas glodenes Anguis spp. – ar lielām, šķērseniskām vēderpuses zvīņām un acs plakstiņu trūkumu. Pastāv viedoklis, ka suga evolucionējusi, ar savu krāsojumu un uzvedību atdarinot indīgās čūskas odzes (Valkonen et al. 2018). Ziemo no oktobra līdz aprīlim ejās augsnē. Pārojas maijā. Mātītes vairojas reizi divos–trīs gados, areāla Z daļā tēviņi sasniedz dzimumgatavību četru, bet mātītes piecu gadu vecumā. Maksimālais dzīves ilgums dabā ir 12–18 gadi (Arnold, Ovenden 2002; Drobenkov 2014). Oldzīvdzemdētāja. Augusta otrajā pusē dzemdē 4–7 mazuļus plānā apvalkā, kas pārplīst dzemdēšanas brīdī. Pārtiek pārsvarā no ķirzakām. Mazāka nozīme barībā ir nelieliem zīdītājdzīvniekiem (ciršļiem, grauzējiem).
Izplatība. Eiropā plaši izplatīta suga ar izklaidus atradnēm areāla Z daļā. Latvijas reģionālā populācija ir pilnībā izolēta, atrodas uz sugas areāla Z robežas. Tuvākās populācijas atrodas Lietuvas D daļā un Olandē (Arnold, Ovenden 2002; Valkonen et al. 2018; Rimšaite 2021). Igaunijā nav sastopama. Latvijā pašreizējā apdzīvotā platība (AOO) ir 64 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 4327 km2. EOO valstī kopš 20. gs. sākuma ir nemitīgi samazinājies. Analizējot visus reģistrētos novērojumus kopš 1929. gada, secināms, ka agrākā AOO ir 100 km2, bet EOO – 4612 km2. Visas zināmās pašreizējās un kādreizējās atradnes atrodas samērā šaurā Baltijas jūras piekrastes joslā no Slīteres Nacionālā parka līdz aizsargājamo ainavu apvidum “Ādaži”. Kādreiz suga regulāri bija sastopama Rīgas pilsētas administratīvajās robežās (Čeirāns 2000). Gadsimta laikā apdzīvotā platība samazinājusies vismaz par 36% un Rīgas pilsētas attīstības rezultātā izveidojies neatgriezenisks, apmēram 50 km plats areāla pārrāvums.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Gan globālā mērogā, gan Eiropā populācija sarūk (Crnobrnja-Isailović et al. 2017; Bowles 2024). Atbilstoši ziņojumiem Biotopu direktīvas 17. panta ietvaros par 2013.–2018. gadu reģionālo populāciju stāvoklis ir nelabvēlīgs Lietuvā, Zviedrijā, Somijā un vairākās citās ES dalībvalstīs (EIONET 2025). Latvijas reģionālā populācija ir pilnībā izolēta no kaimiņvalstu populācijām. Lietuvā ir divas vai trīs zināmas sugas atradnes (Rimšaite 2021), suga ir reti un izklaidus sastopama Baltkrievijā (Drobenkov 2014) un Polijā (Najbar 2006; Zielinski et al. 2005). Latvijā suga ir pētīta projekta LIFE HerpetoLatvia (LIFE09 NAT/ LV/000239), valsts monitoringa programmas un atsevišķu ĪADT dabas aizsardzības plānu izstrādes ietvaros. Pētījumos izmantota mākslīgo slēptuvju metode. Saskaņā ar jaunāko populācijas novērtējumu, kas veikts Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plāna izstrādes ietvaros 2020. gadā, Latvijā reģionālā populācija ir 350–1150 indivīdu liela, no tiem 80–650 indivīdu ir Ķemeru Nacionālajā parkā, tai skaitā 70–370 indivīdu liela apakšpopulācija apdzīvo Slokas purvu. Pēdējā pašreiz uzskatāma par sugas lielāko apakšpopulāciju Latvijā, kura pēc sugas monitoringa datiem (2011–2020) vērtējama kā stabila. Citviet Ķemeru Nacionālajā parkā ir konstatētas nelielas atradnes ar dažiem desmitiem indivīdu.
Biotopi un ekoloģija. Latvijas apstākļos termofila suga, kas apdzīvo teritorijas ar samērā maigu ziemas klimatu un augstām maksimālajām vasaras temperatūrām. Divās no četrām teritorijām (Ķemeru un Slīteres Nacionālajos parkos) suga saistīta gandrīz vienīgi ar augsto purvu tuvumu, kur tā apdzīvo degradētu, daļēji nosusinātu purvu malas un sausus biotopus (iekšzemes kāpas, uzbērumus) (Čeirāns 2000). Dabiskos, neskartos purvos tās parasti uzturas ne vairāk kā 50 m attālumā no purva malas. Slēgtas kokaudzes sugai nav piemērotas (Čeirāns, Nikolajeva 2017). Ādažos apdzīvo sausus virsājus ar skraju koku stāvu, it īpaši uzbērumu un līdzīgu struktūru tuvumā, tomēr sugas biotopu prasības šeit ir precizējamas sadrumstalotās izplatības dēļ. Dabas parkā “Engures ezers” nelielā apakšpopulācijā apdzīvo sausas pļavas ar izklaidus koku puduriem. Sugu raksturo nelieli atsevišķi iecirkņi un ierobežota izplatīšanās spēja (Arnold, Ovenden 2002).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Draudi saistīti ar mājokļu celtniecību un urbanizāciju, ceļu un dzelzceļu izveidi, tūrismu un rekreāciju, ekosistēmu pārmaiņām, mainoties hidroloģiskajam režīmam. Lielākā zināmā – Slokas purva – apakšpopulācija atrodas degradētā purvā, dzīvotnē, kas izveidojusies 20. gs. pirmajā pusē kādreizējā kūdras ieguves vietā gruntsūdeņu līmeņa pazemināšanās rezultātā. Pašlaik šī dzīvotne daļēji aizaug ar mežu, kas rada nevēlamu noēnojumu un samazina barības objektu – ķirzaku – skaitu (Čeirāns 2014). Citā Ķemeru tīreļa apakšpopulācijā dažu gadu laikā ir ievērojami samazinājusies piemēroto biotopu platība, atjaunojot augstā purva biotopu un paceļot tā ūdens līmeni (Čeirāns u. c. 2018). Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliela apdzīvotā platība un sastopamības apgabals, kā arī sugas izplatības un skaita samazināšanās tendence. Reģionālā populācija ir neliela, sadrumstalota un ģeogrāfiski pilnīgi izolēta.
Aizsardzība. Sugas aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Visas zināmās atradnes atrodas ĪADT (Ķemeru un Slīteres Nacionālajos parkos, dabas parkā “Engures ezers”, aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži”). Atklājot jaunas atradnes, jāveido ĪADT vai mikroliegumi. Nepieciešamie izpētes un aizsardzības pasākumi uzskaitīti sugas aizsardzības plānā (Čeirāns 2014), aizsargājamo ainavu apvidus “Ādaži” un Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plānos. Pasākumi ietver atklātāku dzīvotņu izveidošanu; nav pieļaujama dabisko purvu atjaunošana, kas paaugstina kūdras piesātinājumu ar ūdeni. Jāizstrādā aizsardzības pasākumi Slīteres Nacionālā parka un dabas parka “Engures ezers” apakšpopulāciju saglabāšanai.
Autors: Andris Čeirāns.
Summary. Smooth snake – Coronella austriaca. Widespread across Europe with scattered localities in the northern part of its range. The Latvian regional population is completely isolated, located at the northern limit of the species’ range. The AOO is 64 km2, and the EOO – 4,327 km2. The species’ range in Latvia has been steadily decreasing since the beginning of the 20th century. The regional population is estimated to be 350-1,150 individuals. The largest locality is in the degraded Sloka Mire (the Ķemeri National Park), where it occupies mire areas where the groundwater table has been lowered; at present, the habitat area is decreasing as the area overgrows with forest. Elsewhere in the Ķemeri National Park, subpopulations of only a few dozen individuals have been recorded. All localities in Latvia are in the coastal zone, almost exclusively associated with raised bogs, where they inhabit degraded, partially drained bog margins and fragments of dry habitats (open and semi-open inland dunes and embankments). The species is threatened by housing and urbanisation, road and railway construction, tourism and recreation, and changes in ecosystems due to alteration of hydrological regime. It is assessed as Endangered (EN) on the basis of small EOO and AOO and declining distribution and population trends; the regional population is small, fragmented and geographically completely isolated. It is a species of EU importance and protected in Latvia, for the conservation of which micro-reserves may be established. The legal status of the species must be maintained. All known localities are in protected areas (the Ķemeri and Slītere National Parks, the “Engures ezers” Nature Park, and the “Ādaži” Protected Landscape Area). The necessary research and conservation measures are described in the species conservation plan and in the nature management plans of the “Ādaži” Protected Landscape Area and the Ķemeri National Park. The measures include the creation of more open habitats. The restoration of mires, which leads to increased water saturation of peat, is not acceptable in the species’ localities. Conservation measures must also be developed for subpopulations in the Slītere National Park and the “Engures ezers” Nature Park.
Literatūras saraksts
